Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas valdošā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti (TS–LKD) šonedēļ pārmeta prezidentam Gitanam Nausēdam (Gitanas Nausėda) Lietuvas Konstitūcijas pārkāpšanu. Konservatīvo skatījumā, valsti ES Eiropadomes sanāksmēs būtu pareizi pārstāvēt nevis prezidentam, bet gan valdības vadītājai. Analītiķi pieļauj, ka šī nebūs vienīgā varas attiecību kārtošana starp kādreizējiem prezidenta vēlēšanu sāncenšiem – pašreizējo prezidentu Nausēdu un premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė).
«Daudzi cilvēki, iespējams, pareizi uzskata, ka konservatīvie ir pārāk agresīvi un bieži virza savu dienaskārtību ar varu, izturoties nedraudzīgi pret citām politiskajām partijām, «mētājoties» ar ultimātiem un draudiem. Uztveru to, kā vēl vienu pierādījumu, ka pa astoņiem gadiem, kurus viņi «sēdēja» opozīcijā, nekas daudz nav mainījies,» sarunā ar BNN sacīja Lietuvas politikas analītiķis Ķēstutis Griņus (Kęstutis Girnius).
Viņam piekrist sliecas Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas), Viļņas Mikola Romera Universitātes asociētais profesors, kurš vērtēja, ka TS–LKD zināma nepatika pret Nausēdu bijusi jau kopš 2020.gada beigās tika sākts veidot jauno valdību. «Valdības apstiprināšana viņam aizņēma pārāk ilgi, un, kas ir būtiski, tobrīd bija Covid-19 pandēmijas augstākais punkts. Viņš arī noraidīja konservatīvo kandidāti Zemkopības ministrijai, tā sadusmojot TS–LKD vadību,» Dumbļausks sacīja portālam BNN. «Attiecībā uz strīdu par [valsts] pārstāvēšanu ES Eiropadomē – tur vainojama Lietuvas Konstitūcijas [normu] neskaidrība,» viņš norādīja.
Domstarpību būtība ir tāda, ka vairāki konservatīvo partijas Seima deputāti uzstāj, ka Nausēdam būtu jāpaliek mājās, nevis jādodas uz ES galotņu sanāksmēm. «Patlaban vissvarīgākais jautājums visā ES ir vakcinācija. Kurš būs atbildīgais par vakcinācijas politiku, kā vakcinācija norisināsies ES un mūsu valstī – visi šie jautājumi ietilpst premjerministres kompetencē,» šonedēļ norādīja deputāts Mats Maldeiks (Matas Maldeikis) no Seima TS–LKD frakcijas.
Likumdevējs vienlaikus atzina, ka ES Eiropadomē risina arī plašu ārpolitikas jautājumu loku – lai tās būtu attiecības ar ASV, Krieviju vai Ķīnu, vai arī ES paplašināšanās.
Pēc deputāta teiktā, Lietuvas tradīcija, ka ES Eiropadomes galotņu sanāksmēs valsti pārstāv prezidents ir, lietojot daudzu politologu iecienītu jēdzienu, «personību spēka» samēra rezultāts. Maldeiks skaidroja, ka Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), konservatīvo premjerministrs no 2008. līdz 2012.gadam, no brīvas gribas atdeva pienākumu toreizējai prezidentei Daļai Grībauskaitei (Dalia Grybauskaite), kura, būdama spilgta un tieša personība, bieži atstāja mazrunīgo premjerministru ēnā. Tradīcija ir saglabājusies līdz 2021.gadam, taču TS–LKD, kuri nosaka toni Seimā un valdībā, ir apņēmušies to mainīt.
Deputāts Maldeiks uzskata šeit būtu jāiesaistās Lietuvas Konstitucionālai tiesai un jāizsaka savs vērtējums, kuram tad būtu jāpārstāv Lietuva ES galotņu sanāksmēs.
«Jautājums ir bijis strīda ābols kopš Lietuvas ES iestāšanās sarunu beigām. Tradīcijas aizsākumi meklējami īsajā atstādinātā prezidenta Rolanda Paksa (Rolandas Paksas) pilnvaru laikā, kad viņš un viņa komanda uzstāja uz valdības pienākumu pārņemšanu attiecībā uz Eiropas politiku. Viņa pēcteči – Valds Adamkus (Valdas Adamkus), Daļa Grībauskaite un tagad Gitans Nausēda – ir vienkārši to turpinājuši» uzskata Lietuvas deputāts Eiropas Parlamentā Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius).
Tikmēr Konstitūcijas pārkāpumu no Nausēdas puses saskata Vītenis Andrjukaits (Vytenis Andriukaitis), kurš ir bijušais ES Eiropas Komisijas veselības komisārs un šobrīd – Pasaules Veselības organizācijas īpašais sūtnis ES. «ES Eiropadomes iestādes apraksts skaidri noteic, ka ES Eiropadomes sanāksmēs piedalās premjerministri. Ja kādi konkrēti jautājumi ir ārpus to kompetences, var palīdzēt ministri. Tikai Adamkus prezidentūras laikā premjerministrs, un dažos gadījumos ministri, apmeklēja dažas ES Eiropadomes sanāksmes, lai apspriestu ES iekšējās politikas jautājumus. Diemžēl mēs līdz šim esam bijuši liecinieki skaidram Konstitūcijas pārkāpumam,» Andrjukaits sacījis Lietuvas plašsaziņas līdzekļiem.
Lietuvas Konstitucionālās tiesas bijušais priekšsēdētājs Vītauts Sinkevičs (Vytautas Sinkevičius) savukārt norādīja, ka ES tiesību akti nenosaka skaidru kārtību attiecībā uz ES dalībvalstu pārstāvētājiem bloka galotņu sanāksmēs. Saskaņā ar viņa teikto no 27 bloka dalībvalstīm galotņu sanāksmēs kā prezidenti piedalās tikai Francijas, Rumānijas, Kipras un Lietuvas līderi. Tiesību jomas eksperts atzīst, ka Lietuvas Konstitūcija nenosaka gandrīz neko skaidru par valsts pārstāvēšanu ES Eiropadomē.
«Tomēr es teiktu, ka prezidents ir konstitucionāli pilnvarots piedalīties visās ES Eiropadomes sanāksmēs neatkarīgi no dienaskārtībā esošo jautājumu rakstura,» uzsvēra Sinkevičs.
Izsakās premjerministre un prezidenta padomniece
Par neskaidro jautājumu ir izteikusies arī Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte. Trešdien, 10.februārī, viņa sacījusi, ka būtu praktiskāk, ja atsevišķos jautājumos ES galotņu sanāksmēs viņa aizstātu prezidentu. Valdības vadītāja gan nesteidzās aicināt pilnībā mainīt esošo tradīciju.
Lai arī Eiropadomē dalībvalstis spriež par daudziem jautājumiem, kas ir saistīti ar izpildvaru un «daudzas šīs vienošanās» ir jāīsteno valdības līmenī, premjerministre uzsvēra, ka viņai nav personisku ambīciju «sēdēt pie viena galda ar līderiem».
«Tomēr es uzskatu, ka ir daudz tēmu, kur valdības līdzdalība būtu praktiskāka apspriesto jautājumu rakstura dēļ,» viņa uzsvēra. «Es domāju, ka mums būtu vienmēr jāstrādā tā, kā ir labāk Lietuvai,» samiernieciski nobeidza Šimonīte.
Nausēdas vecākā ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte (Asta Skaisgirytė) savukārt vērtējusi, ka konservatīvo deputātu aicinājumi prezidenta vietā uz ES galotņu sanāksmēm sūtīt premjerministri ir nepamatoti gan no Konstitūcijas, gan ierastās prakses viedokļa. Viņa norādījusi, ka «daži politiķi» sāka mākslīgi veicināt šī jautājuma aktualitāti pēc 2020.gada oktobra parlamenta vēlēšanām, lai sasniegtu konkrētus iekšpolitiskus mērķus.
Tēmas noslēgumā jāteic, ka jautājums par valsts pārstāvēšanu ES Eiropadomē, iespējams, ir tikai priekšvēstnesis tam, ka turpmāk attiecības starp Nausēdu un valdošo partiju TS–LKD piedzīvosim ne vienu vien saspringtu brīdi.
«Neapmierinātība ar šo jautājumu ir tikai aisberga redzamā daļa – TS–LKD un prezidenta kanceleja noteikti virzās uz turpmākiem ķīviņiem. Konservatīvie vienmēr ir bijuši kareivīgi, un tagad viņi grib iegūt visu – varbūt arī to, kas pienākas prezidentam,» sarunā ar ziņu portālu BNN uzsvēra Viļņas Mikola Romera Universitātes asociētais profesors Dumbļausks.