Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Mucai spunde ir vaļā. Lietuvas valdība, kas šonedēļ atļāvusi atsākt darbu frizieriem un maziem nepārtikas veikaliem, saskaras ar augošu spiedienu arī no citu nozaru uzņēmējiem, kuri prasa «zaļo gaismu» daudz plašākai uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanai.
Atgriezties pie «pirmsvīrusa ikdienas», iespējams, nevarēs vēl vairākus gadus. Lietuvas valdība spriež, kā nepieļaut nekrietnā vīrusa trešo izplatības vilni, un konkrētāk – kā nepieļaut, ka valstī izplatās pastiprināti lipīgie Lielbritānijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas un citi vīrusa SARS-CoV-2 paveidi.
No pirmdienas, 15.febrāra, Lietuvā ir atļauts darboties frizieriem un nepārtikas veikaliem. Tehniskais princips ir, ka klientus drīkst apkalpot tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kuru telpas nav lielākas par 300 kvadrātmetriem un kuru telpās var iekļūt tieši no ielas vai pa atsevišķu ieeju, kas atvēlēta tikai veikala klientiem. Valdība noraidīja Lietuvas Mazumtirdzniecības uzņēmumu asociācijas (LMUA) lūgumu palielināt telpu platības ierobežojuma griestus līdz 500 kvadrātmetriem.
«No 19 mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri ir mūsu asociācijā, vairums jau ir atvērti. To vidū ir Drogas, Douglas, Apranga, Topo centras un Sportland,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja LMUA sabiedrisko attiecību pārstāve Paulīna Širvinskaite (Paulina Širvinskaitė).
Nozares asociācijas vadītāja Rūta Vainiene (Rūta Vainienė) savukārt norādījusi medijiem, ka mazumtirdzniecības veikalu atvēršana bijusi plānota krietni agrāk, tā sauktā «plāna C» ietvaros, kas paredzēja atļaut atvērt frizētavas un skaistumkopšanas salonus.
«Tagad mēs redzam, ka lielo veikalu atvēršana [ar telpu platību virs 300 kvadrātmetriem] var nākt daudz vēlāk, ieviešot tā saucamo «plānu A», kur [epidemioloģiskais] nosacījums ir no 25 līdz 50 inficēšanās gadījumiem divās nedēļās. Šobrīd mēs vienkārši nezinām, kad un vai tas kaut kad notiks. Kas zina, tas var notikt arī rudenī,» medijos citēts LMUA priekšsēdētājas teiktais.
Lietuvas karantīnas atcelšanas plāna pamatā ir jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaita svārstības uz 100 000 iedzīvotāju pēdējās 14 dienās. Nedēļas sākumā šis rādītājs valstī kopumā bija 270,3.
Tā kā joprojām ir slēgti visi sporta un atpūtas centri, Lietuvas Sporta un atpūtas klubu asociācija (LSAKA) ir vērsusies pie valdības ar aicinājumu atvērt arī tos.
«Valdības atklātības trūkums un neskaidrā izturēšanās sāk izskatīties jocīga attiecībā uz mūsu nozari, kas zaudējumus ir cietusi no 90 līdz 100% apmērā,» vērtēja LSAKA biedrs un Lietuvā vadošās sporta centru ķēdes Impuls ģenerāldirektors Vidmants Šjugždins (Vidmantas Šiugždinis).
Treniņš kā protesta akcija
Pirmdien Viļņā grupa sportisku vīriešu sarīkoja treniņu pie Lietuvas valdības ēkas, ar kailiem torsiem rādot nepieciešamību pēc sporta arī aukstuma un karantīnas laikā. Pašreizējie ierobežojumi paredz, ka sporta treniņi telpās ir atļauti tikai profesionāliem sportistiem, bet visiem pārējiem ir atļauts tikai trenēties vienatnē vai pa pāriem ārpus telpām.
Pandēmijas postošā ietekme ir skaidri jūtama vai redzama ar neapbruņotu aci visā Lietuvā. Ne tikai reģionu mazpilsētās, bet arī galvaspilsētā Viļņā ielas vakaros un nedēļas nogalēs ir spocīgi tukšas. Neierasti daudz komercplatību īrnieki Viļņā ir beiguši uzņēmējdarbību, un gandrīz visuresošas galvaspilsētas un daudzu citu Lietuvas pilsētu centra skatlogos ir zīmes, kas vēsta par īrei pieejamām telpām.
«Mēs noteikti esam ceļā uz bankrotu vilni. Daudziem vietējiem uzņēmējiem ir bijis grūtāk izturēt pandēmijas otro vilni. Pirmo vilni pagājušajā pavasarī vairums pārlaida ar grūtībām. Patiesais kaitējuma apmērs parādīsies, kad tiks atcelti visi karantīnas ierobežojumi,» sarunā ar BNN sacīja Vaids Lenkausks (Vaidas Lenkauskas), kurš vada Lietuvas Mazo uzņēmumu un tirdzniecības firmu apvienības Utenas pilsētas nodaļu.
Šauļu, Paņevežas un Alītas pilsētu mēri šonedēļ izteica nopēlumu centrālai valdībai par to, ka tā atlika lēmumus par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu starp šīm trijām pilsētām un apkārtējām pašvaldībām.
Pēc tam, kad pēdējās divās nedēļās Lietuvas valdība vairākas reizes atkāpās no plāniem atcelt dažus ierobežojumus, daudziem iedzīvotājiem samazinājās ticība tās teiktajam.
«Var saprast, ka valdība neriskē un raugās pār plecu, kas Covid-19 frontē notiek kaimiņvalstīs. Godīgi sakot, personīgi es uzskatu, ka vīrusa trešais vilnis ir neizbēgams. Ne pavasarī un vasarā, bet vēlāk šī gada gaitā. Mana ģimene un es tam gatavojamies. Un, patiesību sakot, mēs neliekam lielas cerības uz vakcināciju,» ziņu portālam BNN sacīja Jūrate (Jūratė), kura dzīvo Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā Klaipēdā.
Robežkontrole dienvidos un frizieru prieks strādāt
Tā vien šķiet, ka Lietuva stāv starp diviem krēsliem: kā atgriezties ierastā dzīvē, mazinot plašo karantīnas ietekmi, un kā pasargāt sabiedrību no vīrusa jaunajiem paveidiem?
Mēģinot nepieļaut vīrusa mutāciju izplatīšanos, Lietuva paziņoja, ka no trešdienas, 17.februāra, pastiprina robežkontroli uz valsts robežas ar Poliju. Valsts robežsardzei ir arī uzdots palīdzēt Nacionālajām Sabiedrības veselības centram veikt pārbaudes uz autoceļiem valsts robežas tuvumā.
Neraugoties uz bažām par veselību, pulkiem «noaugušu» lietuviešu šonedēļ steidza pieteikties uz friziera un skaistumkopšanas salona apmeklējumu. Beidzot var nogriezt matus!
Lietuvas Frizieru un skaistumkopšanas darbinieku asociācijas prezidente Jolanta Mačjuliene (Jolanta Mačiulienė) ziņu portālam BNN atzinusi, ka karantīnas laikā šīs nozares plauka un zēla pagrīdē.
Lietuvā individuāli kā reģistrēti komersanti strādā aptuveni 11 000 frizieru. Palikušiem bez darba, tiem nācās savilkt galus ar ikmēneša sociālo pabalstu 257 eiro apmērā.
«Ir patīkami atkal strādāt, taču, godīgi sakot, daudzi ir skeptiski. Kurš var būt drošs, ka Covid-19 situācija atkal nepasliktināsies un nav gaidāma vēl viena karantīna?» viņa sacīja BNN.
Valdībai būs jāizlemj, kurus ierobežojumus atvieglot, kad 28.februārī, beigsies pašreizējā karantīna, tā trešdien kolēģiem valdībā sacīja premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė). Valdības vadītāja deva mājienu, ka nākamajā nedēļā karantīnas mīkstināšanas ietvaros tā var spriest par kultūras iestāžu atvēršanu.
Ceturtdien, 18.februārī, Lietuvā iedzīvotāju skaits, kuri tieši vai netieši miruši saistībā ar Covid-19, sasniedza 6 075, bet atveseļojušos – 176 925. Ceturtdien klāt nākuši 365 jauni inficēšanās un 11 nāves gadījumi.