Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Pēdējās desmitgadēs nevienu gadu Lietuvā nāve nav «pļāvusi» ar tādu vēzienu kā 2020.gadā. Tomēr lipīgā Covid-19 slimība nebija nāves cēlonis Nr.1 – visvairāk nāves gadījumu izraisīja neinfekciozas slimības. «Lietuvas nāves statistika 2020.gadā ir ļoti satraucoša un ārkārtēja: mirstības kāpums gadā pārsniedza 15% [Lietuvas Statistikas pārvalde to norāda 13% apmērā – L.J.]. Lai arī vairums nāves gadījumu bija saistīti ar sirds-asinsvadu mazspēju, pamata iemesls bija mūsu veselības sistēmas nespēja sniegt nepieciešamos medicīnas pakalpojumus,» portālam BNN skaidroja Lietuvas Cilvēku ģeogrāfijas un demogrāfijas institūta (LCĢDI) vadītājs profesors Donāts Burneika (Donatas Burneika).
«Pēdējos trīs gadus mūsu mirstības rādītājs lēni saruka, līdz liecināja par strauju kāpumu pēc jaunā koronavīrusa pandēmijas izcelšanās pagājušajā pavasarī. Latviešiem, mūsu kaimiņiem, gājis daudz labāk nekā mums visu pandēmijas laiku, tieši attiecībā uz Covid-19 atstāto ietekmi uz latviešu veselību – viņu mirstība pagājušajā gadā augusi tikai par 3,6%,» uzsvēra Burneika.
2019.gadā aizsaulē devās 38 282 Lietuvas pilsoņi, bet 2020.gadā – šis skaitlis ir provizoriskais – mirstība pārsniedza 44 tūkstošus, kas ir vēl nebijis rādītājs.
«Tiešām nāves gadījumu skaita kāpums, ar kādu saskārāmies, bija ļoti nozīmīgs. Lietuvā vidēji mēnesī mirst 3,6 tūkstoši cilvēku, taču pagājušā gada novembrī un decembrī šis skaits pieauga līdz aptuveni sešiem tūkstošiem. Pērn šajos divos mēnešos bija vislielākā mirstība,» sacīja Lietuvas Statistikas pārvaldes direktora vietniece Inga Masjulaite-Šukeviča (Inga Masiulaitytė-Šukevič).
Lai arī šokējošā mirstības kāpuma iemesls bieži bija Covid-19, viņa teica, mirstības statistiku būtiski palielināja arī pandēmijas laika netiešie nāves cēloņi. «Ļoti iespējams, ka bija pieejamo medicīnas pakalpojumu nepietiekamība. Vienkārši izsakoties, daļa cilvēku nevarēja saņemt to medicīnisko palīdzību, ko viņi saņēma pirms pandēmijas,» viņa sacīja.
Burneika no LCĢDI situāciju aprakstīja vēl skarbākiem vārdiem. «Nē, tas būtu netaisnīgi novelt nāves gadījumu skaita kāpumu uz Covid-19 vien. Faktiski no šīs slimības pagājušajā gadā nomira aptuveni 2 000. Pat, ja būtu nomiruši 0,2% [mirstības līmenis Lietuvā starp Covid-19 inficētajām personām, pēc Burneikas teiktā – L. J.] no visiem ar jauno koronavīrusu inficētajiem cilvēkiem, gala skaitlis joprojām būtu zemāks – aptuveni 5 600. Tas tiek maz apspriests, taču pārmērīgai mirstībai bija citi iemesli, jo sevišķi sirds-asinsvadu mazspējas, ko, iespējams, izraisīja apkārt esošās bailes, depresija un citas neārstētas psiholoģiskas un psihiskas problēmas,» uzsvēra LCĢDI direktors.
Citi nepatīkamā ziņā pārsteidzoši statistikas rādītāji, kā, piemēram, straujš pašnāvību un slepkavību kāpums, arī norāda uz Covid-19 traģiskām sekām Lietuvā, sacīja Burneika
«Pagājušajā gadā slepkavību skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 40%. Būtiski vairāk bija arī pašnāvību, kaut arī dati par pēdējo nāves cēloni Statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē kaut kāda iemesla dēļ vēl nav pieejami,» novērojis institūta vadītājs.
Lietuvas Policijas pārvalde neatbildēja uz BNN jautājumu par slepkavību statistiku 2020.gadā. Pagājušā gada maijā iestāde norādīja, ka 2020.gada pavasarī, Covid-19 pirmā viļņa laikā, pusotrā mēnesī Lietuvā tikušas nonāvētas 22 personas, bet attiecīgajā periodā gadu iepriekš bijušas 10 slepkavības. Lietuvas Policijas pārvaldes priekšnieks Renāts Požela (Renatas Požėla) pērnpavasar informēja, ka pirmās karantīnas laikā par aptuveni 150 izsaukumiem vairāk bijuši saistīti ar vardarbību ģimenē.
«Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izraisījusi milzīgu vilni ar cilvēkiem, kuri cieš no dažāda veida nemiera, bailēm, depresijas, psihiskiem traucējumiem. Tā kā daļa garīgās veselības iestāžu palika slēgtas vai karantīnas laikā pagājušajā pavasarī un šobrīd darbojas, pielāgojoties Covid-19 ierobežojumiem, patiesā aina par pandēmijas radīto postu būs redzama pēc karantīnas ierobežojumu atcelšanas,» sarunā ar BNN sacīja Klaipēdas rajona psihiatre, kura piekrita sarunai ar nosacījumu, ka rakstā netiek minēts viņas vārds.
Viņa norādīja, ka pandēmija psihiatrijā ieviesusi jaunus jēdzienus. «Lai cik neprofesionāli tas neskanētu, mani kolēģi un es daudzus jaunos pacientus, kuri meklē palīdzību, saskaroties ar Covid-19 izraisītu stresu, saucam par «Covid-19 psiholoģiskā sabrukuma pacientiem». Milzīgās bailes no Covid-19, ko dēvē par «koronafobiju», ir radījušas psihiatrisko izpausmju pārpilnību visdažādākajos sabiedrības slāņos,» saka psihiatre.
Lai arī Lietuvas liberālkonservatīvā valdība otrdien, 19.janvārī, pavēstīja, ka šomēnes nemīkstinās stingros Covid-19 ierobežojumus, dienu vēlāk premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) sacīja, ka valdība valsts karantīnas noteikumos ieviesīs mazus izņēmumus. Viena cilvēka mājsaimniecībām tiks atļauts veidot «sociālos burbuļus» jeb ierobežotu tuvāko kontaktpersonu loku un daļai skolēnu piedalīties tiešsaistes mācību stundās, atrodoties klasē klātienē. Saskaņā ar premjerministres teikto jauninājumi ir domāti, lai «palīdzētu cilvēkiem, kuri ir vientuļi un tiešām pakļauti lielam psiholoģiskam stresam », kā arī «bērniem, kuriem ir grūtības mācīties no mājām».
Lasiet arī: Covid-19 saslimušie pēdējā diennaktī Baltijā. Latvijā – 902, Lietuvā – 1 274, Igaunijā – 669
To, cik drūma 2020.gadā bija situācija ar mirstības kāpumu, to vistiešāk var novērtēt vietējie apbedīšanas biroji un kaprači.
«Novembrī mums bija rinda ar mirušajiem, kuri jāapbedī. Nekad iepriekš tā nav bijis. Par laimi, atšķirtībā no citām, lielākām pašvaldībām, tuviniekiem bija jāgaida viena vai divas dienas, lai apbedītu savus mīļos, kuri Palangā aizgāja karantīnas laikā,» sarunā ar BNN sacīja Raimonds Litvins (Raimondas Litvinas), kurš vada apbedīšanas biroju Palangas kūrortpilsētā, Lietuvas ziemeļrietumos. Viņš arī sacīja, ka Ķēdaiņu pilsētas krematorijā 2020.gada nogalē rinda uz kremēšanu bijusi vienas nedēļas garumā.
Arī citās Lietuvas pašvaldībās nebija izņēmumu attiecībā uz 2020.gada mirstības rādītājiem. Piemēram, Tauraģes pašvaldībā, kas atrodas ap 90 kilometru attālumā no Klaipēdas, ziņos par 528 mirušajiem 2019.gadā un par 676 mirušajiem 2020.gadā. «Līdzīgi kā citur galvenie nāves cēloņi bija sirds-asinsvadu saslimšanas, gremošanas sistēmas slimības, vēzis. No Covid-19 mums pagājušajā gadā nomira 54 iedzīvotāji,» portālu BNN informēja Tauraģes mēra padomnieks Kaspars Betrašus (Kasparas Bertašius).
Rita Sipavičiene (Rita Sipavičienė), Kupišķu pašvaldības amatpersona no mazpilsētas Latvijas pierobežā, savukārt informēja, ka pašvaldībā pērn reģistrēti 454 mirušie, bet gadu iepriekš – 429. Būtisks kritums gan novērots dzimstībā, sacīja Sipavičiene.