Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas ziemeļaustrumos esošais tūrisma objekts, Pakroja muiža, šonedēļ izpelnījās valsts un starptautisko avīžu virsrakstus, jo negaidīti paziņoja, ka Krievijas tūristi šajā vietā vairs nav gaidīti. Turklāt, Pakrojas muiža vairs nepieņem apmeklētājus ar Krievijas pilsonību.
«Krievijas pilsoņi ir tā vai citādi saistīti ar Krievijas režīmu, tāpēc viņi nav te gaidīti, un mēs vēlamies, lai viņi to zina,» stāsta Pakrojas muižas pārvaldnieks Giedrus Klimkevičs (Giedrius Klimkevičus).
Ja gadījumā muižas administratoram rodas aizdomas par kāda viesa pilsonību, viņš var pieprasīt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.
Tikmēr Krievijas pilsoņi ar uzturēšanās atļauju Lietuvā ir laipni gaidīti, viņš piebilst.
Iniciatīva tiek īstenota laikā, kad ES notiek diskusijas par to, vai aizliegt Krievijas tūristiem iebraukt bloka teritorijā. Lietuva jau ir pārtraukusi izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem.
Pēc Viļņas amatpersonu teiktā, aizlieguma mērķis ir panākt, lai Krievijas sabiedrība izjustu sekas, ko izraisījis viņu valsts izvērstais karš pret Ukrainu.
Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) šonedēļ paziņoja, ka ES līmeņa aizliegums izsniegt Krievijas pilsoņiem tūrisma vīzas būtu adekvāta atbilde uz karu Ukrainā.
Tomēr nebūt ne visi šo iniciatīvu atbalsta, daži to dēvē par netaisnīgu vai pat diskriminējošu, kurinot rusofobiju.
«Tas, ko muiža izdarīja, nepārprotami ir mārketinga pasākums, sava veida reklāmas triks. Es patiešām šaubos, vai daudzi krievi ir dzirdējuši par šo vietu. Šaubos, vai objekts redzētu daudz krievu tūristu pat daudz labākos laikos,» aģentūrai BNN sacīja lietuviešu politologs Ķestutis Girņus (Kęstutis Girnius).
Lietuviešu politologs uzskata, ka visu Krievijas pilsoņu kolektīvā atbildība par karu ir «netaisnīga» pret Krievijas iedzīvotājiem, kuri ir pret karu, un tas ir tikai kārtējais Lietuvas mēģinājums parādīt, ka tā ir uzticama ASV sabiedrotā.
«Paklausieties, ja kāds Krievijas iedzīvotājs skaļi pateiks, ka viņš ir pret karu, viņam draud 15 gadu cietumsods. Kā jūs varētu sagaidīt, ka autoritārā režīmā dzīvojošie cilvēki godīgi pateiks, ko viņi patiesībā domā par šo karu? Man šķiet, ka, aizliedzot Krievijas pilsoņiem šeit ceļot, mēs dodam trumpi Putinam, kurš var teikt: «Paskatieties, Rietumi ir uzsākuši karu pret visiem krieviem!»»
Girņus kolektīvo atbildību dēvē par «delikātu un sarežģītu» lietu.
«Ja godīgi raugāmies uz neseno vēsturi, tad, runājot par Amerikas karu Irākā, šķietamie masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas pierādījumi, ko bijušais, tagad jau mūžībā aizgājušais ASV valsts sekretārs iesniedza ANO, izrādījās nepatiesi. Tāpat arī vācieši joprojām var būt vainīgi Otrā pasaules kara izraisīšanā. Esmu pārliecināts, ka tādas lielvaras kā Vācija, Francija vai Itālija neatbalstīs Lietuvas iniciatīvu,» analītiķis uzsvēra BNN.
Pēc viņa vārdiem, tās vēlas atstāt durvis vaļā, lai būtu vieta miera sarunām.
«Viņi uzskata, ka karš vienā vai otrā brīdī beigsies, tāpēc agri vai vēlu būs nepieciešami starpnieki [miera sarunās]. Viņi noteikti vēlas sevi redzēt šajā amatā,» sacīja Girņus.
Atgriežoties dzimtenē, vairāki ASV kongresmeņi ir aicinājuši ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken) atzīt Krievijas Federāciju par terorisma sponsorvalsti.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) trešdien, 17.augustā, aicināja Eiropas Savienību pieņemt vienprātīgu lēmumu par vīzu aizliegumu Krievijas tūristiem.
«Vislabāk būtu, ja tas būtu Eiropas līmeņa lēmums, kas vienkārši atceltu šo vīzu derīgumu, un visi pārtrauktu tās izsniegt,» viņš teica žurnālistiem pirms valdības sēdes.
Ministra komentārs izskanēja pēc tam, kad Igaunija nolēma no ceturtdienas, 18. augusta, liegt ieceļošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir iepriekš izsniegtas Igaunijas vīzas.
Kā ziņots, Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs otrdien, 16.augustā, sociālajā tīklā Twitter uzbruka Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai (Kaja Kallas) par viņas kabineta lēmumu, norādot, ka Igaunijas un premjerministres brīvība nav viņu nopelns, bet gan Krievijas kļūda.
Tomēr Landsberģis sacīja, ka apšauba šādu pasākumu efektivitāti.
«Krievijas pilsonis šodien var saņemt vīzu Vācijas konsulātā jebkurā Krievijas pilsētā, kur ir konsulāts, un ceļot caur Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Lietuvu vai Poliju uz jebkuru vietu, kur viņš vēlas doties atvaļinājumā,» viņš teica.
Tāpēc, pēc Lietuvas ārlietu ministra domām, ir nepieciešams ES līmeņa lēmums.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Lietuva bija viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas ierobežoja jaunu Šengenas un valsts vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Līdzīgus lēmumus pieņēma arī Latvija un Igaunija.
Kā ziņo BNN, pēc tam, kad maijā Lietuva Krieviju atzina par teroristisku valsti, tā tagad cenšas aizliegt jebkādu biznesa saikni ar Krieviju.
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas (NSGK) priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) pagājušajā nedēļā BNN apstiprināja, ka komiteja apspriedīs iniciatīvu aizliegt biznesa attiecības ar Krieviju.
«Mēs tiksimies NSGK sēdē ne tikai par šo jautājumu, bet arī par Krievijas līdzdalības Lietuvas tirgū un Krievijas ietekmes uz mūsu ekonomiku kopumā analīzi, kā arī par to, ko mēs varam darīt likumdošanas līmenī, lai šo ietekmi kontrolētu,» sacīja Kasčūns.
Seima Liberālās kustības grupas deputāts Raimunds Lopata (Raimundas Lopata) bija viens no pirmajiem Lietuvas deputātiem, kas ierosināja iestrādāt juridisku aizliegumu biznesa attiecībām ar Krieviju pēc tam, kad Lietuva pasludināja Krieviju par teroristisku valsti.
«Ja mēs sniedzam politisku paziņojumu un pieņemam rezolūciju, [ka Krievija ir teroristiska valsts], tad mums ir jāseko līdzi, un tam ir nepieciešamie mehānismi. Mēs nevaram pieļaut, ka mūsu uzņēmumi, pat ja tie pelna naudu Krievijā, baro teroristisku valsti,» sacīja Lopata.
Ja Seims likumu pieņems, uzņēmumiem tiks dots trīs mēnešu periods, lai pārtrauktu jebkādus kontaktus ar Krieviju.
Taču opozīcijas deputāti uzskata, ka biznesa attiecības ar Krieviju nevajadzētu regulēt, jo par to ir jāatbild pašiem uzņēmumiem.