Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Jau iepriekš Lietuvas eksporta tirgus iespējas uz austrumiem nebija rožainas, taču šobrīd, kopš Ukrainas kara sākuma, stipri ierobežotas iespējas tirgoties būs ne tikai ar Ķīnu un Baltkrieviju, bet arī ar Krieviju.
Līdz šim Krievija bija viena no trim vadošajām valstīm gan Lietuvas eksporta partneru, gan importa partneru sarakstā. Lietuvas Statistikas pārvaldē ziņu portāls BNN noskaidroja, ka 2021.gadā ārēja tirdzniecība ar Krieviju bijusi mērāma vairāk nekā astoņos miljardos eiro. Lielāko tās daļu gan veidojis reeksports, nevis Lietuvā ražotu preču tirdzniecība.
Komercbankas Swedbank Lietuvas atzara vecākais ekonomists Nerijs Mačjulis (Nerijus Mačiulis) lēsis, ka sarežģījumi tirdzniecībā ar Krieviju varētu palēnināt Lietuvas iekšzemes kopprodukta izaugsmi par 2%.
«Atsevišķi uzņēmumi izjutīs ietekmi, taču makroekonomiskā ietekme nebūs liela. Ja mēs runājam par izaugsmi, kas būtu par 2% mazāka, es domāju, ka tā ir maza cena, kas jāmaksā, lai apturētu Kremļa militāro agresiju,» ekonomists sacījis Lietuvas medijiem.
Krievijas importu uz Lietuvu pārsvarā veido nafta, kā arī dzelzs, tērauds, alumīnijs, mēslojuma produkti, kokmateriāli, plastmasa un sāls. Daudzi Lietuvas rūpnieki jau pirms kara sūdzējās par piegādes ķēžu traucējumiem, kā arī par augstām importa cenām saistībā ar ilgstoši saspīlēto ģeopolitisko situāciju. Piemēram, Londonas Metālu biržā alumīnija cena pēdējā laikā kāpusi par aptuveni 130%.
Runā metālu importētājs
UAB Linoksa ir nerūsējošā tērauda un alumīnija tirgotājs Lietuvā. Tā direktors Donāts Bepiršts (Donatas Bepirštis) skaidroja BNN, ka situācija ar alumīnija piegādi ir bijusi sarežģīta visu 2021.gadu.
«Bet varbūt vissliktākais ir nevis cena (biržā), bet gan alumīnija izejvielu trūkums, kas, pirmkārt, pastāv ģeopolitikas dēļ,» tā uzņēmējs.
Karš Ukrainā ir slēdzis Krievijas alumīnija tirgu visai ES un arī Lietuvai. Pilnībā. ES ir apstiprinājusi un ieviesusi ceturto ierobežojumu pasākumu kompleksu pret Krieviju, kas paredz tērauda un alumīnija importa aizliegumu. Tā rezultātā cenas ir vēl sadārdzinājušās. Kā uzskata Bepiršts, situāciju klientam sarežģītu padara metālu cenas vienlaicīgi ar augstām energoresursu cenām, kas sadārdzina ražošanas procesus.
«Viens no faktoriem, kuri ir jāņem vērā, runājot par alumīnija tirgu, ir Ķīna, kas ir pārejas posmā uz to, lai kļūtu par alumīnija importētāju. Iepriekš tā bija būtiska alumīnija eksportētājvalsts. Daudzi vietējie alumīnija detaļu ražotāji bažīgi raugās uz šīm situācijām,» novērojumos dalījās uzņēmējs. UAB Linoksa preču cenas 2021.gadā augušas par aptuveni 100 līdz 115%. Uzņēmums iepērk alumīnija starpproduktus.
Lasiet arī: Igaunijā liedz piekļuvi Krievijas medijiem internetā
Paredz grūtības ražotājiem un loģistikas firmām
Lietuvas-Krievijas Biznesa padomes priekšsēdētājs Arūns Laurinaits (Arūnas Laurinaitis) izteicies, ka sarežģītā situācijā ir uzņēmumi, kuri ieguldījuši ražotnēs, jo nevar ļoti ātri atgūt šīs investīcijas. Bez tam, tā kā Krievija ir noteikusi šķēršļus kapitāla aizplūšanai no valsts, tas varētu būt neiespējami.
Lietuviešu ekonomists Aleksandrs Izgorodins (Aleksandras Izgorodinas) norādījis, ka reeksportu jeb tranzīta plūsmu apkalpo Lietuvas loģistikas nozare, kas nozīmē, ka lietuviešu pārvadātājiem esošajā situācijā būs jāmeklē jauni tirgi.
Lai gan Krievija līdz šim bijusi Lietuvas galvenais reeksporta galamērķis, zaudējumus varētu kompensēt ES tirgi, uzskata ekonomists. Pēc viņa teiktā, Lietuvā ražoto preču eksporta vērtība uz Krieviju pērn sasniegusi aptuveni 600 miljonus eiro. Salīdzinājumam – Lietuvas eksports uz tās lielāko eksporta tirgu Vāciju pērn bijis 1,8 miljardu eiro vērtībā.
Gaļas eksportētāji pārorientējušies laikus, lauksaimniekiem situācija neviennozīmīga
Lietuvas Gaļas pārstrādes uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Egidijs Mackevičs (Egidijus Mackevičius) sarunā ar BNN skaidroja, ka gaļas eksportētāji no Krievijas tirgus aizgājuši tūliņ pēc tam, kad 2014.gadā Krievija anektēja Krimu.
«Tas bija pareizs lēmums. Krievijas tirgum ir raksturīgas problēmas un nestabilitāte. Runājot par Ķīnu, tas ir labs tirgus, taču mēs tajā esam spēruši tikai pirmos soļus. Pērn viens Lietuvas gaļas pārstrādātājs uz Ķīnu nogādāja 700 tonnas gaļas, taču līdz ar saspīlētām attiecībām starp Ķīnu un Viļņu saikne ir pārtrūkusi. Šobrīd galveno uzmanību pievēršam stabiliem tirgiem, proti, ES un ASV,» tā gaļas pārstrādātāju asociācijas pārstāvis.
Laikā, kad graudkopībā tuvojas pavasara sēja, ir zināms, ka labības audzētājiem valstī trūkst aptuveni viena piektdaļa no vajadzīgajiem mēslošanas līdzekļiem. Ziņas par Ukrainas ieviesto labības eksporta aizliegumu vienlaikus ar Krievijas labības tirgus aizslēgšanu pasliktina situāciju, un daudzi lietuviešu graudkopji turpmāk paredz ļoti augstas maizes cenas.
Viens no vadošajiem Lietuvas labības tirgus dalībniekiem ir Agrokoncerno grūdai. Tā vadītājs Karolis Sims (Karolis Simas) nozares situāciju raksturoja šādi: «Pirmais graudu cenu kāpuma vilnis bija pagājušā gada rudenī. Tas bija aptuveni 30 līdz 50% apmērā, un to radīja graudu piegādes traucējumi, ko savukārt izraisīja kovida pandēmija. Mēs gaidījām cenu izlīdzināšanos, bet Ukrainas karš ir lietas krasi mainījis. Tā kā Ukraina un Krievija ir lielākās graudu eksportētājas, karš nozīmē tiešu ietekmi uz tirgu – ļoti, ļoti taustāmu. Vienas dienas cenu svārstības graudu biržās ir ārprātīgas – no pieciem līdz 15%. Tas nozīmē, ka cena vienai tonnai kviešu dienā var augt par 70 eiro. Vienlaikus arī pagājušā gada raža kļūst dārga».
Pēc Sima teiktā, Lietuvai pagaidām nāksies importēt lauksaimniecības mēslojumu no Marokas, Kanādas, pat Čīles.
Uz karadarbību ar bažām skatās arī Lietuvas būvnieki, kuru darbība līdz šim bijusi daļēji atkarīga no būvmateriālu importa no Ukrainas.
Lai arī kara un ar to saistīto ekonomisko ierobežojumu trieciens uz Lietuvas uzņēmumiem būs liels, vairums preču un izejvielu importētāju norāda, ka atradīs citus preču un izejvielu avotus, tikai cena būs augstāka.
Biznesa saiknes ar Krieviju iegrožo arī centrālā banka
Lietuvas Banka plāno ieviest ierobežojumus finanšu darījumiem. Centrālā banka liegs izmantot tās sistēmu, lai veiktu maksājumus Krievijas pilsoņiem, uzņēmumiem Krievijā un uzņēmumiem, kuri pieder Krievijas pilsoņiem vai juridiskām personām. Tādu uzņēmumu, kuri pieder Krievijas uzņēmējiem, Lietuvā varētu būt ap 1 600, savukārt Krievijā līdz šim darbojušies ap 250 lietuviešu uzņēmumu, kuru skaits būtiski sarucis pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu.
Būs arī palīdzība
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka pagājušajā nedēļā apstiprināja atbalsta finansējuma kompleksu divu miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valstīm, kuras ir cietušas saistībā ar karadarbību, ieskaitot Baltijas valstis. Finanšu iestāde pieļāvusi, ka vajadzības gadījumā varētu organizēt papildu atbalsta pasākumus.