Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas ministru kabinetā vadošie konservatīvie politiķi šobrīd saskaras ar pieaugošu spiedienu atcelt stingros karantīnas ierobežojumus. Tas nāk gan no iedzīvotāju, gan no liberāli noskaņoto koalīcijas partneru puses. Tikmēr prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) mudina raudzīties uz Igauniju un brīdina ministrus būt piesardzīgiem ar karantīnas mīkstināšanu.
«Attiecībā uz karantīnas mīkstināšanu būtu jāņem nopietni tā drūmā statistika, kas nāk no mūsu Baltijas kaimiņa – Igaunijas. Mēs redzam, ka tā saskaras ar, iespējams, vienu no visdramatiskākajiem pandēmijas posmiem, un ir spiesta pāriet no salīdzinoši liberāla regulējumu kopuma uz ārkārtas pasākumiem. Uz šī fona mums ir jārīkojas ļoti atbildīgi, jo cilvēka dzīvību nevar izmērīt nekādā naudā,» brīdināja Lietuvas prezidents.
Lasiet arī: Covid-19 Baltijā pēdējā diennaktī. Latvijā – 638, Lietuvā – 596, Igaunijā – 1 957
Satraukta par kaimiņvalsts Covid-19 situāciju, Lietuva šonedēļ piedāvājusi Igaunijai atbalstu, lai palīdzētu tai risināt nopietno situāciju ar bīstamās vīrusa saslimšanas izplatību.
«Esam darījuši zināmu, ka esam gatavi sniegt atbalstu un šobrīd vienkārši gaidām, lai Igaunijas kolēģi norāda uz konkrētām vajadzībām, kur mēs varētu palīdzēt,» tā trešdien, 10.martā, pavēstīja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) (Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti jeb konservatīvie).
Viņas vārdiem, Lietuva ir gatava nosūtīt uz Igauniju grupu mediķu, ja Tallina izteiks šādu vajadzību. Šonedēļ Igaunijā viesojās arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) (Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti jeb konservatīvie) un arī piedāvāja palīdzību Baltijas kaimiņiem.
Tikmēr Viļņā Šimonītes valdība saskaras ar pieaugošu spiedienu kā no iedzīvotājiem, tā no koalīcijas partneriem pēc iespējas ātrāk atcelt stingros karantīnas ierobežojumus. Pirmdien, 8.martā, Brīvības partijas Seima frakcija prasīja valdībai atļaut atvērt visus veikalus, muzejus, galerijas un kafejnīcas ar āra terasēm.
Valdošā Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti ir ļoti atkarīgi no mazā koalīcijas partnera, un valdība trešdien, 10.martā, vienojās par muzeju, galeriju, āra kafejnīcu un lielākās daļas veikalu atkalatvēršanu no nākamās nedēļas.
Šīm vietām tomēr būs jāievēro papildu epidemioloģiskās drošības pasākumi. Veikaliem būs jānodrošina 20 kvadrātmetru platība uz vienu pircēju, kamēr muzejiem, galerijām un citām izstāžu vietām būs jānodrošina, ka to telpās apmeklētāju nav vairāk par vienu apmeklētāju uz katriem 30 kvadrātmetriem platības. Biļetes uz izstādēm un muzejiem būs jāpārdod internetā.
BNN jau vēstīja, ka vairākas juridiskās personas Lietuvā, kuras pieprasa karantīnas ierobežojumu atcelšanu, ir vērsušās tiesā pret valsts iestādēm. «Šonedēļ mums ir lieliskas ziņas. Viļņas rajona Administratīvā tiesa ir piekritusi izskatīt mūsu sūdzību, kuras mērķis ir valstī atsaukt karantīnu,» tā ziņu portālu BNN informēja Lietuvas Kredītsavienības locekļu asociācijas priekšsēdētājs Ēvalds Petrausks (Evaldas Petrauskas).
Lasiet arī: BNN PĒTA | Tiesa Lietuvā gatava skatīt uzņēmēja prasību pret valsti par zaudējumu radīšanu
Šobrīd valstī atļauts darboties tikai veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet iekštelpu muzeji un galerijas ir slēgtas. Stingrie karantīnas ierobežojumi tika ieviesti decembra vidū ar mērķi savaldīt jaunā koronavīrusa pandēmijas otro vilni. Ierobežojumu termiņš ir paildzināts līdz marta beigām. Šonedēļ Lietuvas valdība pavēstīja, ka vēl nav izlēmusi, vai līdz Lieldienām tiks atcelts aizliegums iedzīvotājiem bez nopietna iemesla izbraukt no savas dzīvesvietas pašvaldības teritorijas. Koalīcijas mazie, bet nozīmīgie partneri, liberālās partijas Brīvība un Liberālā savienība prasa, lai iedzīvotājiem tiktu atļauts apciemot radiniekus neatkarīgi no radinieku dzīvesvietas.
Īstais lakmusa papīrītis valdošās koalīcijas vienotībai būs Seima pavasara sesija, kas sākās šonedēļ.
Apņēmības pilna īstenot priekšvēlēšanu solījumus, partijas Brīvība priekšsēdētāja Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) šonedēļ izteicās sociālajā medijā Facebook, kur nosauca desmit svarīgas tiesību aktu izmaiņas, ko liberāļi vēlas panākt. Piemēram, dekriminalizēt vieglās narkotikas, legalizēt viendzimuma partnerattiecības, atcelt ierobežojumus mākslīgai apaugļošanai, izmantojot sirosaglabāšanas metodi, atcelt daļu no alkohola tirdzniecības ierobežojumiem (piemēram, aizliegumu pārdot alkoholu svētdienās pēc pulksten 15.00 – L.J.), atļaut reģistrēt jaunus uzņēmumus ar svešvalodu nosaukumiem un tamlīdzīgi.
Šie un vairāki citi priekšlikumi noteikti izsauks pretestību no konservatīvo likumdevēju puses.
«Šī parlamenta sesija noteikti būs pārbaudījums valdošai koalīcijai. Lai arī attiecībā uz atsevišķiem pretrunīgi vērtētiem priekšlikumiem – kā viendzimuma partnerattiecības, maza apjoma marihuānas legalizācija un daudz liberālāka alkohola tirdzniecība – liberāļu frakcijas var gaidīt atbalstu no sociāldemokrātiem un varbūt no dažiem citiem bezpartejiskiem likumdevējiem, tomēr es nesteigtos prognozēt, ka tiks piesaistīts konservatīvo deputātu vairākums, kas vajadzīgs priekšlikumu pieņemšanai,» sarunā ar BNN sacīja Lietuvas Mikola Romera Universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas).
Saskārusies ar milzīgu pretsparu, partija Brīvība ir piekritusi pārcelt ieceri par Stambulas Konvencijas ratifikāciju uz vēlāku laiku, iespējams, uz Seima rudens sesiju.
Starptautisko dokumentu ir asi nopēlis kāds slavens katoļu priesteris, kurš ir arī populāru grāmatu autors. Laikā, kad Stambulas Konvencijas atbalstītāji un pretinieki apmainās dzēlīgiem pārmetumiem, nesēdēt uz žoga nolēmis arī prezidents Nausēda. Pieslejoties minētajam priesterim Aļģirdam Toļatam (Algirdas Toliatas), Nausēda, iespējams, vienpusēji, norādīja, ka Stambulas Konvencija ir «nopietns dokuments», kas ir saistīts ne tikai ar vardarbību pret sievietēm, bet arī ar «sociālā dzimuma» jēdziena ieviešanu. Tas, prezidenta vērtējumā, ir visai jauns jēdziens politiķu un citu jomu pārstāvju vārdu krājumā.
Viņš arī uzmanīgi izteicās par geju partnerattiecību legalizāciju, norādot, ka par šo jautājumu Lietuvas parlamentā ir vajadzīga plaša vienošanās.
Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen), kura ir Liberālās savienības līdere, iepriekš norādīja, ka partnerattiecību likumprojekts, kas balsošanai Seimā tiks nodots pavasara sesijā, balstās likumprojektā, ar ko liberāli politiķi nāca klajā 2017.gadā. Tiesību akta projektā tika ierosināts Lietuvā ieviest dzimumneitrālas partnerattiecības. Tikmēr četri tradicionāli noskaņoti konservatīvo deputāti jau ir ierosinājuši Seima spīkerei atgriezties pie cita likumprojekta no 2017.gada, kas paredzēja ieviest kopdzīves vienošanās, nevis partnerattiecības. Šobrīd Lietuvā partnerattiecību reģistrēšana nav atļauta ne heteroseksuāliem, ne viendzimuma pāriem.