Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas mājokļu tirgu, jo sevišķi dzīvokļu īres segmentu, ir satricinājis Krievijas karš Ukrainā. Atšķirībā no prognozētā cenu krituma tās turpina lēnām kāpt, un tie, kuri vēlas īrēt dzīvokli valsts lielākajās pilsētās, it īpaši Viļņā, var palikt tukšām rokām. Tiek pieņemts, ka vairumu no īpašumiem aizpildījuši bēgļi no Ukrainas.
Šobrīd liela rosība redzama valstī lielākajās dzīvokļu īres domubiedru grupās sociālajos medijos. Lielajās pilsētās burtiski nav brīvu dzīvokļu.
«Klau, kas notiek? Izskatās, ka dzīvokļu izīrētāju un potenciālo īrnieku attiecība ir 1:9. Tas ir traki,» kāds Facebook lietotājs rakstījis domubiedru grupā ar nosaukumu «Butų nuoma Vilniuje be tarpininkų» («Dzīvokļu īre Viļņā bez starpniekiem»).
«Īres cenas kāpušas gandrīz divas reizes. Nav pat «čābīgu» padomju laika dzīvokļu,» teikts citā.
Vilšanos pagaidu mitekļa meklējumos piedzīvo arī ukraiņu bēgļi, kuri joprojām cer uz lietuviešu labvēlību. Domubiedru grupā palīdzību lūgusi sieviete vārdā Daša, kura atbēgusi uz Viļņu kopā ar māti, tēvu, māsu, diviem bērniem un suni.
«Mēs gribētu atrast māju Viļņā, ko īrēt. Līdz šim mēs saņemam tikai noraidošas atbildes. Cilvēki visvairāk atsaka, uzzinot, cik liela ir mūsu ģimene. Un daudzi nevēlas redzēt savā īpašumā suni, lai gan mūsu Aļaskas malamuts ir ļoti jauks, draudzīgs un jautrs. Mēs tiešām nevēlamies dzīvot no lietuviešu atsaucības un negaidām bezmaksas izmitināšanu – mēs apsolām, ka maksāsim īri laikā,» vēsta izmisušās Dašas ieraksts.
Pieminētajā Facebook īres sludinājumu grupā domubiedri komentāros atzinuši sarežģīto situāciju īres tirgū. Daži devuši padomu meklēt mājokli mazākā Lietuvas pilsētā, citi rosinājuši piedāvāt īpašniekiem daudz vairāk naudas, bet vēl citi iedrošinājuši nepadoties un rakstījuši: «Turies».
Māklera vērtējums par mājokļu tirgu
«Jā, kara bēgļi ir būtisks faktors vietējā nekustamā īpašuma tirgū,» sarunā ar ziņu portālu BNN atzina Roms Permins (Romas Perminas), nekustamo īpašumu brokeris no uzņēmuma 011, kas nodarbojas ar piejūras teritoriju īpašumiem Lietuvas-Latvijas robežas tuvumā.
«Gandrīz 50 tūkstoši ukraiņu, kuri ieradās valstī, ir mainījuši tirgu, jo īpaši īres segmentu. Pieplūduma iespaidā īres cenas Klaipēdā [Lietuvas trešā lielākā pilsēta] ir kāpušas par 15 līdz 40%,» sacīja Permins, pēc kura domām ilgtermiņā nekustamais īpašums Lietuvā atkal kļūs par vērtīgu investīciju objektu.
«Lietuvā tas vienmēr ir bijis tā, bet ukraiņi noteikti pamudinās daudzus lietuviešus apsvērt iespēju atkal iegādāties īpašumu,» tā nekustamo īpašumu speciālists.
Dzīvokļu cenu svārstības bijušas straujas
Pēc nekustamo īpašumu uzņēmuma Ober-Haus datiem, dzīvokļu cenas piecās lielākajās Lietuvas pilsētās – Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Šauļos un Panevēžā – pēdējo 12 mēnešu laikā kāpušas par 21,1%, 2022.gada februārī, sasniedzot rekordlielu pieaugumu 22,6% apmērā. Vienlaikus pārdošanas apjoms šā gada martā liecina, ka Lietuvas nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte ir nedaudz mazinājusies.
Saskaņā ar Valsts uzņēmumu reģistru centra datiem kopējais dzīvokļu skaits, kas Lietuvā pārdoti martā, bijis par 6% zemāks nekā 2021.gada martā.
«Tas apliecina, ka karš Ukrainā ir ietekmējis notiekošo šajā tirgus segmentā, jo daži potenciālie pircēji nolēma neiegādāties mājas un nogaidīt, līdz situācija kļūst mierīgāka. Iepriekšējo datu kontekstā kopējā aktivitāte dzīvokļu tirgū martā valstī saglabājās ļoti augstā līmenī, bet nesasniedza 2021.gada rekordaugsto līmeni. Karam turpinoties, paredzams, ka mājokļu pircēji paliks piesardzīgi un lēnāk nekā parasti pieņems lēmumu iegādāties dzīvojamo platību. Nākamo mēnešu rezultāti sniegs labāku ainu par pircēju noskaņojumu,» tā saunā ar BNN situāciju ieskicēja Ober-Haus Baltijas tirgus izpētes daļas vadītājs Raimonds Regins (Raimondas Reginis).
Tikmēr Aurims Čiags (Aurimas Čiagus), nekustamo īpašumu tirdzniecības un vērtēšanas uzņēmuma Numai izpilddirektors, ievērojis, ka karš Ukrainā ir samazinājis dzīvokļu tirdzniecības apjomu, taču ne cenas.
«Martā mēs novērojām strauju pārdošanas apjoma kritumu tieši Viļņas nekustamā īpašuma tirgū – attīstītāji pārdeva četras reizes mazāk dzīvokļu nekā februārī. Marta pirmajā nedēļā tirgus bija pilnībā apstājies, bet līdz mēneša beigām, pārdošanas apjoms sāka atgūties,» sacīja Čiags.
Dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī Viļņā tirgū tika piedāvāti 727 jauni dzīvokļi: no tiem 559 janvārī, 134 februārī un tikai 34 martā.
2022.gada pirmajos divos mēnešos Lietuvā tika reģistrēti 19 800 nekustamo īpašumu darījumi, kas ir samazinājums par 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, liecina Valsts uzņēmumu reģistru centra dati.
Lielākā daļa lietuviešu dzīvo personīgajā īpašumā, taču mājokļu īpašnieku īpatsvars samazināsies, ņemot vērā nekustamā īpašuma cenu kāpumu un īres tirgus izaugsmi. Eksperti vērtē, ka Lietuvas valdībai vajadzētu tam gatavoties, cenšoties padarīt dzīvokļu īri izdevīgāku. Saskaņā ar Eurostat datiem 88,6% lietuviešu dzīvo personīgajā īpašumā, bet pārējie dzīvesvietu īrē.
Nekustamā īpašuma tirgu ietekmējošs faktors būs arī vispārējais nekustamā īpašuma nodoklis, ko Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) rosinājusi ieviest no 2022.gada. Nodokļa likme būtu lielā mērā simboliska, no desmit līdz 12 eiro gadā, sacījusi ministre. Pašreizējais nekustamā īpašuma nodoklis Lietuvā tiek piemērots tikai īpašumiem, kuru vērtība ir vairāk nekā 150 000 eiro.