Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas ekonomiskā lejupslīde, ko pavasarī izraisīja COVID-19 pandēmija, savu līdz šim zemāko punktu sasniedza aprīlī, un atgūšanās no tās gaidāma tuvākajos mēnešos, turklāt straujāk nekā prognozēts, norādījusi Lietuvas Finanšu ministrija. BNN aptaujātie ekonomisti sniedz gan optimistisku, gan pesimistisku šo prognožu vērtējumu.
Tautsaimniecība uz atgūšanās ceļa
Saskaņā ar ministrijas jaunākajām ekonomikas prognozēm Lietuvas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā pandēmijas un Lietuvā ieviestās karantīnas dēļ saruks par septiņiem procentiem. 2021.gadā tautsaimniecībai tiek prognozēta izaugsme 5,9% apmērā. Iepriekš ministrijas speciālisti valstij gada griezumā paredzēja lejupslīdi par 16%.
«Šobrīd ekonomika izskatās diezgan labi. Tā ir ceļā uz atgūšanos,» otrdien, 30.jūnijā, iepazīstinot ar jaunākajām makroekonomikas prognozēm, paziņoja Lietuvas finanšu ministra vietniece Migle Tuskiene (Miglė Tuskienė).
Lai arī visi ekonomisti piekrīt, ka nevienai tautsaimniecībai neizdosies izvairīties no šī, visas cilvēces veselības satricinājuma, par kaitējuma apmēru un ilgumu domas dalās.
«Atšķirībā no dažiem maniem kolēģiem es esmu diezgan optimistisks. Es nevērtēju statistiku, es raugos uz to, kas notiek uzņēmējdarbībā, proti, no Viļņas Rūpniecības un uzņēmējdarbības apvienības (VRUA) vadītāja skatu punkta. No nepilniem 300 uzņēmumiem, kuri ir mūsu rindās, neviens nav pieteicis bankrotu un negrasās to pieteikt. Tieši pretēji – vairāki no tiem apņēmušies paplašināties un pieņem darbā jaunus strādājošos,» tā intervijā ziņu portālam BNN vērtēja VRUA priekšsēdētājs Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas), kurš pēc profesijas ir ekonomists.
Daudzas jomas karantīnā piedzīvoja izaugsmi
Sarunas sākumā Viļņas uzņēmēju organizācijas vadītājs jokoja, ka, ja ne biedējošo un nomācošo COVID-19 ziņu virsrakstu un tukšo ielu karantīnas laikā, tad vairums VRUA uzņēmumu nemaz nebūtu pamanījuši, ka kaut kas ir pavisam greizi.
«Godīgi sakot, pandēmijas iespaidā ir cietušas tikai loģistikas, tūrisma, apģērbu un viesmīlības nozares. Daudzas citas nozares, ticiet vai ne, šajā laikā auga. Piemēram, mēbeļu tirgus, kur karantīnas laikā pieauga pasūtījumu skaits. Tas bija saistībā ar mājokļu tirgus «burbuli», ko mēs pašlaik piedzīvojam. Daudzi cilvēki, kuri bija iegādājušies nekustamo īpašumu, uzskatīja, ka karantīna bija labākais laiks, lai iepirktu mēbeles savai jaunajai mājai vai dzīvoklim. Bija redzamas mēbeļu atlaižu kampaņas,» tā sarunā ar BNN uzsvēra Besagirsks.
Iesprostoti mājās, daudzi Viļņas iedzīvotāji dāsni tērējās pārtikas iegādē, kas atspoguļojās lielākas daļas pārtikas preču realizācijas kāpumā. Krīzes gaišā puse bija arī rekordaugstā pircēju aktivitāte interneta veikalos.
«Pandēmijas sekas varēja būt daudz sliktākas. Tas, ka tās šķiet salīdzinoši mērenas, ir skaidrojams ne tikai ar dāsnām subsīdijām no valsts puses, bet arī ar rekordaugsto uzkrājumu līmeni, kāds šobrīd ir lietuviešiem. Šo iemeslu dēļ karantīna, kas daļai iedzīvotāju atņēma darbu vai samazināja ienākumus, nebija tik postoša, kā daži paredzēja,» skaidroja Viļņas uzņēmēju apvienības galva.
Kam gatavoties nakamajos gados?
Besagirska vērtējumā daudzi Rietumvalstu uzņēmumi, jo sevišķi, Vācijā ,saņēma vērienīgas valsts dotācijas un turpināja ražot bez dīkstāves pārtraukuma. Atšķirībā no līdzšinējās tirgus situācijas karantīnas laikā šie uzņēmumi nepiegādāja preces lielveikaliem, bet gan uzkrāja tās.
«Lai arī ražošanas process daudz necieta, laiks rādīs, kas notiks turpmākajos gados. Liela naudas apjoma ienākšana subsīdiju veidā, var izraisīt inflāciju, ja augsta bezdarba vai citu nelabvēlīgu ekonomisku apstākļu dēļ notiek ievērojams patēriņa kritums. Jo īpaši tad, ja būs COVID-19 otrais vilnis,» norādīja ekonomists Sigits Besagirsks.
Grūtības aizņemties
Viens no aspektiem, kas ir jāņem vērā, ir apgrūtināta aizņemšanās Lietuvas bankās, kuras ir palielinājušas aizdevumu procentus, viņš vērsa uzmanību.
«Rodas situācija, kad daudziem uzņēmumiem trūkst tekošo līdzekļu. Uzņēmums, kam ir klienti, piemēram, Itālijā vai kādā citā valstī, kuru ir smagi skāris vīruss, nevar paļauties uz banku, ar kuru tas ir sadarbojies gadiem ilgi,» problēmu akcentēja Besagirsks.
Viņa vērtējumā, ja Lietuvā strādājošās bankas aizdevumus izsniegtu tikpat labprāt kā bankas Dānijas, tad Lietuvas ekonomikas izredzes laikā pēc COVID-19 būtu līdzīgas Dānijas tautsaimniecības prognozēm, kas patlaban ir vienas no gaišākajām ES.
«Nevēlēšanos [aizdot] tomēr var saprast. Kamēr visiem nav pieejama vakcīna pret jauno koronavīrusu, finanšu sektorā saglabāsies piesardzīga attieksme,» banku nostāju skaidroja Besagirsks.
Ekonomistes intuīcija paredz dziļāku lejupslīdi par oficiāliem –7%
Lietuvā augstu vērtēta ekonomiste ir Aušra Maldeikiene (Aušra Maldeikienė), kura šobrīd ir Eiropas Parlamenta deputāte. Viņa uzskata, ka kaitējums, ko nodarījusi COVID-19 krīze, būs jūtams vēl vairākus gadus. «Savā dzīvē, pat savos ekonomikas vērtējumos es vados pēc intuīcijas, un kļūdīties ir sanācis reti. Esmu pārliecināta, ka mūsu ekonomikas lejupslīde būs daudz dziļāka par šiem septiņiem procentiem – patērētāji modri vēro, kad nāks COVID-19 otrais vilnis. Mūsu iedzīvotāji, jo sevišķi mūsu seniori, kuri veido būtisku daļu no iedzīvotāju apjoma, atceras Padomju laikus, kad pastāvēja hronisks pirmās nepieciešamības preču trūkums, tāpēc [paredzu, ka] patēriņš cietīs. Vienlaikus mūsu uzņēmumiem ir tendence neatzīt kļūdas, tādēļ daudzi no viņiem slēpj patieso situāciju, kādā ir nonākuši. Patieso krīzes ietekmi mēs redzēsim tikai nākamajā gadā, kad uzņēmumi iesniegs finanšu pārskatus par 2020.gadu,» šā brīža ekonomikas augšupeju piesardzīgi vērtēja lietuviešu ekonomiste un eiroparlamentāriete Maldeikiene.
Tautsaimniecībā cits būtisks rādītājs ir bezdarbs. Attiecībā uz to Lietuvas Finanšu ministrija šonedēļ norādīja, ka 2020.gadā bezdarba līmenis valstī sasniegs 9,5%, kamēr nodarbināto cilvēku skaitam gaidāma lejupslīde 2,8% apmērā. 2021.gadā ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un pieprasījums pēc darbaspēka nodrošinās, ka bezdarba līmenis saruks līdz 8,1%, bet nodarbinātības līmenis augs par 1,1%, uzskata Lietuvas Finanšu ministrija.