Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Kad Lietuvā tuvojas vēlēšanas, skaidri iezīmējas dalījums labējos un kreisajos politiskos spēkos, tomēr jau ilgāku laiku valstī skaidrā pārsvarā ir kreisi noskaņoti vēlētāji. No pēdējām septiņām Seima vēlēšanām piecās uzvaras laurus plūkušas kreisi noskaņotas partijas. Kā izskaidrot, ka lietuviešu vēlētāji priekšroku dod kreisajiem? Vai to apliecinās arī oktobrī gaidāmās vēlēšanas?
Cēloņi pagātnē
Viļņas Universitātes profesors Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas) no Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta vērtē, ka sociālās nevienlīdzības problēmu risināšanā iedzīvotāji joprojām tiecas paļauties uz valsti.
«Pirmkārt, tā ir iegājies, ka daudzi vēlētāji, kuri saskaras ar sociālām problēmām, kā, piemēram, sociālo nevienlīdzību, netaisnību, zemām algām un tamlīdzīgi, uzskata, ka kreisās partijas spēj ar tām tikt galā labāk. Lietuvā – un arī tas ir tradicionāli – daudzi joprojām atskatās pār plecu, domādami: «Vai valsts palīdzēs?» (..) Tā kā cilvēku ikdienas dzīvē dominē ekonomiskie jautājumi, tad daudzi vēlētāji parasti sliecas atbalstīt centriski kreisas partijas,» novērojis profesors.
Interesanti, ka vairums vēlētāju lielajās pilsētās – Viļņā, Kauņā un Paņevežā – dod priekšroku labēji konservatīvajiem jeb oficiāli partijai Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti (TS–LKD). Kādēļ tā?
«Nosauktajās pilsētās, sevišķi Viļņā, vēlētājiem ir lielāki ienākumi, tādēļ valsts iesaistei sociālajā jomā ir mazāka nozīme. Kā likums, vēlētāji nopeļ pārmērīgi daudzos noteikumus no valsts – viņi ir neatkarīgāki savas iztikas nodrošināšanā,» uzsver Toms Janeļūns.
Liberāļi atgūstas no liela satricinājuma
Visliberālāk noskaņotā pilsēta Lietuvā noteikti ir Baltijas jūras ostas pilsēta Klaipēda.
«Liberāļu tradīcija ir uzsvērt cilvēktiesību nozīmību un ierobežotu valsts iesaisti uzņēmējdarbības vidē. Šīs vērtības labi sader ar Klaipēdas un citu lielo pilsētu iedzīvotāju vairākumu,» tā politoloģijas profesors.
Konservatīvie un liberāļi valdošajā koalīcijā kopīgi strādāja no 2008. līdz 2012.gadam. Pēdējos gados Lietuvas Liberālā kustība ir nonākusi uz izjukšanas robežas, jo 2016.gadā tiesībsargājošās iestādes vērsās pret partijas līderi Eligiju Masjuli (Eligijus Masiulis), kurš tika aizturēts, iespējams, ar 100 eiro lielu kukuli. Lieta joprojām ir tiesā, tomēr partija ir spējusi reitingā pakāpties līdz pieciem atbalsta procentiem.
2016.gadā pēc partijas piedzīvotā trieciena daļa no liberāļu pārgāja uz TS–LKD. Daļa Lietuvas politisko norišu vērotāju pašlaik apgalvo, ka konservatīvi noskaņotā partija ir zināmā mērā kļuvusi liberāla, turklāt šāda viedokļu daudzveidība varot novest pie partijas šķelšanās. Piemēram, Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), uz kuru TS–LKD likuši cerības, gatavojoties 2020.gada Seima vēlēšanām, ir paudusi atbalstu viendzimuma attiecību reģistrēšanai un šķiršanai.
Pārmaiņas oktobrī – maz ticamas
Jautāts, kā pēc oktobrī gaidāmām parlamenta vēlēšanām, varētu izskatīties Lietuvas politiskā aina, Janeļūns brīdi domā un tad teic, ka attiecībā uz kreiso-labējo spēku sadalījumu būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas.
«Reģioni, kur cilvēku prātus aizņem iztikas jautājumi, balsos tradicionāli, proti, par centriski kreisiem politiskiem spēkiem, kā, piemēram, par Lietuvas Sociāldemokrātisko partiju, Darba partiju un valdošo Zemnieku un zaļo savienību. Lielākajās pilsētās savukārt dominēs tādi jautājumi kā uzņēmērdarbības vides uzlabošana un atgūšanās no COVID-19 krīzes. TS–LKD ir programma, kur ir risināti šie jautājumi un līdzīgi kā iepriekš viņi piesaistīs nozīmīgu balsu skaitu, paredz politoloģijas profesors.
Skaidro statistika
Cits Lietuvas politikas analītiķis Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas), kurš ir Mikolas Romera Universitātes politoloģijas asociētais profesors, uzskata, ka kreisi domājošais elektorāts Lietuvā ir ievērojami lielāks.
«2016.gada Seima vēlēšanās no nepilniem 1 200 000 vēlētāju, vairāk nekā 600 tūkstoši vēlētāju atdeva savu balsi par Lietuvas Sociāldemokrātisko partiju, Zemnieku un zaļo savienību vai Darba partiju. Turpretim par trijām labējā spārna partijām TS-LKD, Liberālo kustību un Lietuvas Brīvības savienību tika nodotas vien 420 tūkstoši balsu,» norāda Dumbļausks.
Līdzīgi kā viņa kolēģis, arī Dumbļausks lietuviešu vēlētāju simpātijas pret kreisā spārna partijām skaidro tā, ka šī vēlētāju daļa ir pārliecināta, ka valstij ir aktīvāk jāiesaistās ekonomisko jautājumu, jo sevišķi sociālās nevienlīdzības un netaisnības, risināšanā. «Tas ir raksturīgi vairumam postsociālistisko valstu,» uzsver analītiķis.
Jautāts, kādēļ kreisā spārna partijas lielajās pilsētās negūst lielu atbalstu, Dumbļausks sacīja, ka Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija ir kādā brīdī zaudējusi tās augšupejošu virzību.
«Man par ir grūti precizēt to mirkli. Varbūt tas notika kādreizējā partijas priekšsēdētāja Aļģirda Brazauska (Algirdas Brazauskas) vadības laikā, kad inteliģence pieņēma Tēvzemes savienību, taču ne sociāldemokrātus,» spriež asociētais profesors.
Vēlētāju «griestu» problēma
TS–LKD lielākā problēma ir vēlētāju «griesti», pret kuriem partija ir atdūrusies, saka Dumbļausks.
«Varbūt situācija mainīsies ar Ingrīdu Šimonīti, TS–LKD atbalstīto prezidenta amata kandidāti, kurai nu gaidāma vadoša pozīcija partijas Seima vēlēšanu sarakstā. Tomēr arī tad, ja oktobrī par konservatīvajiem balsos daļa viņas atbalstītāju, partijai joprojām neizdosies izcīnīt Seima vairākumu. Šaubos, vai viņi var paļauties uz liberāļiem, ar kuriem viņi iepriekš veidojuši valdošo koalīciju,» tā TS–LKD izredzes komentē Dumbļausks.
Tam, ka atgriezties pie varas pēc astoņu gadu pārtraukuma TS–LKD būs sarežģīts uzdevums, piekrīt arī minētā Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta asociētais profesors Ķēstutis Griņus (Kęstutis Girnius).
Valdošie patlaban izskatās labāk
«Pirms COVID-19 krīzes un karantīnas viņu izredzes izskatījās labi. Lai arī valdošā Zemnieku un zaļo savienība pēdējā laikā ir pieņēmusi lēmumus, vēršoties pret sociālo nevienlīdzību, partija tomēr ir bijusi iesaistīta virknē augsta līmeņa skandālu. Piemēri ir, premjerministra Sauļus Skverneļa (Saulius Skvernelis) ielas remonts un satiksmes ministra Jaroslava Narkeviča (Jaroslav Narkevič) darbības saistībā ar iespējamu politisku labvēlību viņa ģimenes draugam piederošam uzņēmumam, kā arī ķīviņi parlamentā. Tas viss pazemināja partijas reitingu, un tās izredzes izskatījās vājas,» novērojis Griņus.
«Tā kā valdība ar Zemnieku un zaļo savienību priekšgalā ir veiksmīgi tikusi galā ar koronavīrusa krīzi tādā ziņā, ka Lietuvā no slimības komplikācijās miruši ir ap 60 cilvēkiem, daudzi šo iznākumu piedēvē šai partijai. Uz šāda fona labējo TS–LKD izredzes vēlēšanās izskatās krietni vien sliktākas nekā pirms karantīnas ieviešanas,» uzskata Griņus.
Partiju reitingos tikmēr vadībā ir TS–LKD, un, kā norāda analītiķis, «līdz 8.oktobrīm var notikt vēl daudz kas».