Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Neviena cita ES valsts nav bijusi tik asa un stingra pret autoritāro Baltkrieviju kā Lietuva. Neviena cita ES valsts kā vien Lietuva nav izstājusies no Ķīnas sadarbības projekta 17+1. Abās frontēs Lietuva skaidri izceļas, un ir izsaukusi uz sevi lielāko pretreakciju no Minskas un Pekinas. Viļņā tas sadusmojis opozīcijas politiķus un raisījis izbrīnu analītiķu vidū.
Ar vārdu «konservatīvie» Lietuvas politikā saprot nacionālkonservatīvo partiju Tēvzemes savienība — Lietuvas Kristīgie demokrāti. Tās līderi Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) un Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ir attiecīgi Lietuvas ārlietu ministrs un premjerministre. Koalīcijā ar divām mazākām, liberālām partijām, konservatīvie nosaka toni gan Lietuvas ārpolitikā, gan iekšlietās, proti, migrācijas krīzē, jo iekšlietu ministre ir partijas pārstāve Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė).
Nediplomātisku kareivīgumu pārmet gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāti
«Sakot bez pārspīlēšanas, konservatīvie ir karojoša partija – ārkārtīgi asa un kašķīga. Viņu valdīšanas sekas izjutīsim vēl ilgus gadus,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Seima opozīcijas deputāts Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas) no Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas.
«Viņu skaidrā tieksme cīnīties ar visiem par visu ir vienkārši iespaidīga. Man tā līdzinās viltīgiem narkomāna centieniem tikt pie nākamās devas. Konservatīvo apsēstība Lietuvai, maigi izsakoties, ir palīdzējusi ļoti maz. Tas ir vienkārši neticami, cik labi viņiem izdodas atrast jaunus ienaidniekus un uzsākt jaunus karus,» valdošās partijas rīcība nepieņemama ir sociāldemokrātam Paluckam.
Ārpolitikas jomā Tēvzemes savienība — Lietuvas Kristīgie demokrāti saņēmuši kritiku par paviršu sadarbību ar Gruziju un enerģētikas jomā – ar kaimiņiem Latviju. 2021.gada februārī Lietuvas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Žigimants Paviļonis (Žygimantas Pavilionis) no konservatīvo nometnes tika pelts par to, ka, uzturoties vizītē Gruzijā, nostājies gruzīnu opozīcijas pusē.
Lietuviešu likumdevējs turp devās Lietuvas Seima vārdā, lai uzņemtos vidutāja lomu Gruzijas politiskajā krīzē, ko izraisīja opozīcijas līdera Nika Melijas aizturēšana. Uzturoties vizītē Kaukāza valstī 20.februārī, Paviļonis, būdams bijušais diplomāts, pārmetis Gruzijas varasiestādēm «agresīva, autokrātiska toņa lietošanu». Uz to Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, atbildējis, ka Gruzija ir viesmīlīga zeme, taču «aizskaroši izteikumi no šādu ciemiņu puses ir pilnīgi nepieņemami un nenozīmē neko man un manai komandai».
Lietuvā Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) no valdībā pārstāvētās Lietuvas Republikas Liberālās kustības sabiedriskajam ziņu portālam LRT.lt notikušo komentēja šādi: «Pat, ja viņam ir stingra personīgā pozīcija, vizītē uz Gruziju viņam vajadzēja būt diplomātiskam.»
Lasiet arī: Lietuvas robežpunktā sabojājas rentgens – miljonu eiro vērtas cigarešu kontrabandas atklājējs
Attiecībā uz sadarbību ar Latviju Lietuvas valdība iesaistījusies domstarpībās par pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību. Viļņa vēlas, lai Rīga sekotu tās pēdās un neļautu Baltkrievijas elektroenerģijai iekļūt Latvijas elektrotīklā.
Visdziļākie ierakumi – ar Baltkrieviju un Ķīnu
Vissaspīlētākās tomēr ir Lietuvas unikālās attiecības ar Ķīnu un Baltkrieviju, sarunā uzsvēra deputāts Palucks.
«Lietuvas Ārlietu ministrijas ieņemtā nostāja ir novedusi pie pilnīgas attiecību saraušanas ar Batkrievijas režīmu,» vērtēja politikā pieredzējušais sociāldemokrāts. Paluckam nepieņemams ir arī konservatīvo-liberāļu valdības lēmums atļaut Baltkrievijas opozīcijai atvērt diplomātisko pārstāvniecību Viļņā.
«Kādēļ mēs uzņēmām kādu kā de facto valsts vadītāju, ja mēs oficiāli nezinām, kurš tika ievēlēts par prezidentu? Pārstāvniecības atvēršana ir ļoti simboliska. Skaidrs, ka tas ir nepietiekami izsvērts un vāji pamatots solis,» Palucks iestājas par nogaidošāku attieksmi pret Minsku un opozīcijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku 2020.gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās. Tihanovska kopš emigrēšanas no Baltkrievijas uzturas Viļņā.
Viņam piekrīt Seima deputāts Daiņus Kepens (Dainius Kepenis) no opozīcijas Zemnieku un zaļo savienības frakcijas. Viņš norāda arī uz Lietuvas attiecībām ar Ungāriju.
«Paraugieties, viņi nikni šausta Ungāriju par tās [robežas] mūra būvniecību, un ungāri ir konsultējuši mūs par mūsu mūra celšanu gar robežu ar Baltkrieviju. Skumjā kārtā Lietuva maksās dārgi par konservatīvi liberālās valdības uzsākto kareivīgo ārpolitiku. Esmu parēķinājis, ka Lietuvai tas izmaksās nepilnu miljardu eiro. Tur ietilpst žoga projekts par 150 miljoniem eiro, pagaidu mītņu būvniecība migrantiem un potenciālie zaudējumi no draudošās Ķīnas kravu un Balkrievijas minerālmēslu kravu apturēšanas,» savās aplēsēs dalījās opozīcijas deputāts Kepens.
Kopš ES un ASV ieviesušas sankcijas pret Baltkrieviju, Lietuvas Klaipēdas osta sliktākajā gadījumā var zaudēt pusi no tajā pienākošajām kravām.
Augustā Pekina atsauca no Lietuvas savu vēstnieku saistībā ar Lietuvas lēmumu atļaut Taivānai atvērt Viļņā savu pārstāvniecību, kas ir gaidāms nākamnedēļ. Ķīnas Ārlietu ministrija vērtējusi, ka lēmums uzņemt Taivānas pārstāvniecību «nopietni iedragā Ķīnas suverenitāti un teritorijas vienotību». Pekina arī lūgusi Lietuvai atsaukt savu vēstnieci Ķīnā, ko Lietuva arī izdarīja.
Šoruden Lietuvas parlaments ir sekojis ASV diplomātu pēdās un nosaucis Ķīnas represijas pret tās uiguru mazākumtautību par genocīdu.
Septembrī Lietuvas Aizsardzības ministrija ieteica iedzīvotājiem atbrīvoties no konkrētiem Ķīnas ražotāju viedtālruņiem. Tas saistīts ar Lietuvas valsts kiberdrošības dienesta secināto, ka viedtālruņos, ko Eiropā tirgo Āzijas valsts uzņēmums Xiaomi Group, ir ieprogrammēta satura cenzēšanas funkcija.
Tā spējot konstatēt un cenzēt tādus vārdu savienojumus kā «brīvību Tibetai», «lai dzīvo Taivānas neatkarība» un «demokrātijas kustība». Xiaomi Mi 10T 5G tālruņos, kas nonāk ES tirgū, cenzūras funkcija esot izslēgta, tomēr to iespējams jebkurā brīdī attālināti ieslēgt, secinājuši lietuviešu kiberdrošības speciālisti.
Lietuviešu ārējās tirdzniecības uzņēmumi jau vēstījuši par daudzu Ķīnas partneru nevēlēšanos turpināt sadarbību.
Politoloģe nesteidz vainot konservatīvos, norāda uz niansēm
Daļa ārpolitikas speciālistu Lietuvā gan nenopeļ Tēvzemes savienības — Lietuvas Kristīgo demokrātu zibeņojošo ārpolitiku. Tā tiek arī uzteikta par politiskā spēka vērtībām atbilstošas politikas veidošanu, kas ir pašu konservatīvo biežākais savas rīcības skaidrojums.
Dovile Jakņūnaite (Dovilė Jakniūnaitė), kura ir starptautisko attiecību profesore Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūtā, portālam BNN sacīja. «Nebūs godīgi vainot partiju migrantu krīzē, kādu vērojam. (..) Un attiecībā uz Lietuvas izstāšanos no Ķīnas 17+1 formāta atzīsim, ka Ķīnas centieni no sākuma bija izveidot [valstu sadarbības] formātu, kas būtiski sašķeļ ES. Ir daudz nianšu, kas jāņem vērā,» paraudzīties uzmanīgāk uz valstu attiecību dinamiku aicināja Jakņūnaite.