Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Pievienojoties elektroenerģijas tirdzniecības biržai Nord Pool Spot (NPS) 2012.gadā, Lietuva ar biržu saistīja daudz cerību. Taču pēc nesenā elektroenerģijas cenu kāpuma un tam sekojošā neatkarīgā elektroenerģijas tirgotāja likvidācijas Lietuva nespēja pabeigt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju.
Viļņa apgalvo, ka ir neapmierināta ar to, kā birža darbojas, un norāda uz pievienošanās trūkumiem. Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) šonedēļ paziņoja, ka trešais un pēdējais liberalizācijas posms jāatliek uz trim līdz četriem gadiem, nevis uz vienu gadu, kā to pagājušajā nedēļā ierosināja valsts enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys). Tomēr galīgo lēmumu pieņems Lietuvas Seims.
«Es domāju, ka mums to [liberalizāciju] vajadzēs atlikt nevis uz gadu, bet varbūt uz trim vai pat četriem gadiem, lai izveidotu pietiekami stabilu vietējās [elektroenerģijas] ražošanas apjomu, izmantojot atjaunojamos [enerģijas] resursus, lai cenu šoka radītais risks šiem patērētājiem būtu pēc iespējas mazāks,» premjerministre sacīja sabiedriskajam medijam LRT.
Saskaņā ar spēkā esošo shēmu Lietuvas patērētāji, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki, līdz 18.decembrim varēja izvēlēties neatkarīgo elektroenerģijas piegādātāju.
Līdz 2023.gada 1.janvārim bija plānots pabeigt Lietuvas elektroenerģijas tirgus liberalizāciju.
Premjerministre apgalvo, ka pēdējo desmit gadu laikā nekas nav darīts, lai Lietuvai būtu nodrošinājusi pietiekamu elektroenerģijas ražošanas jaudu.
Lieuvas premjerministre vaino Krievijas prezidentu, kurš uzsāka karu Ukrainā, par to, ka elektrības tirgos valda haoss.
Iepriekš Lietuvas valstij piederošā enerģētikas grupa Ignitis Grupė kritizēja Nord Pool reakciju uz rekordlielajām elektroenerģijas cenām un apgalvoja, ka elektroenerģijas biržas ieteikumi ir «formāli un tehniski neizpildāmi».
«Jākonstatē, ka Nord Pool reakcija uz Lietuvas iestāžu un uzņēmumu paustajām vēlmēm ir neapmierinoša, jo birža ir tikai formāli sniegusi ieteikumus, kā ievērot esošo algoritmu, kas bieži vien ir neizpildāms,» teikts 19.augusta paziņojumā.
Ignitis Grupė norāda, ka Nord Pool sniedz informāciju par to, kā ievērot izmantoto algoritmu, bet pilnībā nenovērtē tā piemērotību Baltijas valstīm.
«Mēs zinām, kā algoritms darbojas un kā iesniegt piedāvājumus biržai, bet mūsu jautājums ir: vai Baltijas valstu gadījumā algoritms nebūtu jāuzlabo? Pašreizējā situācija Baltijas valstīs ir tāda, ka ar gāzi darbināmo ģenerācijas bloku tehniskie ierobežojumi neļauj ievērot Nord Pool piedāvāto algoritmu un nosacījumus,» sacīja Ignitis Grupė.
Ignitis Grupė pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aizņemas 224 miljonus eiro, lai finansētu grupas apgrozāmo līdzekļu nepieciešamību saistībā ar enerģijas cenu pieaugumu.
Tikmēr Nord Pool apgalvo, ka ir rūpīgi pārskatījis izsoles rezultātus, kuru rezultātā 17.augustā no plkst. 18.00 līdz 19.00 tika noteikta rekordliela elektroenerģijas cena, un var apstiprināt, ka visas procedūras tika ievērotas saskaņā ar piemērojamajiem tirgus sasaistes noteikumiem un EUPHEMIA algoritmu cenu aprēķinu veica pareizi.
Tajā teikts, ka Baltijas reģionu veido trīs tirdzniecības zonas ar salīdzinoši nelielu patēriņa un ražošanas apjomu.
«Izsolē tas nav nekas neparasts, tomēr šādos saspringtos tirgus apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībnieki, iesniedzot izsolē bloka piedāvājumus, pievērstu papildu uzmanību, jo pastāv scenāriji, kad bloka pasūtījumi var tikt izslēgti paradoksāla noraidījuma rezultātā,» teikts Nord Pool paziņojumā.
BNN uzrunātā Nord Pool Spot tirgus vadītāja Baltijas valstīs atsaucās uz biržas 17.augusta paziņojumu, kurā teikts, ka, reaģējot uz radušos situāciju, primārais pasākums esot nodrošināt tirgus darbību un samazināt noraidītu bloku paradoksalitātes varbūtību, kas nozīmē – nodrošināt, ka tiek piedāvāts pietiekams apjoms vienas stundas pasūtījumos (saukti arī par «līknes» pasūtījumiem).
«Tas ļautu izvairīties no situācijām, kad piedāvājumi tiek paradoksāli noraidīti, un tas novestu pie zemākām elektroenerģijas cenām elektroenerģijas biržā,» uzsvēra Nord Pool pārstāve.
Iepriekš tika norādīts, ka galvenie iemesli 17.augusta rekordlielajām elektroenerģijas cenām ir ģenerējošo bloku remontdarbi un zemā vēja enerģija, kā arī ūdens līmeņa kritums Latvijā, kas samazinājis hidroenerģijas piedāvājumu tirgū.
Vietējie eksperti apgalvo, ka pie straujā cenu kāpuma ir vainojamas arī rekordlielās dabasgāzes un oglekļa kvotu cenas. Daudzas elektrostacijas cenšas izmantot lētākus tirgū pieejamos energoresursus, lai ražotu elektroenerģiju. Savukārt karstais laiks samazināja vēja un ūdens resursus, kā arī vienlaicīgi vairākās elektrostacijās tika veikti remontdarbi, kas Baltijas valstīs radīja elektroenerģijas ražošanas deficīta situāciju, kas attiecīgi atspoguļojas Nord Pool elektroenerģijas biržā.
Lai risinātu šo situāciju, Lietuvas enerģētikas ministru Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys) lūdza Lietuvas Nacionālās Enerģētikas regulatora un cenu komisiju (VERT) izpētīt, vai NPS algoritms, ko izmanto elektroenerģijas cenu aprēķināšanai biržā, nav vēl viens no iemesliem augstajām cenām.
VERT vadītājs iepriekš sacīja, ka tiks veiktas pārrunas ar Nord Pool, lai algoritmu pielāgotu tieši Baltijas reģionam, jo Eiropas mērogā to ir grūti mainīt.
Arī neatkarīgais elektroenerģijas piegādātājs Perlas Energija aicina ministriju steidzami pārskatīt visu liberalizācijas procesu.
Ministrija norāda, ka uzņēmums nelikumīgi saviem klientiem atcēla fiksēto cenu tarifa plānus. Ministrija paziņoja, ka izstrādās tiesību aktu grozījumus, kas paaugstinās finanšu un kapitāla prasības enerģijas piegādātājiem.
Perlas Energija paskaidroja, ka, reaģējot uz elektroenerģijas cenu kāpumu, visiem klientiem, kuriem līdz šim bija fiksētais cenu tarifu plāns, piemēros mainīgu tarifu plānu.
Uzņēmuma izpilddirektors skaidro, ka šāds lēmums tika pieņemts pastāvīgā elektroenerģijas cenas pieauguma biržā dēļ, kas vērojams kopš pagājušā gada beigām.
Pēc izpilddirektora teiktā, finanšu instrumenti, ko uzņēmums izmanto, lai nodrošinātos pret elektroenerģijas cenu svārstībām Somijā, veido aptuveni 96% no uzņēmuma aktīviem.
Premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) apgalvo, ka elektrības un dabasgāzes rēķinu subsidēšana Lietuvas valdībai nākamajā gadā varētu izmaksāt no 500 miljoniem līdz vienam miljardam eiro.
Valdība uzskata, ka nākamā gada budžeta galvenā prioritāte ir kontrolēt enerģijas cenas, uzsvēra premjerministre.