Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Baltijas valstis ir drošībā zem NATO spārna, taču tūrismā nozarē svarīgi ir emocionāli faktori. Tajos agresorvalsts tuvums nespēlē par labu, piemēram, Lietuvas kūrortiem Krievijas militarizētās Kaļiņingradas tuvumā. Diemžēl šaušalīgie foto un video materiāli no kara izpostītajām Ukrainas pilsētām ir nobiedējuši daļu rietumnieku tik ļoti, ka viņi atceļ savus ceļošanas plānus uz Lietuvu, kas atrodas ap 1 000 kilometru attālumā no karadarbības zonas.
«Viesnīcas, kas parasti izmitina viesu grupas, jau pirms pāris nedēļām minēja, ka Vācijas un Austrijas tūrisma aģentūru rezervācijas tiek atceltas līdz 15.maijam. Tās, kas paredzētas vēlākam laikam, paliek nemainīgas, kas ir cerīga zīme,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Edīte Lubickiene (Edita Lubickaitė), kura vada Nidas Kultūras un tūrisma informācijas centru gleznainajā Nidas kūrortpilsētā. Tā atrodas Baltijas jūras piekrastes dabas brīnumā – Kuršu kāpā.
Viņa stāsta, ka apkārtējā Neringas pašvaldības teritorija ir atguvusies no kovida pandēmijas, kas pēdējos divus gadus atturējusi vācu tūristus no ceļojuma uz gleznaino, rāmo kūrorta apvidu, kur ir bagātīgs vācu kultūras mantojums.
«Pandēmijas iespaidā mēs Neringā novērojām tūrisma segmentu maiņu – vāciešu vietā pie mums viesojās latvieši, igauņi, poļi,» skaidroja Lubickiene. «Pirmā kruīza kuģa pietauvošanās Klaipēdas ostā pēc pandēmijas pārtraukuma mums ir ļoti pozitīva zīme, jo daļa kruīza pasažieru sasniedz arī Nidu.»
Ne tikai tūristi, bet arī vietējie iedzīvotāji izjūt, ka viņus apdraud lielā un agresīvā kaimiņvalsts, kuras Kaļiņingradas apgabals atrodas tepat blakus, taču amatpersonas mierina, ka Neringa nav mērķis Krievijas acīs.
«Visi cilvēki, kuri šeit dzīvo vai brauc brīvdienās, man uzdod vienu un to pašu jautājumu: «Kāda ir situācija uz robežas?» Uz šo jautājumu man jāatbild katru dienu un ne reizi vien,» atzina Neringas pašvaldības priekšsēdētājs Dārijs Jasaits (Darjus Jasaitis).
Viņš mudinājis Neringas iedzīvotājus un viesus justies droši, jo nav informācijas par iespējamu apdraudējumu no Kaļiņingradas. Jasaits pauda cerību, ka vācu tūristu vietā šosezon būs lietuviešu atpūtnieki. «Līdzīga situācija bija arī kovidu pandēmijas laikā. Bija masveida rezervāciju atcelšana, jo bija ierobežotas starptautiskās ceļošanas iespējas, bet tās vietas aizpildīja lietuvieši… Domāju, ka lietuviešiem šeit būs vairāk iespēju pavadīt brīvdienas,» prognozēja pašvaldības vadītājs.
Viss Klaipēdas apriņķis, tostarp Neringa, ir pazīstama ar savu vācu kultūras mantojumu. Klaipēdas reģions jeb Mēmeles zeme (vāciski Memelland vai Memelgebiet) tika izveidota 1920.gadā saskaņā ar Versaļas līgumu. Reģiona nosaukum attiecas uz Vācijas Austrumprūsijas provinces vistālāko ziemeļu daļu. Vasarnīcu pilsēta Nida ir bijusi mājvieta ražīgajam vācu rakstniekam un Nobela prēmijas laureātam Tomasam Mannam (Thomas Mann). Nidā tiek rīkoti viņa vārdā nosaukti svētki, jo rakstnieks te pavadīja daudzas vasaras.
Līdzīgs noskaņojums arī Palangā
Arī citi tūrisma nozares pārstāvji norāda, ka Lietuvas tūrisms var ciest no kara Ukrainā.
Ingrīda Valaitiene (Ingrida Valaitienė) Palangas Viesnīcu un restorānu apvienības priekšsēdētāja, sarunā ar BNN sacīja, ka arī ir novērojusi atsevišķus rezervāciju atcelšanas gadījumus ar karu kā pamatojumu.
Viņa skaidroja, ka uzņēmumu apvienība dara visu iespējamo, lai pierādītu, ka situācija Lietuvā ir normāla.
«Tā kā šīs ir tikai pirmās pasūtījumu atcelšanas, tad skaidrojam, ka kara te vēl nav, ka dzīvojam un strādājam kā ierasts. Redzēsim, kas notiks tālāk,» sacīja Palangas Viesnīcu un restorānu apvienības priekšsēdētāja.
Pēc I. Valaitienes domām, ja nebūtu kara Ukrainā, tūrisma nozare pēc kovida pandēmijas būtu strauji atguvusies. Kovida pandēmijas sekas bija tādas, ka Palangā vairāk nekā 90 procenti viesu bija no Lietuvas un tikai 8% – no ārvalstīm.
Daļa tūrisma uzņēmumu vadītāju uzskata, ka kara radītie zaudējumi Lietuvas tūrismam var būt jūtami – vasaras braucienu skaits, viņi pieļauj, samazināsies par aptuveni vienu ceturtdaļu.
«Īpaši no tālām valstīm, kā arī no ierastajiem Eiropas tirgiem,» prognozēja Lietuvas Nacionālās tūrisma biznesa asociācijas vadītāja un tūrisma aģentūras Estravel vadītāja Židre Gaveliene (Žydrė Gavelienė). Lai gan vietējās tūrisma aģentūras saņem lielu skaitu iedzīvotāju pieprasījumu par plānotajiem brīvdienu braucieniem, rezervāciju masveida atcelšanas nav, sacīja Gaveliene. Pēc viņas teiktā, kara dēļ vairāk izaicinājumu būs ārvalstu tūristu apkalpotājiem nekā Lietuvas ārējam tūrismam. Konkurējošajā organizācijā – Lietuvas Tūrisma asociācijā – tās vadītāja Milda Plepīte-Rainiene pastāstīja BNN, ka ir pāragri prognozēt, kādu ietekmi uz Lietuvas ceļotāju plāniem varētu atstāt Ukrainas karš.
Ietekme uz avioreisiem un radošais gars
Lietuvas lidostu pārvaldības uzņēmums LOU ziņojis, ka karš Ukrainā galvenokārt skāris aviokompānijas, kas lidoja uz Ukrainu vai turēja tagad karojošajā valstī savas lidmašīnas.
«Runājot par ietekmi uz Lietuvas lidostām, lielas negatīvas pasažieru skaita svārstības līdz šim neesam redzējuši, jo lielākā daļa galamērķu ir Rietumeiropas valstīs. Mēs lēšam, ka tiešo lidojumu uz Ukrainu pārtraukšana kopējo pasažieru skaitu samazinās par aptuveni 2%,» informēja LOU pārstāvis Tads Vasiļausks (Tadas Vasiliauskas).
Zelta maliņu notiekošajā saredz valsts tūrisma aģentūras Keliauk Lietuvoje komunikācijas projektu vadītāja Sniegole Vaļaugaite (Snieguolė Valiaugaitė). Viņasprāt, notikumi Ukrainā mudinās lietuviešus atklāt, ko Lietuvas reģioni piedāvā šai tūrisma sezonai un notikumu ir daudz. Kauņa aicina svinēt tās Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, Alīta – Lietuvas kultūras galvaspilsētas titulu, Traķi – 700 gadu jubileju, Šauļu Šokolādes muzejs – pirmo desmitgadi, arī Viļņa sāk intensīvi gatavoties savai 700.dzimšanas dienai.
«Šķiet, ka šogad ceļotājiem nereti radīsies jautājums nevis par to, kur ceļot, bet gan kā paspēt redzēt visu. Priecājamies par vietējo tūristu plūsmu atjaunošanos – mudina tūrisma biznesu būt radošiem,» Vaļaugaite sacīja BNN.