Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ir nokalpojis pusi no sava pirmā amata termiņa. Lai arī sociologiskās domas aptaujas rāda, ka pieredzējušais ekonomists prezidenta amatā ir populārākais politiķis valstī, no analītiķu puses Nausēdas līdzšinējā darbība tiek vairāk vērtēta ar nopēlumu, nevis uzslavām. Kādēļ tā?
Nausēda amatā stājās 2019.gada 12.jūlijā. Nākamās Lietuvas prezidenta vēlēšanas ir gaidāmas 2024.gadā.
«Ir skaidrs, ka viņš dod priekšroku populistiem un dara to praktisku iemeslu vadīts – domājot par nākamām prezidenta vēlēšanām,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Kauņas Vītauta Lielā Universitātes asociētais profesors Andžejs Pukšto (Andžej Pukšto).
«Atšķirībā no iepriekšējiem prezidentiem Nausēdam pietrūkst politiskā atbalsta Seimā, lai arī opozīcijā strādājošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība ir vairākas reizes sacījusi, ka atbalsta prezidentu,» norādīja politikas analītiķis.
«Nav skaidrs, vismaz man, kur prezidents redz savu vēlētāju bāzi, savu nišu. Dažreiz man rodas iespaids, ka viņš to saskata cilvēkos, kuri sludina ultranacionālistiskas idejas. Tomēr Nausēda ir aizstāvējis arī dažas skaidri sociāldemokrātiskas idejas. No viņa puses redzams diezgan daudz svārstīšanās, un daudz ko vēl parādīs nākamie divi gadi,» prognozēja Kauņas Vītauta Lielā Universitātes asociētais profesors.
Iespējams, labākais piemērs prezidenta nostājas diametrālām pārmaiņām ir attieksme pret nesenajiem grozījumiem likumā ar mērķi ierobežot robežpārkāpumu uzplūdus uz Lietuvas robežas ar Baltkrieviju. Nausēda vispirms nosodīja grozījumu ierosinātājus, ka notiekot mēģinājums «izmest miskastē» cilvēktiesības, tomēr šonedēļ, būdams vienīgais, kurš varēja nosūtīt grozījumu projektu atpakaļ uz Seimu labošanai, viņš tomēr nolēma to parakstīt.
Lasiet arī: Lietuvas prezidents izsludina robežpārkāpēju regulējumu, kas cilvēktiesības «izmet miskastē»
Viņa prezidentūrā ir pagājuši divi gadi, un Nausēda izvairās no sava prezidentūras sākumā nospraustā vadmotīva – labklājības valsts visiem iedzīvotājiem, sacīja Pukšto.
«Priekšvēlēšanu kampaņā un prezidentūras sākumā viņš vairākkārt uzsvēra šo tematu, tomēr pašlaik Nausēda ir pārtraucis to pieminēt,» novērojis analītiķis.
Pukšto vērtējumā prezidentam ir saspīlētas attiecībās ar medijiem.
«Pievērsiet uzmanību, ka viņa komandā ir nomainīti vairāk cilvēku nekā jebkura iepriekšējā prezidenta laikā attiecīgajā periodā,» vērtēja asociētais profesors. Tikmēr Pukšto pozitīvi novērtēja Nausēdas aktivitāti ārpolitikas jomā.
«Viņš ir nodrošinājis ārpolitikas kursa un prioritāšu turpināšanu. Viņš ir acīmredzami ļoti aktīvs, uzturot un attīstot attiecības ar ārvalstu līderiem, ieskaitot Poliju un ES,» sasniegumus saskatīja Pukšto.
Lai arī Lietuvas mediju vidē izskan viedoklis, ka Nausēda ārpolitikā ir mazkustīgs, piemēram, salīdzinājumā ar ārlietu ministru Gabrieli Landsberģi (Gabrielius Landsbergis), kurš spējis izrādīt proaktīvu rīcību saspīlētajās attiecībās ar Baltkrieviju, tomēr asociētais profesors tam nepiekrīt.
«Paraugieties paši uz ārvalstu līderu vizīšu skaitu Viļņā un uz Nausēdas braucieniem uz lielajām Eiropas galvaspilsētām. Neaizmirsīsim, ka daudzās vizītes notika, kamēr bija spēkā ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi,» atgādināja analītiķis.
Neizpildīti solījumi, bet skaidra stratēģija
Tajā 2019.gada naktī pēc Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kad kļuva zināms par Nausēdas uzvaru, viņš solīja atšķirīgu politikas stilu: prezidenta kanceleju, kas būs atvērta ikvienam, un līdera lomu, kas stāvēt pāri ideoloģiskām uzskatu atšķirībām. Šai saistībā Viļņas Universitātes Komunikācijas fakultātes asociētais profesors Andrjus Šumins (Andrius Šuminas) norādīja, ka atskatoties uz diviem Nausēdas prezidenta amatā pavadītajiem gadiem, esot skaidri redzams, ka prezidents nav pilnībā izpildījis šos solījumus.
«Ir sabiedrības sadrumstalotība, ir konflikti starp prezidentu un parlamentu, starp prezidentu un valdību, starp prezidentu un atsevišķām partijām un politiķiem,» Lietuvas medijos tika citēts Šumina teiktais.
Iespējams, ka nopietnākā pretstāve Nausēdam ir ar valdošo partiju Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti, kuri ir apšaubījuši un ierosinājuši mainīt ierasto tradīciju, ka ES Eiropadomes sanāksmēs Lietuvu pārstāv prezidents.
Vienlaikus ir arī analītiķi, kā, piemēram, Laurs Bielins, Vītuta Lielā Universitātes politoloģijas profesors, kuri prezidenta darbību vērtē atzinīgi.
«Gitans Nausēda, droši vien, ir pirmais Lietuvas prezidents, kurš skaidri noformulējis savu stratēģisko mērķi jau no viņa prezidentūras sākuma,» atgādināja politoloģijas profesors. «Nevis abstraktu, populāru un lipīgu frāžu kopumu, bet skaidru stratēģisko mērķi – labklājības valsti,» Bielins sacīja sarunā ar ziņu portālu BNN.
Politoloģijas profesora ieskatā, Nausēdu Lietuvā mediji šausta vairāk nekā viņa priekštečus. Pirmais iemesls tam, uzskata profesors, ir tas, ka Nausēdam Seimā nav politiskās partijas, kura viņu atbalstītu. Otrais iemesls, pēc Bielina teiktā, ir tas, ka viņa prezidentūras stils skaidri atšķiras no viņa priekšteces politiskās stājas.
Lielākā veiksme un cieņa vēlētāju acīs
Par pašreizējā Lietuvas prezidenta lielāko sasniegumu Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas) – Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta profesors – uzskata 2019.gada rudenī notikušo spiegu apmaiņu ar Krieviju, ko panācis prezidents.
«Lietuvas vēsturē patiesībā šādu notikumu nav daudz. Šis varētu būt vienīgais ieslodzīto apmaiņas gadījums kopš neatkarības atgūšanas,» vēstures kontekstu ieskicēja Janeļūns. «Un tas patiesi bija izšķirīgas politiskas līderības apliecinājums.»
Profesors tomēr uzskata, ka lielais kļūmju skaits Nausēdas prezidentūrā ir iecirtis robu Lietuvas prezidenta institūcijas prestižā.
Sabiedriskās domas aptaujas gan norāda, ka Gitanam Nausēdam līdzšinējās neveiksmes nav kaitējušas viņa vērtējuma sabiedrībā. Reitingi norāda, ka Nausēda šobrīd ir populārākais augsta līmeņa politiķis valstī, viņa atbalstam pārsniedzot 50%.
hmm, interesants raksts