Lins Jegelevičs (Linas Jegelevčius) speciāli BNN
Viļņas policija un prokurori sākuši izmeklēšanu uz aizdomu pamata par patvēruma meklētāju seksuālu izmantošanu, kas, iespējams, notikusi ārvalstnieku reģistrācijas centrā Medininkos, netālu no Lietuvas robežas ar Baltkrieviju. Psihologu, kurš notikumu laikā strādājis Lietuvas Valsts robežsardzes dienestā (LVRD) – un iepriekš Sarkanajā krustā –, tur aizdomās par vairākām migrantu iespējamas izvarošanas epizodēm.
Kā norādījusi Lietuvas Cilvēkkontrabandas apkarošanas centra (KOPŽI) vadītāja Kristīna Mišiniene (Kristina Mišinienė), iespējamie upuri apgalvojuši, ka viņi izmantoti gan viņu istabiņās, gan iespējamā vaininieka kabinetā.
«Viņš man teica, ka varot likt migrācijas iestādēm sūtīt mani atpakaļ mājās, bet viņš varot arī palīdzēt man palikt, tāpēc man viņam jāpaklausa,» kāds iespējamais upuris teicis liecībā KOPŽI, kas tālāk nonākusi Lietuvas mediju rīcībā. «Es biju pārliecināts, ka viņš bija ļoti ietekmīgs robežsardzes ierēdnis. Viņš bija tā ģērbies. Es neprotu runāt angliski, es nevarēju saprast viņa amatu, es baidījos viņam pretoties. Viņš solīja, ka tiks ar maniem dokumentiem kārtībā.»
Komentējot atklātībā nākušo informāciju, LVRD preses pārstāvis Ģedrs Mišuts (Giedrius Mišutis) sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja: «Patiesi delikāta lieta. Viļņas apriņķa Policijas pārvalde un Prokuratūra veic izmeklēšanu. Persona ir strādājusi mūsu dienestā tikai divas nedēļas. Bija ziņas, ka persona ir vadošā amatā vai štata darbinieks, taču tas nav tiesa – viņš bija nodarbināts kā aizvietotājs uz līguma pamata.»
Pēc viņa teiktā, izmeklētāji atbildēs uz visiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzdotajiem jautājumiem, taču izmeklēšana būs sarežģīta lietas rakstura dēļ. «Gan iespējamie upuri, gan iespējamais vaininieks, gan izmeklētāji izprot lietas sarežģītību,» sacīja amatpersona.
Lasiet arī: Par vardarbību sodīta persona nevarēs kļūt par aizbildni
Mišuts skaidroja, ka robežsardzes pārvaldītajos migrantu uzturēšanās centros Pabradē, Medininkos (apdzīvotas vietas Lietuvas pierobežā) un Kibartos (Kaļiņingradas pierobežas pilsēta) robežsargi cieši uzrauga centros esošās personas, starp kurām ir arī Sarkanā krusta un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Lietuvas Sarkanā krusta preses pārstāve ir Luka Lesauskaite (Luka Lesauskaitė). Pēc viņas teiktā, iespējamo nodarījumu laikā persona vairs nav strādājusi humānās palīdzības organizācijā.
«Viņš ir bijušais Sarkanā krusta darbinieks, un, kā mums zināms, viņš šobrīd nestrādā arī robežsardzē. Viņš strādāja robežsardzē, kad mēs saņēmām sūdzību,» Lesauskaite sacījusi intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT.lt. Pēc viņas teiktā, aizdomās turētais aptuveni pusgadu strādājis Sarkanā Krusta izbraukuma grupās kā psihologs.
Raisa bažas par migrantu izmitināšanas praksi
Tikmēr Mišiniene no Cilvēktirdzniecības apkarošanas centra vērtējusi, ka situācija rada bažas par kopējo Lietuvas patvēruma sniegšanas politiku un tās īstenošanu.
«Notiekošais slēgtā iestādē, kur cilvēki nevar piekļūt palīdzībai no ārpuses, lūgt atbalstu vai izkļūt no situācijas, kas viņus apdraud, rada apstākļus, lai viņi kļūtu par upuriem personām, kurām ir vara un slikti nodomi. Seksuāla vardarbība pret cilvēkiem, kuri ir ieslodzīti, kuri nevar sevi aizstāvēt, kuri nesaprot mūsu valodu vai mūsu likumus, ir šīs tā dēvētās «kontrolētās krīzes» vispretīgākais veids,» tā cilvēktirdzniecības apkarotāja.
Mišiniene arī vērtējusi, ka atbildība gulstas arī uz LVRD vadības pleciem, jo tā nav spējusi pienācīgi vadīt tās padotā rīcību.
Robežsargu pārstāvis iebilda, ka psihologs, tāpat kā visi LVRD darbinieki, izturējis kandidāta izvērtēšanu pirms pieņemšanas darbā, un šaubīgi notikumi viņa biogrāfijā neesot atrasti.
«Viņa kvalifikācija atbilda dienesta prasībām un standartiem. Nebija nekāda iemesla nepieņemt viņu darbā, īpaši jau, kad robežsardzei ļoti trūkst psiholoģu,» skaidroja robežsardzes preses pārstāvis.
Jautāts, vai LVRD ir veicis pasākumus, lai novērstu līdzīgus pārkāpumus, Ģedrs Mišuts sacīja, ka šis ir izņēmuma gadījums.
«Katrs gadījums tiek rūpīgi izmeklēts. Es vispār neatceros, ka būtu bijis līdzīgs gadījums. Bet, ja ir pārkāpumi, rīkojam brīfingus, apmācības, dažādus pasākumus, intervijas. Šis bija izņēmuma gadījums, bet mēs to uztvērām nopietni,» norādīja Mišuts un piebilda, iespējamie cietušie ir pārvietoti uz atsevišķām telpām uzņemšanas centra teritorijā.
Iestādēs Lietuvā mīt vairāk nekā 2 000 migrantu
2021.gadā Lietuvā no Baltkrievijas nelegāli iekļuva nepilni 4 200 migrantu, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Lietuva un citas Rietumvalstis apsūdz Minskas režīmu vēl nebijušas migrācijas plūsmas organizēšanā, nosaucot to par hibrīdagresijas aktu.
Pēc ierašanās Lietuvā migranti sākotnēji tika izmitināti dažādās vietās visā valstī, bet pēcāk tika pārvietoti uz pieciem reģistrācijas centriem, kuros pašlaik joprojām mīt 2 797 cilvēki.
Necilvēcīgi un neiejūtīgi apstākļi
Pagājušā gada oktobrī Lietuvas parlamenta Tiesībsarga biroja ziņojumā par robežpārkāpēju dzīves apstākļiem Lietuvā varasiestādes tika kritizētas par «necilvēcīgiem un pazemojošiem» apstākļiem, kādos Lietuvā tiek turēti migranti.
Ziņojumā teikts, ka Lietuvā migranti guļ mitrās, aukstās un pārpildītās telpās; ka viņiem trūkst pienācīgas pārtikas, karstā ūdens un medikamentu. Īpašās vajadzības tiekot ignorētas, savukārt daži iestāžu iemītnieki nezina, kā lūgt patvērumu. Jāatzīmē, ka daži migranti piederējuši seksuālo minoritāšu kopienai un tikuši izmitināti kopā ar tādiem ārzemniekiem, kuri bija homofobi savas reliģiskās pārliecības vai citu uzskatu dēļ. Attiecīgi, Tiesībsarga biroja vērtējumā, šādi apstākļi palielinot viņu seksuālās izmantošanas iespēju.
Ziņojumā arī norādīts, ka LVZD veiktais migrantu sākotnējais vērtējums neparedz uzdot jautājumus par migrantu seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti, un tādējādi viņu īpašās vajadzības netiek identificētas. Nav ticis noskaidrots arī, vai konkrēta persona ir cilvēktirdzniecības, izvarošanas, spīdzināšanas vai psiholoģiskas vardarbības upuris, pausts ziņojumā.
Lietuvas varas iestādes norādījušas, ka kopš Seima Tiesībsarga biroja ziņojuma publicēšanas migrantu uzņemšanas un sadzīves apstākļi Lietuvā ir uzlaboti.