Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas valdība, skaļi domājot par ierobežojumu mīkstināšanu skaistumkopšanas nozarē, šonedēļ ir sadusmojusi vairākus tūkstošus frizieru un citu skaistumkopšanas speciālistu. Gaidītais nepiepildījās arī to klientiem, kuri nepilnos trīs karantīnas mēnešos ir novērojuši krasas matu sakārtojuma pārmaiņas. Ierobežojumi frizieriem un skaistumkopšanas saloniem tomēr paturēti spēkā, un ar atvainošanos klajā ir nākusi premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė).
Pirmdien, 1.februārī, valdības pārstāvji norādīja, ka šonedēļ stingrie epidemioloģiskie ierobežojumi ar uzņēmējdarbības aizliegumu vairākās jomās varētu tikt atviegloti vairākās saimnieciskās darbības jomās, ieskaitot slēpošanas trases un frizierus.
Lietuvas veselības ministrs Arūns Dulks (Arūnas Dulkys) pēc pirmdien notikušās valdības krīzes padomes sēdes sacījis, ka trešdien, 3.februārī, ierosinās valdībai atļaut atvērt šobrīd slēgtos nepārtikas veikalus, kuros pircēji var ieiet uzreiz no ielas, kā arī frizētavas un skaistumkopšanas salonus. Ministru kabinets tomēr neatbalstīja šādu ieceri, un premjerministre Šimonīte pauda personīgu atvainošanos par maldināšanu un nozarēm un klientiem sagādāto vilšanos.
«Un šovakar es atvainojos par tām gaidām, kuras nevajadzēja uzjundīt. Es domāju, ka joprojām patīkamāk ir atvainoties par šo, nekā atvainoties par lēmumiem, kurus nākas atcelt,» sacīja valdības vadītāja.
Lai arī epidemioloģiskā situācija Lietuvā uzlabojas, tā saglabājas trausla, teica Šimonīte. Trešdien Lietuvā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 inficēšanās rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju bija 414,9. Dienā tika reģistrēti 760 jauni inficēšanās gadījumi un 16 ar Covid-19 komplikācijām saistīti nāves gadījumi pēdējās diennakts laikā, trešdienas rītā pavēstīja Lietuvas Statistikas pārvalde.
Attiecīgi pieraksts pie friziera vai bārddziņa Lietuvā ir jāatliek vismaz par nedēļu, teikuši cilvēki, kuri pārzina valdības darba aizkulises. Naudas grūtību māktie un pēc darba izsalkušie frizieri, bārddziņi un skaistumkopšanas speciālisti savu vilšanos un dusmas devās izteikt sociālajos medijos.
Lietuvas Frizieru un skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LFSSA) priekšsēdētāja Jolanta Mačjuliene (Jolanta Mačiulienė) sarunā ar ziņu portālu BNN jokoja, ka trešdien nav varējusi nolikt telefonu. Tik liela bijusi žurnālistu interese par nozares pārstāvju domām par valdības lēmumu un tā iemesliem.
«Mēs tiešām neesam saņēmusi atbildes no valdības par to, kādēļ uzņēmumi nevar atsākt darbu. Lietuvas frizieri un skaistumkopšanas saloni grib, lai valdība nosauc iemeslus, kādēļ atvēršana ir atlikta. Šobrīd individuāli strādā aptuveni 11 000 frizieru ar komersanta apliecību, bet ir arī daudz vairāk skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju, kuri strādā akciju sabiedrībās vai cita veida uzņēmumos. Visi šie cilvēki ir bez darba, un tiem ir jāsavelk gali ar ikmēneša sociālo pabalstu 257 eiro apmērā. Vai tas ir iespējams? Nē,» situāciju skaidroja Mačjuliene.
2020.gada pavasarī skaistumkopšanas nozare iemācījās strādāt drošos apstākļos, taču šobrīd ir sajūta, ka neviens viņos neklausās, vērtēja LFSSA priekšsēdētāja. Viņa aicinājusi salīdzināt Lietuvas situāciju ar Igauniju un Lietuvu un ierobežojumiem, kādi ir spēkā pārējās Baltijas valstīs.
Latvijā no nākamās nedēļas pārtikas veikali varēs atsāk tirgot visu preču sortimentu, un vērt durvis pircējiem būs atļauts grāmatnīcām. Preču saraksta prasība tiks atvieglota arī higiēnas preču veikaliem.
Lasiet arī: No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas
«Man izskatās, ka lietuvieši kļūst par Baltijas nekoptāko un spuraināko nāciju,» Baltijas kontekstā paraudzījās Mačjuliene.
Nozarē strādājošo pārstāve arī izteicās, ka neskaidrība «nonāvē» skaistumkopšanas sektoru. «Kaut arī gan iepriekšējā, gan esošā valdība minēja, ka frizieru un skaistumkopšanas speciālistu īres tēriņi tiks kompensēti, tā palīdzot nozarē strādājošajiem, tagad man ir jāliek jautājuma zīme – vai tas tiks izdarīts,» LFSSA priekšsēdētāja izteica šaubas. «Otrajā Covid-19 atbalsta [pasākumu] kompleksā tas nav skaidri pateikts,» viņa uzsvēra.
Atbildot uz novērojumu, ka augstākā līmeņa politiķu un televīzijas personību galvas rotā nevainojamas frizūras arī nepilnus trīs mēnešus pēc frizieru pakalpojumu epidemioloģiskās aizliegšanas, organizācijas priekšsēdētāja sacīja tā: «Vai nu viņu ģimenes locekļi ir attīstījuši lieliskas matu griešanas prasmes vai arī viņi paļaujas uz melno tirgu, kas, patiesību sakot, plaukst un zeļ.»
Saskaroties ar neskaidrību, ko nozarē strādājošiem radījuši Covid-19 uzliesmojumi, par dažiem frizieriem ziņots, ka viņi meklē citas nodarbošanās. «Esmu viena no viņiem,» atzina LFSSA vadītāja. «Uzņēmējdarbības traucējumos, ko izraisījušas karantīnas, mūsu pakalpojumu izmaksas ievērojami pārsniedz ieguldījumus, ko bijām veikuši mūsu skaistumkopšanas salonos, mūsu prasmēs, mācekļu gaitās un tā tālāk,» uzsvēra Mačjuliene.
Lietuvas valdība otrdien, 2.februārī, savukārt atļāva atvērt slēpošanas trases. Lietuvas nedaudzajiem kalnu slēpošanas uzņēmumiem tas licis «kasīt aiz auss» — vai ir vērts uzsākt darbību, ja valstī ir ierobežota pārvietošanās no vienas pašvaldības teritorijas uz citu?
Sevišķi, ņemot vērā, ka klientiem nedrīkstēs izīrēt aprīkojumu, biļetes varēs tirgot tikai internetā un pārvietošanās ierobežojumu dēļ būs iespējams uzņemt klientus tikai no apkārtējā apvidus. Klientiem būs pieejams ierobežots, divu stundu trases izmantošanas laiks, un uz vienu pacēlāju trasē nedrīkstēs būt vairāk nekā 30 cilvēki. Lietuvā ir vairākas slēpošanas trases, ieskaitot vienu trasi Viļņā. Vienlaikus iekštelpu slēpošanas centriem būs jāpaliek slēgtiem.
«Godīgi sakot, ceļošanas ierobežojumu dēļ šoziem tūristu plūsma ir tuvu nullei. Mums bija aptuveni 500 apmeklētāji 2019.gada ziemā, taču pagājušā gada novembrī un decembrī mēs bijām slēgti,» ziņu portālam BNN sacīja Viktorija Rakšteliene (Viktorija Rakštelienė) no Ignalinas Tūrisma informācijas centra valsts ziemeļrietumos.
Arī Lietuvas dienvidu kūrortpilsēta Druskininki šajā ziemas sezonā gaida labākus laikus. Druskininku Tūrisma un uzņēmējdarbības centra direktors Rimants Paļons (Rimantas Palionis) atzina, ka šoziem kūrorts ir dīvaini tukšs. «Mēs esam simtprocentīgi atkarīgi no tūrisma,» viņš sacīja.
Ne Ignalinas, ne Druskininku tūrisma speciālisti nevarēja pateikt, vai šajā nedēļas nogalē tiks atvērtas vietējās slēpošanas trases.
Valsts mēroga karantīna Lietuvā ir paildzināta līdz 1.martam, un tā paredz gan pārvietošanās ierobežojumus starp pašvaldību teritorijām un mājsaimniecību kontaktu samazināšanu.
Līdz ceturtdienai, 4.februārim, Lietuvā ar Covid-19 ir saslimuši 184 208 cilvēki, bet atveseļojušies ir 133 994. Aktīvo saslimšanas gadījumu šobrīd ir 46 722.