Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) šonedēļ saņēma neierastu sūtījumu. Tās bija divas lielas kastes, pilnas ar simtiem papīra lapu ar iedzīvotāju parakstiem, kas doti, aicinot atstādināt Tomu Raskeviču (Tomas Raskevičius) – atklātu geju un Seima deputātu – no parlamenta Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja amata.
Kāds ir iemesls?
Ieceres virzītāji vaino deputātu viņam piešķirto Seima Cilvēktiesību komisijas vadītāja pilnvaru pārkāpšanā un apgalvo, ka likumdevējs to izmanto, lai atbalstītu un veicinātu seksuālo minoritāšu ideju īstenošanu. Plašākā kontekstā priekšlikums tiek uzskatīs par priekšvēstnesi gaidāmai cīņai par viendzimuma partnerattiecību likumprojektu, ko gatavo pats Raskevičs (liberālā Brīvības partija) un kas – ja to iesniegs Seima deputātiem pavasara sesijā (tā sāksies 10.martā) – nešaubīgi izsauks viedokļu krustugunis parlamenta telpās un ārpus tām.
Ziņu portālam BNN neizdevās uzzināt parakstu vākšanas iniciatora plašāku viedokli. Tas ir Raimonds Grinevičs (Raimondas Grinevičius) – Lietuvā plaši pazīstams aktīvists pret seksuālām minoritātēm un Stambulas konvenciju. Viņš nesniedza atbildi.
Grinevičs savu skatījumu izteica publiskā paziņojumā pēc parakstu iesniegšanas Seima priekšsēdētājas birojam: «Ir iesniegta prasība atstādināt Tomu Raskeviču no parlamenta Cilvēktiesību komisijas amata. Parlamentārietis ir rupji pārkāpis sabiedrības un indivīda intereses, aizstāvot tikai šauras minoritātes tiesības un neņemot vērā vairākuma intereses.»
Lūgta komentēt prasību intervijā valsts radio LRT, Seima spīkere Čmilīte-Nīlsena (Liberālā kustība) uzsvērusi, ka viņai nav nekāda pamata īstenot prasīto.
«Ne Seima prezidijam, ne man nav pilnvaru to darīt. (..) Tas lemjams pašam parlamentārietim un parlamenta frakcijai, ko viņš pārstāv. Man tomēr nav nekādu sūdzību pret Raskeviču – viņš strādā lieliski,» vērtējusi Čmilīte-Nīlsena.
Viņa arī pieminējusi faktu, ka Lietuvas Seima opozīcijā izveidotais valdības Ēnu kabinets savā darba kārtībā lielu uzmanību veltījis tieši komisijas priekšsēdētāja atstādināšanas jautājumam.
«Fakts, ka Ēnu kabinets, ko vada Ramūns Karbausks [Ramūnas Karbauskis] [iepriekšējās valdošās Zemnieku un zaļo partijas līderis – L.J.] izmanto parakstu vākšanas kampaņu un pašu jautājumu kā viņu politikas instrumentu, izsaka visu un noteikti norāda uz partijas prioritātēm. Tas arī var būt par pamatu baumām, ka iniciatīvai savu devumu devusi pati partija un Ēnu kabinets,» šonedēļ intervijā LRT sacījusi Čmilīte-Nīlsena.
Daudziem Lietuvā tas raisījis izbrīnu: kā īsā laika posmā, stingras karantīnas apstākļos bija iespējams pret spilgto likumdevēju savākt tik lielu skaitu – 365 tūkstošus parakstu? Salīdzinājumam – iepriekš, pirms karantīnas daudz labāk rīkotās sabiedriskās parakstu vākšanas kampaņās neizdevās savākt 100 000 parakstu dažādu referendumu rīkošanai.
Seima priekšsēdētāja intervijā arī izklausījās nepārliecināta par dokumentu ticamību.
Lasiet arī: Nedēļa Lietuvā: Valstiskuma atjaunošanai – 103, nopludināti 110 000 CityBee lietotāju dati
Pats diskusijas centrā nonākušais deputāts ziņu portālam BNN norādīja uz savu publisko paziņojumu, kur viņš sacījis, ka negrasās atkāpties no Seima Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja amata. «Es cienu cilvēku tiesības izteikt savas viedokli, vārda brīvību, tomēr esmu apņēmies turpināt vadīt komisiju,» pavēstījis deputāts.
Raskeviču amatam izvirzīja Brīvības partija, kura daudzus pārsteidza, kad 2020.gada oktobra Seima vēlēšanās ieguva mazliet virs deviņiem procentiem balsu un 11 deputātu vietas.
Liberāli noskaņotā partija cita starpā atbalsta viendzimuma laulības un marihuānas dekriminalizēšanu Lietuvā.
Ironiskā kārtā viens no asākajiem kritizētājiem, kurš pieprasa Raskeviča atkāpšanos ir viņa kolēģis, Seima deputāts Petrs Gražuls (Petras Gražulis), kurš ir bēdīgi slavens ar homoseksuālus cilvēkus aizskarošiem izteikumiem un kurš cīnās ar kriminālapsūdzībām saistībā ar iespējamiem noziegumiem uzņēmējdarbībā. Parlaments Gražulim nesen atņēma deputāta imunitāti.
Skatoties uz Seima gaidāmās pavasara sesijas dienaskārtību, starmeši un uzmanība uz izteiksmīgo lietuviešu likumdevēju Raskeviču izskatās kā priekšvārds tam, kas stāv priekšā – cīņa par likumprojektu par viendzimuma partnerattiecību atļaušanu Lietuvā.
Ieroču šķinda jau ir dzirdama, un jo tuvāk nāks debates, jo vairāk pieaugs spriedze parlamenta ēkā.
Cīņai gatavojas grupa Seima pārliecinātāko konservatīvā spārna politiķu, tostarp Pauļus Saudargs (Paulius Saudargas), Laurins Kasčjūns (Laurynas Kasčiūnas), Vilija Aleknaite-Abramikiene (Vilija Aleknaitė-Abramikienė) un Audrons Ažubals (Audronius Ažubalis). Viņi vērsušies pie Seima priekšsēdētājas, lūdzot iekļaut darbakārtībā, šo deputātu vērtējumā, alternatīvu tiesību akta projektu. Tas tomēr ir seksuālās minoritātes pazemojošs dokuments, kur ir runa par kopdzīves ekonomiskajiem aspektiem un kur nav iekļauts vārds «partnerattiecības».
To, cik stāvs būs ceļš kalnup, lai Lietuvas seksuālo minoritāšu kopiena īstenotu Brīvības partijas veidoto ieceri pielīdzināt viendzimuma partnerattiecības heteroseksuālo pāru partnerattiecībām, rāda sabiedriskās domas aptauja, ko 2021.gada 15.-19.janvārī veica socioloģijas centrs Baltijos tyrimai. Lai arī Lietuvā kopumā atbalsts gejiem saglabājas ļoti zems, aptauja tomēr parādīja zināmas jaunas tendences.
41% aptaujāto piekrita, ka ir vajadzīgs pieņemt likumus, kas regulētu viendzimuma pāru tiesības, kaut arī nepiekrita, ka šādas attiecības ir ģimene.
Tikai astoņi procenti aptaujas respondentu piekrita, ka ģimenes juridiskajā definīcijā būtu jāiekļauj viendzimuma laulības. Vairāk nekā 58% aptaujā pauda viedokli, ka ģimenes, ko veido gan vīrietis, gan sieviete būtu jāatbalsta valsts politikā, kas atspoguļo to, ka sabiedrībai ir tendence izstumt ne tikai seksuālās minoritātes, bet arī viena vecāka mājsaimniecības.
17% aptaujas dalībnieku atbalstīja dzimumneitrālu partnerattiecību jēdzienu, kamēr 23% respondentu bija viedoklis, ka viendzimuma pāriem jau šobrīd ir visa vajadzīgā juridiskā aizsardzība. Vērtējams, ka sevišķi šis aspekts ataino pamata zināšanu trūkumu par šo jautājumu
«Aptaujas rezultāti rāda, ka, lai arī lietuvieši nepielīdzina viendzimuma pārus ģimenēm, tomēr vairākums uzskata, ka tiem ir tiesības uz juridisko aizsardzību un ka būtu jāatrisina praktiskās problēmas, ar kurām tie saskaras,» tā aptaujas rezultātus komentēja Seima deputāts Toms Raskevičs.