Lins Jegelvičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuva paudusi gatavību ielaist valstī Ukrainas pilsoņus, kuri bēg no kara, taču ir jautājums par valsts reālajām iespējām bēgļu izmitināšanā. Dažādas amatpersonas Lietuvā līdz šim nākušas klajā ar krasi atšķirīgiem skaitļiem, un tas ir būtiski, jo Lietuvas valdība bēgļu uzņemšanā ārkārtas apstākļos paļaujas uz pašvaldībām.
Daļa pašvaldību ir ķērušās pie sagatavošanās darbiem, kamēr citas šī raksta tapšanas laikā nevarēja runāt par skaidru rīcības plānu.
Pašvaldība sazinās ar Ukrainas pilsētām, paužot atvērtību bēgļiem
BNN sazinājās ar Šilutes rajona pašvaldību Lietuvas rietumu daļā. Pašvaldības priekšsēdētājs Vītauts Laurinaits (Vytautas Laurinaitis) sacījis: «Esam gatavi izmitināt 200 ukraiņu bēgļus Rusnes salā, kur atrodas neizmantota arodskola un tukša kopmītne. Telpas ir labā stāvoklī un ir pieejama apkure. Cilvēkiem tur tiktu sniegti visi nepieciešamie pakalpojumi. Patiesībā šodien esam sazinājušies ar Skadovskas un Tarutinas pilsētu pašvaldībām Ukrainas Hersonas apgabalā, informējot, ka esam gatavi uzņemt bēgļus. Iepriekš ar Ukrainas pilsētām mēs sazinājāmies pirms mēneša.»
Šilutes rajona galva arī teicis, ka pašvaldība ir gatava nosūtīt savus autobusus, lai sagaidītu bēgļus uz Polijas un Ukrainas robežas.
«Ja būs nepieciešams, mūsu pašvaldība apsvērs iespēju piešķirt līdzekļus papildu ukraiņu bēgļu izmitināšanai mūsu pašvaldības teritorijā. Šādā ārkārtas situācijā mums visiem jāsanāk kopā,» uzsvēra Laurinaits.
Kretingas rajonā BNN sazinājās ar pašvaldības priekšsēdētāja Antana Kalņus (Antanas Kalnius) padomnieku Albertu Barausku (Albertas Barauskas) viņš sacīja, ka pašvaldība, uzzinājusi par kara sākšanu pret Ukrainu, sociālajos medijos aicinājusi pieteikties vietējos iedzīvotājus, kuri var uzņemt ukraiņu bēgļus.
«Ņemot vērtā notikumus Ukrainā un gatavojoties potenciālo kara bēgļu ierašanās brīdim, Kretingas rajona pašvaldība uzsāk to Kretingas rajona iedzīvotāju reģistrāciju, kuri var viņus izmitināt brīvprātīgā kārtā,» teikts Kretingas pašvaldības vadītāja Kalņus paziņojumā sociālajā medijā Facebook. Viņa padomniekam Barauskam nebija informācijas, cik Kretingas rajona iedzīvotāji līdz šim pieteikušies palīdzēt.
Katra pašvaldība pauž atbalstu Ukrainai, iekšlietu ministrija jautā par telpām
Atbalstot Ukrainu, ceturtdien, 24.februārī, visās Lietuvas pašvaldībās notikuši dažādi pasākumi, un turpmāk ir plānotas papildu atbalsta akcijas.
Trešdien, 23.februārī, neilgi pirms Krievija sāka masveida iebrukumu Ukrainā, Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) sacījusi šādus vārdus par iespēju palīdzēt ukraiņiem patverties: «Lai gan mēs to neuzskatām par centrālo scenāriju (..) valdība pieņemtu cilvēkus, kuri bēg no kara.»
Arī Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaite) trešdien teikusi, ka valsts iestādes gatavojas nepieciešamības gadījumā uzņemt bēgļus no Ukrainas.
«Būtu grūti runāt par konkrētiem skaitļiem, bet mēs (..) modelējam dažādus scenārijus un situācijas. (..) Saprotam, ka tā vai citādi mūsu valstij ir jābūt gatavai, vai tie ir 3 000 vai vairāk nekā 30 000 cilvēku,» tā Lietuvas iekšlietu ministre sacījusi Lietuvas medijiem.
Lasiet arī: Fon der Leiena: Piedāvāsim «milzīgu, mērķētu sankciju kompleksu»
Pēc Bilotaites teiktā, Lietuvas Iekšlietu ministrija ir izsūtījusi pašvaldībām informācijas pieprasījumu, aicinot tās norādīt, kur tās varētu uzņemt bēgļus un kādus pakalpojumu un palīdzību varētu viņiem sniegt.
Sagatavošanās darbos ir iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas, tā Iekšlietu ministre.
Katoļu labdarības organizācija Caritas informējusi ziņu portālu BNN, ka tā koordinē palīdzības sniegšanu iespējamiem ukraiņu bēgļiem. «Mēs gatavojamies tam,» ziņu portālam BNN sacījusi Regīna Kurkoniene (Regina Krukonienė), neprecizējot cilvēku apjomu, kuriem plānots palīdzēt.
Tikmēr Lietuvas iekšlietu ministres vietnieks Vitālijs Dmitrijevs (Vitalij Dmitrijev) paziņojis, ka Lietuva ir gatava uzņemt aptuveni 8 000 bēgļu no Ukrainas.
«Pašvaldības varētu uzņemt 6 000 bēgļu. Izglītības ministrija paziņoja, ka tā varētu izmitināt vēl pāris tūkstošus cilvēku. Tātad mums kopumā ir ap 8 000 vietu,» žurnālistiem otrdien, 22.februārī, sacījis Dmitrijevs.
Pēc viņa teiktā, šāds bēgļu skaits varētu tikt izmitināts dažādās pašvaldību un ministriju telpās. Pēc viņa vārdiem, Lietuvas pašvaldības piedāvājušas dažāda veida telpas potenciālo Ukrainas bēgļu izmitināšanai.
«Kopmītņu veida telpas, dažādas telpas, kas būtu piemērotas pagaidu izmitināšanai, piemēram, skolas, bijušās skolas, sporta zāles,» iespējas uzskaitījis Lietuvas iekšlietu ministres vietnieks.
Pēc viņa teiktā, Lietuva varētu uzņemt līdz 50 000 bēgļu no Ukrainas, ja būtu tāda nepieciešamība.
Ja bēgļu skaits krasi pieaugtu, tad visām valsts pašvaldībām būtu jāsniedz ieguldījums ukraiņu izmitināšanā, kuri «tiktu sadalīti proporcionāli», norādījis Dmitrijevs.
Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija ceturtdien paziņojusi, ka apkopo informāciju par pieejamajām izmitināšanas vietām, gatavojoties iespējamam bēgļu pieplūdumam pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
«Esam izsūtījuši pieprasījumus visām izglītības iestādēm par pieejamām, nakšņošanai piemērotām telpām, piemēram, kopmītnēm un tukšām ēkām,» sacījusi Lietuvas izglītības ministre Jurgita Šjugždiniene (Jurgita Šiugždiniene).
Nosoda un izsludina ārkārtas situāciju
Lietuvas politiskie līderi ceturtdienas rītā nosodījuši Krievijas iebrukumu Ukrainā un līdz ar citām Baltijas valstīm iniciējuši NATO sanāksmes sasaukšanu. Lietuva arī izsludinājusi valstī ārkārtējo situāciju, ņemot vērā Baltkrievijas iesaistīšanos notikumos.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) nosaucis Krievijas rīcību par «neizprovocētu militāru agresiju» un parakstījis rīkojumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu Lietuvā. Nausēda arī pavēstījis, ka sasaucis Lietuvas Valsts aizsardzības padomi, lai «paaugstinātu kaujas gatavību».