Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Laikā, kad Lietuvai migrācijas kontekstā pievērsta starptautiska uzmanība, atklātībā nākuši nepatīkami fakti, kas atklāj joprojām teltīs mītošo migrantu dzīves ēnas puses. Mediji vēsta, ka valsts lielākajā telšu pilsētiņā pie robežas ar Baltkrieviju, kur nometināti vīrieši, izveidojusies kastu sistēma ar vīriešu prostitūciju, seksuālu izmantošanu, šantāžu un naudas izspiešanu.
Kā rakstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt, vājākiem telšu pilsētiņas iemītniekiem tiek izspiesta nauda par pieticīgo tualešu un dušas telpu izmantošanu. Portāla žurnālisti arī uzzinājuši, ka daži no nometnes sargiem pārdodot iemītniekiem cigaretes.
Rūdninku telšu pilsētiņā nometināti 750 vīrieši, tostarp nepilngadīgie, sākot no 12 gadu vecuma. Augusta sākumā migranti protestēja pret dzīves apstākļiem nometnē, izcēlās sadursmes un bija spiesta iejaukties policija.
Saskaņā ar žurnālistu vēstīto kastu sistēma nometnes vīriešu vidū izveidojusies uz etniskiem un rasu pamatiem. Hierarhijas galvgalī esot arābu un kurdu izcelsmes migranti, uz zemāka pakāpiena nostādīti vīrieši no Āfrikas valstīm, arī Afganistānas un Sīrijas, kamēr hierarhijas pašā apakšā atrodoties migranti, kuri Baltijas valstī ieceļojuši no Šrilankas, Indijas un citām Dienvidāzijas reģiona valstīm.
Problēmu apstiprina nevalstiskā organizācija un ministrija
Sarunā ar ziņu portālu BNN arī Lietuvas Sarkanā krusta programmas vadītāja Egle Samučovaite (Eglė Samuchovaitė) apstiprināja, Rūdninku migrantu nometnē attīstās «hierarhiska un uz kastām balstīta sistēma» un ka daļa iemītnieku nometnē nevar justies droši.
Humānās palīdzības organizācijas pārstāve skaidroja, ka situācija šajā nometnē ir sarežģītāka saistībā ar tās lielumu, daudzajiem iemītniekiem un ierobežoto tualešu un mazgāšanās vietu skaitu.
«Tikai nesen nometnē sāka piegādāt siltu ēdienu un tajā nonāca mobilās medicīniskās palīdzības brigādes,» sacīja Samučovaite. Pēc viņas teiktā, izmitinot savstarpēji dažādos ārvalstniekus, nometnē būtu jāņem vērā dažādi kultūras aspekti un nianses.
Tikmēr pārstāvot valsts iestāžu viedokli, situāciju Rūdninku migrantu nometnē komentēja Lietuvas Iekšlietu ministrijas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Božena Zaborovska-Zdanoviča (Božena Zaborovska-Zdanovič), norādot, ka nometnē ir novērots, ka migrantu savstarpējā saziņā un attiecībās ir sava loma ar dažādām rasēm un izcelsmes valstu kultūrām saistām atšķirībām.
«Tomēr visi apdraudējumi tiek pienācīgi un samērīgi risināti,» informēja ministrijas pārstāve.
Zaborovska-Zdanoviča, kura ir arī Lietuvas iekšlietu ministres Agnes Bilotaites (Agnė Bilotaitė) padomniece, sacīja, ka attiecībā uz izspiešanas, emocionālās vardarbības vai cita veida pāri darījumiem nepietiekot tikai «vienkārši pacelt roku», lai darītu modrus drošībniekus, kuri tur nodrošina kārtību.
Pēc Zaborovskas-Zdanovičas teiktā, Rūdninku nometnes iemītniekus līdz oktobra vidum vajadzētu pārvietot uz bijušo labošanas koloniju Kibartos, pie Lietuvas rietumu robežas ar Krieviju.
Deputāti ieinteresēti notiekošajā, prasa risinājumus
Lietuvas Seima Cilvēktiesību komisijā šomēnes iztaujāts iekšlietu ministres vietnieks Arnolds Abramovičs (Arnoldas Abramavičius). Viņš sacījis, ka nevar noliegt medijos izskanējušo, tomēr vērtējis, ka «patiesība ir kaut kur pa vidu».
Tikmēr Lietuvas tiesībsargs vienlīdzīgu iespēju jautājumos Birute Sabatauskaite (Birutė Sabatauskaitė) parlamentārās komisijas sēdē sacījusi, ka viņas birojā saņemta informācija, ka daži migranti palikuši tukšām rokām, kad nometnē dalīts apģērbs. Iemesls tam esot bijis jau minētais – tautība un reliģija.
Jautāts, ko Iekšlietu ministrija grasās darīt, lai simtiem kopā dzīvojošo vīriešu vidū neveidotos kastu hierarhija, otrs iekšlietu ministres vietnieks Vitālijs Dmitrijevs (Vitalijus Dmitrijevas) informējis, ka vārīgākie nometnes iemītnieki uz laiku tiks pārvietoti uz atsevišķiem nometnes sektoriem, kamēr nenotiek viņu pārvietošana uz telpām bijušajā kolonijā.
«Kibartos cilvēki dzīvos labākos apstākļos mēs ņemsim vērā viņu vajadzības,» Dmitrijevs sacījis, atsaucoties uz citu valstu pieredzi dažādas izcelsmes migrantu nodalīšanā.
Iekšlietu ministres vietnieks arī sacījis deputātiem, ka tiesībsargājošās iestādes ir sākušas pirmstiesas izmeklēšanu par ziņojumiem par Rūdninku nometnes iespējamiem likumpārkāpumiem un ka iespējamie varmākas ir nošķirti no iespējamiem upuriem. Dmitrijevs arī aicinājis nevalstiskās organizācijas iesaistīties un palīdzēt noskaidrot migrantu vajadzības.
Lasiet arī: Lietuvas starppilsētu vilcienos liegs braukt bez Covid-19 sertifikātiem
Noslogotas arī citas migrantu izmitināšanas vietas
Kā informēja Lietuvas Valsts robežsardzes dienestā, vēl ap 700 migrantu pašlaik atrodas robežkontroles punktu teritorijā. Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste norādīja, ka citas migrantu izmitināšanas vietas valstī ir Ārvalstnieku reģistrēšanas centrs Pabradē, migrantu nometne pie Medininku robežšķērsošanas punkta. Šovasar valstī nelikumīgi no Baltkrievijas iekļuvuši cilvēki ir izmitināti arī pierobežas pašvaldībās Ignalinā, Šalčininkos, kā arī Varēnas un Alītas pilsētā. Migrantiem savas durvis atvēris arī ģimeņu atbalsta centrs Jieznas mazpilsētā Lietuvas dienvidos.
Laikapstākļiem kļūstot rudenīgākiem, mazāk piemērotiem dzīvošanai teltīs, Lietuvas iekšlietu iestādes steidz atrast esošas un izveidot jaunas apsildāmas dzīvojamās platības kopumā 4 110 cilvēkiem, kuri 2021.gadā nelikumīgi ieceļojuši Lietuvā no Baltkrievijas.
Lieli tēriņi, bet koplietošanas tualetes paliks
Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė) vadītā Lietuvas valdība šonedēļ iedalīja 670 000 eiro pašvaldībām, kur mitinās ieceļotāji, lai nodrošinātu viņus ar pagaidu dzīvojamām platībām, izglītību un līdzekļiem cīņai ar Covid-19 infekcijas izplatību migrantu nometnēs. Jauns sektors migrantu izmitināšanai top Ruklas pilsētā, kur pēdējie darbi tiek veikti 125 moduļu ēku būvniecībā, uz kurām iecerēts pārvietot 500 migrantu. Saskaņā ar Lietuvas Finanšu ministrijas pausto pašvaldības migrantu pagaidu izmitināšanai saņems ap 104 300 eiro.
Ruklas Bēgļu uzņemšanas centra direktore Beatriče Bernotiene (Beatričė Bernotienė) komentējusi, ka centra jaunā sektora moduļu mājās apstākļi būs labāki nekā telšu pilsētiņās, tomēr tie nebūs ideāli. Pēc viņas teiktā, lielākās neērtības sagādās tas, ka tualetes un dušas telpas atradīsies atsevišķās moduļu mājās. Migrantus iecerēts mājokļos izvietot, ņemot vērā viņu tautību un reliģiju, tomēr cilvēki netikšot viens no otra nodalīti ar žogu.
Vienlaikus notiek arī migrantu sūtīšana atpakaļ uz dzimteni. Saskaņā ar Lietuvas Migrācijas pārvaldes informāciju atpakaļ uz izcelsmes valstīm 2021.gadā ir nosūtīti vairāk nekā 100 Lietuvā nelikumīgi ieceļojušo.