Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuva pēdējās nedēļās tā paša vīrusa izplatības ziņā bijusi viena no ES antilīderēm. Ar vairāk nekā 2 000 jaunu inficēto ik dienu veselības aprūpes sistēma ir nonākusi neapskaužamā situācijā, tādēļ likumsakarīgas ir Seima opozīcijas un pat prezidenta norādes veselības ministram Arūnam Dulkam (Arūnas Dulkys) domāt par demisiju. Vienlaikus Lietuvā pilnībā pret Covid-19 ir vakcinēti 70% pieaugušo.
Oktobrī gan prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), gan «asinskārā» opozīcijas partija Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība (LZZS) mudinājuši ministru atkāpties saistībā notikumiem Covid-19 frontē.
«Paraugieties, mēs kā valsts esam nonākuši ļoti nepatīkamā starmešu gaismā – kā vadošā valsts Covid-19 pasaules rangā – un tā jau vairākas nedēļas. Tas ir katastrofāli,» Seima deputāts Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis) no LZZS sacīja sarunā ar ziņu portālu BNN.
Pats likumdevējs gan ir piesaistījis sev lērumu pārmetumu par ērmīgiem un absurdiem izteikumiem, saskaņā ar kuriem Covid-19 ir sazvērnieku plāns, ko īsteno lielie zāļu ražotāji.
«Starptautiski speciālisti, nevis kaut kādi vietējie eksperti norāda, ka Lietuvā situāciju kļuvusi nekontrolējama. Viss, kas mums jādara, ir jāpaskatās, kā krīzi risina mūsu kaimiņi otrpus Baltijas jūrai – Zviedrijā, Dānijā vai Norvēģijā,» aicināja Seima deputāts.
Septembra sākumā Dānijas valdība paziņoja, ka pakāpeniski atcels visus epidemioloģiskos ierobežojumus un ka Covid-19 valstī vairs nav kritisks apdraudējums. Dāņu uzticēšanās medicīnas iestādēm un augstais sabiedrības vakcinācijas līmenis (88% vakcinētu pieaugušo) tika novērtēts kā Ziemeļvalsts panākumu atslēga cīņā pret vīrusu.
Prezidents piedāvā izvēli
Pagājušajā piektdienā, 8.oktobrī, Lietuvas prezidents Nausēda mudināja veselības ministru nākt klajā ar risinājumiem, kā savaldīt koronavīrusa izplatību valstī.
«Vai arī viņam ir jāatkāpjas. (..) Ministram ir divi ceļi: vai nu viņš pateiks, ka zina, kā panākt pavērsienu (..) vai, ja viņš neredz, kā to izdarīt, viņš to godīgi atzīst un nepadara valdību par ķīlniekiem,» Nausēda sacīja žurnālistiem Mažeiķu pilsētā, valsts ziemeļrietumos, kur bija ieradies apskatīt Orlen naftas pārstrādes rūpnīcu.
Skarbie vārdi no valsts galvas noteikti ir mūzika LZZS ausīm, taču atkāpšanās draudi ne tikai veselības ministram, bet arī visam ministru kabinetam, šķiet, pagaidām ir tikai kņada bez reālām likmēm.
«Es vēlētos redzēt, ko šajā situācijā LZZS darītu citādi. Šobrīd viņi tikai runā un nerīkojas, mēģinot aptvert, ko partijai nozīmē milzīgais zaudējums – duča gaišo prātu aiziešana no frakcijas. Kad «zemnieki» bija pie varas Lietuvā no 2016. līdz 2020.gadam, tad valstī arī bija Covid-19 izplatības virsotnes — es domāju starptautiskā mērogā,» vērtējot deputāta teikto, atgādināja Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas), Mikola Romera Universitātes asociētais profesors politoloģijā.
Septembra sākumā LZZS Seima frakciju atstāja bijušais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) un vēl deviņi deputāti, lai izveidotu jaunu politisko frakciju. Tās nosaukums «Demokratai – vardan Lietuvos» jeb «Demokrāti Lietuvai». Pēcāk frakcijai pievienojās vēl viena deputāte.
«Smagajos apstākļos, kādos ir Lietuva – es runāju par migrācijas krīzi un cīņu ar Covid-19 – valdībai sokas diezgan labi,» tā Dumbļausks.
Lasiet arī: Covid-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 2 408, Lietuvā – 2 861, Igaunijā – 1 060
LZZS tomēr nav atmetuši apņemšanos panākt veselības ministra nomaiņu, opozicionāriem raksturojot Dulku kā nevarīgu amatpersonu.
«Jautājums nav ārpus mūsu dienaskārtības. Noteikti ne,» šonedēļ izteicās iepriekšējais Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga) no ZZS. Viņš pārvaldīja veselības nozari pirmajos divos pandēmijas viļņos 2020.gadā. «Mēs esam izsaukuši ministru vairākas reizes uz mūsu frakciju sniegt paskaidrojumus par medicīnas iestādēs notiekošo reformu. Tagad, kad Covid-19 situācija valstī ir katastrofāla, mēs atkal gribam viņu izjautāt.»
Pēc bijušā veselības ministra teiktā, arī valdošajā koalīcijā esot likumdevēji, kuri vēloties Dulka atkāpšanos.
«Viņam par laimi Dulkam ir stiprs premjerministres Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė) atbalsts. Bez tā viņš būtu prom,» pārliecināts bija LZZS pārstāvis Verīga.
Ministrs izjūt Šimonītes atbalstu un ir pārliecināts par Lietuvas iespējām vīrusu uzvarēt
Pats Arūns Dulks žurnālistiem paudis pārliecību par valdības vadītājas, Tēvzemes savienības–Lietuvas Kristīgo demokrātu partijas līderes atbalstu, un nosaucis jau zināmo ieroci uzvarai pār Covid-19. Tikmēr arī iespējamus viņa pēctečus īsti nemana.
«Veids, kā panākt pavērsienu ir vienkāršs: visiem ir jāturpina vakcinēties,» veselības ministrs sacīja medijiem. «Jūtu, ka premjerministre man uzticas, un es esmu koncentrējies savam darbam.»
Skatoties no malas, politoloģijas asociētais profesors Dumbļausks vērtēja: «Viņš varbūt ir pieļāvis zināmas kļūdas, taču ne tādas, kur dēļ būtu vērts viņu atlaist. (..) Godīgi sakot, es nevaru iedomāties nevienu no Tēvzemes savienības–Lietuvas Kristīgiem demokrātiem, kur varētu vai piekristu stāties ministra vietā. Šobrīd uzņemties šo darbu jebkuram politiķim nozīmētu politisku pašnāvību. Nav šaubu, ka visi to saprot,» sarunā ar BNN uzsvēra Dumbļausks.
Lietuvas Seims apstiprinājis 100 eiro maksājumu senioriem, kuri vakcinēsies pret Covid-19 un pabeigs vakcinācijas kursu līdz decembrim. Seima otrdienas, 12.oktobra, lēmums paredz, ka katrs iedzīvotājs vecumā no 75 gadiem, kurš nebija vakcinējies pret Covid-19 līdz septembrim, taču izies pilnu vakcinācijas kursu līdz 1.decembrim, saņems 100 eiro. Tikmēr Lietuvas valdība pagaidām neplāno jaunas mājsēdes ieviešanu, uzskatot, ka sertifikātu un ierobežojumu sistēma darbojas pietiekoši labi.
Šimonīte norādījusi, ka valsts turpinās apmaksāt Covid-19 analīžu veikšanu tiem strādājošiem, kuri nevar vakcinēties medicīnisku iemeslu dēļ.
Vidēji virs tūkstoša
Lietuvas 14 dienu inficēšanās rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir sasniedzis 1 038,7 un septiņu dienu pozitīvo analīžu īpatsvars ir pieaudzis līdz 11,5%.
Būtiski, ka Covid-19 pacientu kopējais skaits slimnīcās ceturtdien, 14.oktobrī, ir sasniedzis 1 511. No šiem pacientiem 156 tiek ārstēti slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās. Kopš pandēmijas sākuma slimība Lietuvā ir prasījusi 5 349 dzīvības, kas ir augstākais mirstības rādītājs Baltijas valstīs. Lietuva ir arī Baltijas līdere iedzīvotāju vakcinācijā ar 70,2% pilnībā vakcinētu pieaugušu iedzīvotāju.