Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas sabiedrībā iedzīvotāji šobrīd asi uztver un reaģē uz virkni dažādu viedokļu kairinātāju: ar Baltkrievijas robežu saistītā migrācijas krīze, Covid-19 pandēmija ar ierobežojumiem, vakcināciju un Baltijā lielāko mirušo skaitu. Šonedēļ Viļņā aizliegts rīkot vērienīgu Lietuvas Ģimeņu kustības (LĢK) gājienu, bet Kauņā seksuālo minoritāšu aktīvistiem pateikts stingrs «nē» pilsētas vēsturē pirmajam praidam. Neapmierināto ir daudz un dažādi. Sabiedrības norišu vērotāji saskata potenciālu jaunas, labēji noskaņotas protesta partijas veidošanai.
«Spriedzes uzkrāšanās, kādu šobrīd varam vērot Lietuvā, ir kaut kas neraksturīgs, ārkārtējs,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja politologs Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas), kurš ir Viļņā un Kauņā strādājošās Mikola Romera Universitātes (Mykolas Romeris University) asociētais profesors.
Politologa vērtējumā spriedze vēl vairāk padziļinās plaisas Lietuvas sabiedrībā un sarežģīts Lietuvas varasiestāžu darbu tās pārvaldīšanā. Taču, vai situācija un sabiedrības noskaņojuma gamma novedīs pie nacionālistiski noskaņotu politiķu nākšanas pie varas? Kas 2023.gada pašvaldību vēlēšanās iegūs būtisku daļu no deputātu mandātiem, un, raugoties tālākā nākotnē, kas uzvarēs 2024.gada Seima vēlēšanās?
«Ņemot vērā kontekstu ar notikumiem vecajās demokrātijās, piemēram, Rietumeiropā vai ASV, jāteic, ka Lietuvā nenotiek nekas neparasts,» sacīja Dumbļausks.
LĢK, kas aizsākās kā kustība pret šķietamu seksuālo minoritāšu propagandu Lietuvā un pret obligātu Covid-19 vakcināciju, atsevišķās Lietuvas sabiedrības grupās noteikti uzjunda nacionālistiska rakstura tendences, vērtēja politologs. Viņa skatījumā tomēr ir apšaubāms, ka šī kustība un citi līdzīgi noskaņoti strāvojumi, kuru pozīcija ir pret vakcināciju un pret minoritātēm, var radīt «kaut ko politiski ļoti nopietnu».
«Pirmkārt, viņiem nav lielu personību. Otrkārt, Lietuvas Ģimeņu kustība neizvairījās no vardarbības 10.augusta protesta akcijā pie Seima. Daudzi to neuztvēra labi, tomēr ir jāatzīst, ka viņu stingrā nostāja seksuālo minoritāšu jautājumā un attiecībā uz vakcināciju Lietuvā labi rezonē ar daudziem cilvēkiem,» LĢK izredzes centās ieskicēt Dumbļausks.
10.augustā Viļņā, pēc minētās kustības aicinājuma, iepretim Seima ēkai sapulcējās aptuveni 5 000 cilvēku, lai protestētu pret Lietuvas konservatīvi-liberālās valdības plāniem. Valdība bija iecerējusi ieviest ierobežojumus cilvēkiem, kuriem nav imunitātes pret koronavīrusu vai nesenu, negatīvu analīžu rezultātu.
Protesta akcijas noslēgumā daļa sanākušo aizšķērsoja ceļu uz parlamenta durvīm un apmētāja policistus ar pudelēm un dūmu svecēm. Policija pret nemiera cēlājiem izmantoja asaru gāzi. Tika aizturēti vairāki desmiti cilvēku.
Lasiet arī: Lietuvas policija asprātīgi atbild uz protestētāju apgalvojumu par inficēšanos no asaru gāzes
Maija vidū LĢK Viļņā sarīkoja mītiņu ar nosaukumu «Lielais ģimeņu aizsardzības gājiens» ar deklarēto mērķi vērsties pret Stambulas Konvenciju un citām iniciatīvām, kas, mītiņa rīkotāju skatījumā «vērstas pret tradicionālo ģimeni». Policija aplēsusi, ka gājienā sapulcējās aptuveni 10 000 cilvēku.
Šoreiz LĢK akcija saņem atteikumu
LĢK nākamo gājienu galvaspilsētā vēlējās sarīkot septembra pirmajā nedēļā, tomēr pašvaldība liedza tam savu atļauju. LĢK līderis Raimonds Grinevičs (Raimondas Grinevičius) ziņu portālam BNN sacīja, ka šobrīd organizācija izskata iespējas, kā rīkoties turpmāk.
«Ceram, ka tiks ievērotas Konstitūcijā noteiktās tiesības rīkot gājienu. Šodien gaidām tiesas nolēmumu par mūsu iesniegto pārsūdzību,» norādīja Grinevičs.
Gājienu rīkotāji ir noformulējuši savas politiskās prasības, un iesnieguši tās Lietuvas valdošo partiju koalīcijai. Starp prasībām ir aicinājums atcelt noteikumu jaunajā mācību gadā visiem skolēniem, izņemot pirmklasniekus, un augstskolu studentiem mācību stundu un lekciju laikā nēsāt elpceļu maskas. LĢK vadītāji arī aicinājuši Seimu nepieņemt tiesību normas, ar kurām darba devējiem tiks atļauts no darba atbrīvot darbiniekus, ja viņi nav vakcinējušies pret Covid-19.
«Dažas no šīm vēlmēm būtu apspriežamas,» izteikusies Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen). Politiķe no partijas Liberālā kustība tomēr sacījusi, ka protestētāju prasība atteikties no partnerattiecību likuma ieceres, kas attiektos arī uz viendzimuma pāriem, ir pretrunā solījumiem, ko valdošā koalīcija devusi saviem vēlētājiem.
Griņevičs savukārt norādījis, ka kustība nekādā gadījumā neatkāpsies prasības «izbeigt geju propagandu» Lietuvas skolās. «Tas ir izslēgts. Tāpat arī viendzimuma pāru partnerattiecības,» aktīvists skaidrojis LĢK pozīciju. Attiecībā uz potenciālo politisko darbību Griņevičs noliedzis, ka kustība kalpos par atspēriena punktu kādas nacionālistiska rakstura partijas izveidei.
Koncentrēšanās uz sabiedrību šķeļošiem jautājumiem
Politologs Dumbļausks novērojis, ka seksuālo minoritāšu un vakcinācijas tēmas ir tās, par kurām Lietuvas sabiedrība ir vissašķeltākā. Kauņas pilsētas pašvaldība ir pārsūdzējusi agrāku tiesas lēmumu, kas pašvaldībai uzlika par pienākumu izsniegt atļauju seksuālo minoritāšu gājiena rīkošanai sestdien, 4.septembrī.
Pēc politologa domām, neatkarīgi no tiesu verdiktiem par plānotajiem LĢK un seksuālo minoritāšu gājieniem spriedze Lietuvas sabiedrībā neatslābs. «Tieši pretēji, tā turpinās pieaugt. Tas tomēr ir saistīts arī ar Briseli – Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju –, jo ES iestādēs strādājošie tehnokrāti neiet kopsolī ar ES dalībvalstīs notiekošo,» norādīja analītiķis.
Tikmēr Lietuvas Vītauta Lielā Universitātes asociētais profesors Andžejs Pukšto (Andžej Pukšto) komentārā BNN sacīja, ka, viņaprāt, politiskā situācija valstī ir saspringta, tomēr destabilizācijas draudi nepastāv.
«Es vienkārši neredzu alternatīvu pašreizējai valdībai. (..) Vairumu protesta akciju rīko ārpusparlamenta spēki. Es valstī neredzu tādus apstākļus, kas varētu novest pie liela politiska satricinājuma, tāda kā Polijai vai Ungārijai raksturīga radikāli labēju politisko spēku augšupejas. Un tomēr daudz ir atkarīgs no tā, kā valdība tiks galā ar migrācijas krīzi un koronavīrusa pandēmiju,» savu redzējumu pauda Pukšto.
Bijušajam Seima deputātam Naglim Puteiķim (Naglis Puteikis) savukārt nav šaubu, ka lietuvieši nesamierināsies ar pašreizējo valdību un tās politiku.
«Ar Konstitūcijas pārkāpumiem Lietuvas konservatīvi liberālā valdība un Viļņas pašvaldība skaidri dodas Baltkrievijas virzienā. Jo dienas, jo pieaug iedzīvotāju neapmierinātība ar tās rīcību. Esmu drošs, ka 2024. līdz 2028.gada Seima sasaukumā redzēsim jaunu politisko vairākumu – tādu, kas sastāvēs no politiskām partijām, kas līdzināsies Polijas Likumam un taisnīgumam un Ungārijas Fidesz – Ungārijas Pilsoniskai aliansei,» ar pārliecību portālam BNN sacīja bijušais Seima deputāts Naglis Puteiķis.