BNN pēta | Lietuvā vērojams bankrotu skaita pieaugums, bet vai tā būs ierasta prakse?

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Līdz ar rudens atnākšanu lietuviešu noskaņojums ir kļuvis drūms – daudzi gatavojas skarbiem ziemas sezonas mēnešiem un ar bažām raugās uz saviem maciņiem.

Viļņā bāzētā uzņēmuma apģērbu dizainere Edita pastāstīja BNN, ka uzņēmums, kurā viņa šobrīd strādā, slēdz savu darbību. Vācu uzņēmējs esot atklāti paskaidrojis, ka Lietuvas un Taivānas sadarbības rezultātā iedragātās attiecības ar Ķīnu un karš Ukrainā pārāk smagi ietekmē uzņēmējdarbību, un ir neiespējami turpināt uzņēmuma darbību.

«Mēs lielā mērā paļāvāmies uz Ķīnas diegu eksportu, un Lietuvai relatīvi tuvu notiekošais karš biedē īpašnieku,» sacīja Edita.

Apģērbu ražotāju ieņēmumos joprojām ir manāma lejupslīde. Kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā ieņēmumi ir samazinājušies par 12%, liecina kredītbiroja Creditinfo Lietuva analīze.

Audumu ražošanas uzņēmumiem klājas nedaudz labāk, taču nodarbinātība abās nozarēs turpina sarukt. Lai arī apģērbu ražošanas uzņēmumu skaits Lietuvā nedaudz palielinājās no 1 285 (2019.gadā) līdz 1 341 (2021.gadā), nozares darbinieku skaits šajā periodā ir samazinājies par 12% – no 14 803 2020.gada sākumā līdz 13 068 2021.gada beigās.

Arī šīs nozares ienākumi pandēmijas laika dīkstāves dēļ samazinājās par gandrīz 12% – no 396 miljoniem eiro 2019.gadā līdz 350 miljoniem eiro 2021.gadā.

«Apģērbu šūšanas bizness ir zaudējis tempu. Lietuvas darbaspēks ir kļuvis pārāk dārgs, un tad vēl pandēmija un kara izraisītās sekas,» BNN sacīja Edita.

Editai nav ne jausmas, ko viņa darīs tālāk, kad šī gada beigās viņa būs palikusi bez darba. Viņas vīrs strādā valsts iestādē, taču viņa alga ir mazāka par tūkstoš eiro.

«Cenas ir pārmērīgi augstas. Lai sagatavotu mūsu abu dēlus jaunajam mācību gadam, bija nepieciešami vairāk nekā 300 eiro. Ja valsts nesniegs palīdzīgu roku, mēs varam nonākt grūtībās,» atzina Viļņas iedzīvotāja.

Elektroenerģijas un gāzes cenām pieaugot līdz jauniem rekordiem, visas valsts rūpniecības nozares saskaras ar lielām grūtībām. Cenšoties izvairīties no zaudējumiem, daži uzņēmumi, piemēram, Solteras uzņēmums Paņevežā, Lietuvas ziemeļaustrumos, jau ir pārtraucis perlīta (dārzkopībai izmantojamā maisījuma) ražošanu un kā risinājumu apsver iespēju pārcelties uz Poliju.

Solteras direktors Dainius Spirikavičius (Dainius Spirikavičius) saka, ka ir sasniegta kritiskā robeža.

«Izmaksas ir tādas, ka mūsu ražošana zaudē konkurētspēju. Gāze un elektrība ir sadārdzinājušās aptuveni desmit reizes. Agrāk par gāzi un elektrību maksājām līdz 20 000 eiro mēnesī, tagad rēķini ir aptuveni 200 000 eiro. Mums nav citas izejas, kā vien pārtraukt [uzņēmuma] darbību,» viņš sacīja Lietuvas plašsaziņas līdzeklim.

Daudzi grūtībās nonākušie uzņēmumi, piemēram, Solteras, ārkārtas situācijas risina paši. Taču dažas citas rūpniecības nozares zvana trauksmes zvanus – ja valdība nesteigsies palīgā tagad, pēc tam jau būs par vēlu.

Lietuvas Putnkopības asociācijas (LPA) vadītājs Gitis Kauzonas (Gytis Kauzonas) šonedēļ brīdināja, ka šī ziema būs kritiska, jo vairums putnkopības nozares uzņēmumu nespēs samaksās rēķinus par elektroenerģiju. Asociācijas vadītājs apgalvo, ka ražošanu nav iespējams apturēt, jo valsts fermās ir miljoniem dzīvu putnu.

LPA lūdz valstij piešķirt 0,09 eiro centus par katru broilera kilogramu, bet par vienu olu – 0,90 eiro centus. Vēl viena prasība, ko tā izvirza liberāli konservatīvajai valdībai, ir atvieglot prasības valsts atbalsta saņemšanai – pandēmijas rezultātā daudzu putnkopības saimniecību finanšu situācija ir ļoti slikta, norāda Kauzonas.

«Šis atbalsts ir nepieciešams, jo olu audzētāji tiek spiesti pāriet uz vistu turēšanu brīvos apstākļos, un visai nozarei tam būtu nepieciešami vairāk nekā 60 miljoni eiro. Attiecībā uz broileriem tas būtu aptuveni trīs miljoni eiro gadā. Turklāt šodien ir nepieciešamas subsīdijas, lai kompensētu enerģijas izmaksas. Uzņēmējdarbība nespēj viena pati apmaksāt visus rēķinus un ir nonākusi slazdā,» uzsvēra LPA vadītājs.

Viņš saka, ka putnkopības nozare Lietuvā izzūd un bez valsts atbalsta nākamgad nozare var neizdzīvot.

Uzņēmumu pārstāvji brīdina, ka, ja valdība neveiks pasākumus energoresursu cenu samazināšanai, sāksies masveida atlaišanas un uzņēmumu bankrotēs.

Patiesībā bankrotu vilnis jau ir sācies – pēdējos sešos mēnešos bankrota procedūras ir uzsākuši 1,7 reizes vairāk Lietuvā strādājošo uzņēmumu nekā šajā pašā periodā 2021.gadā, liecina Lietuvas Statistikas departamenta  jaunākā publicētā statistika.

Saskaņā ar tās datiem 2022.gada pirmā pusgada otrajā ceturksnī bankrotu uzsāka 312 uzņēmumi. No tiem 274 sāka procedūras otrajā ceturksnī.

Tomēr vislielākais uzņēmumu skaits, kuriem tika uzsāktas bankrota procedūras, darbojās būvniecības nozarē: šā gada pirmajā pusgadā bankrota procedūras tika uzsāktas 137 būvniecības uzņēmumiem, bet 2021.gadā šajā pašā periodā – 57 uzņēmumiem.

Gandrīz divkāršojies uzsākto maksātnespējas procesu skaits saimnieciskās darbības veicējiem, kas sniedz vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, mehānisko transportlīdzekļu un motociklu remonta pakalpojumus. Šajā pusgadā par maksātnespējas procesu procedūras uzsākšanu paziņoja 135 uzņēmumi, salīdzinot ar 64 uzņēmumiem šajā laikā 2021.gadā.

Līdzīgu situāciju statistika atspoguļo viesnīcu un ēdināšanas uzņēmumos. Šogad pirmajā pusgadā bankrota procedūra tika uzsākta 61 uzņēmumam, pērn šajā pašā periodā – 33 uzņēmumiem.

Sarežģīta situācija ir arī apstrādes rūpniecības jomā. Pirmajā pusgadā bankrota procedūru pasludināja 53 šajā jomā strādājoši uzņēmumi, savukārt pērn tajā pašā periodā – 35.

Saskaņā ar Lietuvas Statistikas departamenta datiem, lielākais uzsākto bankrotu skaits pēdējos sešos mēnešos ir trīs lielāko pilsētu apriņķos: Viļņas apriņķī – 271, Kauņas –121, bet Klaipēdas – 83 bankroti.

Ekonomisti un organizācijas, kas iestājas par uzņēmējdarbības interesēm, ir paziņojuši, ka, ja grūtībās nonākušie uzņēmumi nesaņems valsts atbalstu, bankrotējušo uzņēmumu skaits tikai pieaugs. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka dotajā brīdī kopējā ekonomiskā situācija vēl nav tik dramatiska kā pirms 2008.gada krīzes.

Tikmēr Swedbank ekonomists Nerijus Mačiulis (Nerijus Mačiulis) apgalvo, ka bankrotu skaita pieaugumam nevajadzētu būt pārsteigumam. Tam ir vismaz vairāki iemesli. Proti, pēc pandēmijas beigām un valsts atbalsta pārtraukšanas daļa uzņēmumu nespēja vai nevēlējās «atveseļoties».

Tomēr, visticamāk, ka šogad dažus uzņēmumus apgrūtināja ievērojami pieaugušās enerģijas izmaksas. Tā kā elektroenerģijas vidējā cena ir palielinājusies gandrīz 10 reizes, uzņēmumi, kas ir atkarīgi no tās un nav noslēguši ilgtermiņa fiksētas cenas līgumus, ir nonākuši neapskaužamā situācijā.

Vēl viens iemesls, īpaši attiecībā uz šā gada otro ceturksni, ir tas, ka bankrotus varēja uzsākt uzņēmumi, kuru darbība bija pārāk atkarīga no tirdzniecības attiecībām ar Krieviju, viņš norāda.

Lai gan pēc ekonomista domām, izņemot atsevišķus problemātiskus gadījumus, kopējā situācija nav dramatiska: šā gada otrajā ceturksnī tika radītas vairāk nekā 50 000 jaunu darbavietu, bezdarbnieku skaits ir zemākais pēdējo 15 gadu laikā, un vidējā alga šogad ir pieaugusi par gandrīz 15%.

«Iespējams, ka tuvākajos gados mēs pieredzēsim bankrotu skaita pieaugumu, jo samazināsies globālais pieprasījums, turpināsies Eiropas enerģētikas krīze un problēmas austrumu tirgos. Bezdarba līmenis tuvākajos gados var pieaugt par vienu procentpunktu, iespējama arī neliela ekonomikas lejupslīde vairāku ceturkšņu garumā, taču dziļas krīzes varbūtība joprojām ir neliela,» saka Mačiulis.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas