Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā dienā atklāto inficēto skaits sasniedzis 1 980, bet valstij priekšā ir valdības nomaiņa. Jaunajai konservatīvo-liberāļu valdībai nāksies cīnīties gan ar vīrusa izplatību, gan ar daļas iedzīvotāju nevēlēšanos ievērot karantīnas pasākumus un pat atteikšanos ticēt slimības nopietnībai.
Deputāts Kepens: Esam ķīlnieki pasaules sazvērestībā
Viens no lietuviešiem, kuram pašreizējie dzīves apstākļi ar atjaunotu karantīnu visas valsts mērogā nav pieņemami, ir nākamais Seima deputāts Daiņus Kepens (Dainius Kepenis). Viņs savu situācijas vērtējumu pauda sarunā ar ziņu portālu BNN.
«Cilvēki nav priecīgi par ierobežojumiem, un viņiem uz to ir visas tiesības. Strauji pieaug to cilvēku armija, kurus ir sadusmojusi ierobežojumu ieviešana, ne tikai visā pasaulē, bet arī Lietuvā. Tas, ko es redzu – es domāju karantīnu, steigu ievest vakcīnu [pret COVID-19] un visus potēt gandrīz piespiedu kārtā – ir vienkārši drausmīgi. Mēs esam kļuvuši par ķīlniekiem farmācijas uzņēmumu pasaules mēroga sazvērestībā,» sacīja Kepens.
Viņš šoruden ievēlēts Lietuvas Seimā, lai tajā strādātu līdz 2024.gadam un pārstāvētu Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību (LZZS). Šī politiskā spēka vadītā valdība novembrī jau otro reizi 2020.gadā ieviesusi valsts mēroga karantīnu, proti, ierobežojumus, kādu pandēmijas laikā nav bijis ne Latvijā, ne Igaunijā.
Lietuvas iestādēm ir palaimējies, ka lietuvieši atšķirībā no amerikāņiem, francūžiem un itāliešiem, vēl neizplūst ielās, lai protestētu pret ierobežojumiem, taču tādu iespēju nevar izslēgt, norādīja politiķis.
«Es neaicinu nevienu ķerties pie drastiskiem mēriem, bet daudzu cilvēku pacietības mērs ir tuvu galam, kas man ir ļoti saprotams,» tā Kepens.
Ja sociālajā tīklā Facebook ieskatās dažādās domubiedru lapās, tad ir redzams daudz aicinājumu un pamudinājumu sacelties pret Lietuvas karantīnas ierobežojumiem.
Situācija ir drūma
Lietuvas Veselības ministrija ceturtdien, 12.novembrī, vēstīja, ka pēdējās diennakts laikā valstī reģistrēti 1 553 jauni inficēšanās gadījumi ar COVID-19 un vēl deviņi cilvēki, kuri miruši no infekcijas slimības izraisītām veselības komplikācijām. Lietuvā tiek skaitīti arī cilvēki, kuri ir miruši citu iemeslu dēļ, bet bijuši inficējušies ar jauno koronavīrusu. Tādu aizgājēju aizvadītajā diennaktī bijis 11.
Kopskaitā pandēmijas laikā no COVID-19 komplikācijām ir miruši 244 cilvēki un 91 inficētais ir miris citu iemeslu dēļ. Šobrīd inficēto kopskaits valstī ir 2 382 un vīrusu pārslimojušo – 7 096. Pašizolācijā saistībā ar COVID-19 šobrīd dzīvo aptuveni 84 240 lietuvieši.
Interneta petīcijas par karantīnas atcelšanu
«Neviens cits kā vien mēs paši par mums necīnīsies, tādēļ es vēršos pie visiem sporta klubu īpašniekiem, personīgajiem treneriem un visiem, kuri piekopj aktīvu dzīvesveidu, parakstīt petīciju ar aicinājumu karantīnas laikā neapturēt sporta nodarbības telpās,» sociālajā tīklā Facebook rakstījis viens no šādas petīcijas iniciatoriem Karols Žilinsks (Karolis Žilinskas).
Līdz 12.novembrim petīciju bija parakstījuši tuvu pie 16 000 personu, un tajā ietvertais aicinājums guvis atbalstu lielākajās sporta klubu ķēdēs. Piemēram, Lietuvas lielākā sporta klubu tīkla Impuls izpilddirektors Vidmants Šiugždins (Vidmantas Šiugždinis) pavasarī aicināja visus Impuls apmeklētājus ievērot LZZS valdības lēmumus par karantīnu, taču šobrīd, kad saslimstība ir ievērojami lielāka, viņš domā, ka sporta klubu slēgšana ir lieks, neloģisks veids, kā cīnīties ar COVID-19.
«Redziet mūsu sporta klubi kopš pavasara ir apmeklēti vairāk nekā divus miljonus reižu un ar tiem nav bijis saistīts neviens pats koronavīrusa gadījums,» Lietuvas medijiem sacījis Šiugždins.
Valdība piekāpjas, mīkstina masku prasību
Lietuviešu sabiedrībā sevišķu neapmierinātību izraisīja valdības lēmums likt obligāti valkāt elpceļu maskas skolās, arī sākumskolās. Daži vecāki pat pārmeta valdībai «bērnu smacēšanu»! Valdība ieklausījās vecāku paustajā kritikā un atļāva sākumskolas skolēniem mācību stundu laikā nenēsāt elpceļu maskas un atbrīvot atsevišķas iestādes no ēdiena pasniegšanas klātienē. Valdības lēmums paredz, ka prasība bērniem no sešu gadu vecuma nēsāt elpceļu masku sabiedriskās vietās neattiecas uz izglītības procesu pirmskolas un sākumskolas izglītības iestādēs.
Starptautiskas organizācijas ir aicinājušas nenoteikt prasību bērniem nēsāt elpceļu maskas līdz piecu gadu vecumam, norādījis Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga). Viņš piebildis, ka elpceļu aizsegi bērniem vecumā no sešiem līdz 11 gadiem var būt ieteicami, taču ne obligāti.
Lietuvas valdība arī atļāva vajadzības gadījumā pasniegt ēdienu skolās, sociālās un veselības aprūpes iestādēs, cietumos, militārās iestādēs, Ārvalstnieku reģistrācijas centrā.
Plaukst sazvērestības teorijas
Pārliecinošas, tiešas saskares ar COVID-19, acīmredzot, pietrūkst arī pieaugošam skaitam lietuviešu, kuri kļuvuši par upuriem rūpīgi izstrādātām sazvērestības teorijām par farmācijas milžiem, kuri tīkojot nopelnīt miljardus no tā, ko daudzi sauc par pasaules mēroga COVID-19 «blefu». Vismaz ducis iedzīvotāju ir nonākuši ziņu virsrakstos ar savu bravūru – ielavīšanos vietējo slimnīcu COVID-19 pacientu palātās un to filmēšanu ar it kā pustukšām gultas vietām. Vēstījums ir skaidrs: «Skatieties palātas netiek pietiekami noslogotas, kamēr daudzi citi pacienti nevar saņemt medicīnisko palīdzību!»
Ziņu portāls BNN sazinājās ar Adelīnu (Adelina), kura nevēlējās nosaukt savu vārdu. Viņa norādīja, ka kopā ar «daudziem citiem» cenšas «atmaskot COVID-19 sazvērestību». «Cilvēki tiek muļķoti un biedēti ar vīrusu, bet faktiskie vīrusa upuru skaitļi tiek neproporcionāli uzpūsti. Viņi teica, ka Palangas pilsētā ar koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 100 cilvēki, bet kur viņi ir? Katrs nāves gadījums šobrīd tiek skaidrots ar COVID-19,» vērtē Adelīna.
Sabiedrībā pieaug spriedze
Apstiprinot tamlīdzīgas rīcības sprādzienbīstamo dabu Palangas mērs Šarūns Vaitkus (Šarūnas Vaitkus) sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja: «Tā ir, ka, domājot par sabiedrības nemieriem pasaulē, kas saistīti ar COVID-19, situācija samilzt. Taču tie cilvēki, kuri ķeras pie šādas rīcības, neuztver veselības problēmas nopietnību un maldina citus. Lai arī katram ir tiesības uz savu viedokli, atbildība – atbildība sabiedrības priekšā – ir pirmajā vietā arī šajā pārbaudījumu laikā».