Lins Jegelēvičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Darba devējiem Lietuvā varbūt nekad iepriekš nav bijis tik grūti atrast darbiniekus, kā šobrīd. Cīņā par darba rokām šobrīd nepietiek ar algu celšanu, arī lai noalgotu apkopēju ne, vienlaikus valstī ir 112 000 bezdarbnieku.
«Tā noteikti ir viena no lielākajām – ja ne vislielākā – sāpe pašlaik,» sarunā ar ziņu portālu BNN uz darbaspēka trūkumu norāda Juozs Motiejausks (Juozas Motiejauskas), kurš ir veiksmīgs uzņēmējs Kretingas rajonā, Lietuvas ziemeļrietumos.
Viņam piekrīt kūrortpilsētas Palangas kafejnīcas īpašnieks, kurš aizvadītajā vasarā saskāries ar grūtībām sapulcināt nepieciešamo darbinieku skaitu.
«Pandēmija ir visu dramatiski izmainījusi. Apzinoties, ka ir iespējami jauni karantīnas ierobežojumi, daudzi bāru darbinieki un viesmīļi vienkārši aizgāja no nozares, atpakaļ neskatoties. Lai aizlāpītu darbinieku trūkumu, man bija jāpaļaujas uz saviem ģimenes locekļiem un sevi. Atklāti sakot, es nevarēju atrast pat trauku mazgātāju, lai arī es piedāvāju 60 eiro dienā,» ziņu portālam BNN sacīja Palangas ēdināšanas uzņēmuma vadītājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
2021.gada pirmajā pusē, augot Covid-19 vakcīnu pieejamībai un valdībai samazinot ierobežojumus un atbalsta mehānismus, uzņēmumi sāka atjaunot saimniecisko darbību, daudzi darba devēji saskārās un joprojām saskaras ar darbspēka trūkumu.
Strādājošie, kuri pazaudējuši darbu pandēmijas smagākajā punktā, nu ir ļoti pieprasīti, taču vienkārši neatgriežas.
Smagajos valsts mēroga karantīnas mēnešos Lietuvas valdība ieviesa ārpuskārtas ikmēneša pabalstu 212 eiro apmērā, lai palīdzētu bezdarbniekiem pārlaist krīzi. Valdība arī piedāvāja dāsnas subsīdijas uzņēmumiem dīkstāvē esošo darbinieku algu kompensēšanai.
Uzņēmēji norāda uz demotivējošo pabalstu sistēmu
Daļa darba devēju norāda, ka pabalsts, kas ir līdzvērtīgs trešdaļai no minimālās algas, kas šobrīd ir 642 eiro, ir pārāk liels un mazina cilvēku vēlmi strādāt.
Oktobra sākumā Lietuvā bija 64 000 brīvu darbavietu, kas bija rekordaugsts rādītājs.
«Ja ir tik daudz vakanču un neviens negrib tās aizpildīt, tad uzņēmumiem ir ļoti grūti strādāt,» kopainu ieskicē Lietuvas Mazo un vidējo uzņēmumu padomes priekšsēdētāja Daļa Matukiene (Dalia Matukienė).
«Pēc Covid-19 izraisītās ekonomikas aizvēršanas, tagad uzņēmumiem ir iespējas atsākt darbību, taču nav cilvēku, kuri varētu strādāt, jo viņi dod priekšroku reģistrēties Nodarbinātības dienestā un saņemt naudu no valsts.»
Pēc Matukinenes teiktā, daļa darbspējīgā vecuma lietuviešu izvēlas strādāt neoficiāli, lai paralēli turpinātu saņemt pabalstu. Tikmēr cits padomes loceklis un Lietuvas Rūpnieku konfederācijas priekšsēdētājs Vidmants Janulevičs (Vidmantas Janulevičius) situāciju darba tirgū sauc par paradoksālu.
«Mums ir vairāk nekā 60 000 brīvu darbavietu laikā, kad mums ir 112 000 bezdarbnieku, ieskaitot 68 000 strukturālo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu ļoti ilgu laiku,» sacīja Janulevičs.
Viņš vērtē, ka uzlabot situāciju varētu, piesaistot ārvalstu ieguldītājus un piedāvājot viņiem nodokļu atlaides. Lietuvas Rūpnieku konfederācija ir ierosinājusi atlikt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus uzņēmumiem, kuri veic ieguldījumus augsto tehnoloģiju, robotizācijas vai automatizācijas jomā.
Lasiet arī: CSP: Bezdarba līmenis Latvijā krītas
Ministrijā apzinās situāciju un gatavo bezdarbnieku «kurbulēšanas» mehānismu
Bezdarbs vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem septembrī bija 19,4% apmērā. Arī ilgstošo bezdarbnieku skaits bija pieaugošs. Šādos apstākļos visu izmēru uzņēmumi cenšas piesaistīt darbiniekus ar augstāku darba samaksu.
Ar lielāku algu vien nepietiks, lai mainīgajā darba vidē konkurētu darbinieku piesaistē, jo norises darba tirgū nosaka ne tikai ieilgusī Covid-19 krīze, bet arī plašās attālināta darba iespējas un vērā ņemamais valsts atbalsts bezdarbniekiem.
«Ja runājam par Nodarbinātības dienestā reģistrētiem cilvēkiem, tikai aptuveni 50% no viņiem saņem kaut kādu sociālo pabalstu – vai tas būtu bezdarbnieka pabalsts vai sociālais pabalsts. Visi pārējie [no dienesta – L. J.] nesaņem neko. Tas nozīmē, ka viņi reģistrējās tikai, lai saņemtu 200 eiro Covid-19 pabalstus, ko mēs maksājām karantīnas pirmajā vilnī, vai arī kādu citu viņiem pienākošos sociālo maksājumu dēļ,» iepriekš oktobrī situāciju vērtēja Lietuvas sociālā nodrošinājuma un nodarbinātības ministre Monika Navickiene (Monika Navickienė).
Viņa sacīja, ka cilvēki, kur ir bez darba, būtu jāmudina atgriezties darba tirgū – pat ar nepopulāriem līdzekļiem.
«Un tiem, kuri ļaunprātīgi izmanto mūsu sociālā nodrošinājuma labumus un reģistrējas Nodarbinātības dienestā ar vienu iemeslu – lai saņemtu pabalstu – būtu jāliedz saņemt pabalstu esošajā apmērā,» uzsvēra ministre.
Navickienes vadītā ministrija gatavo likumu grozījumus, ar kuriem tiktu būtiski mainīta Lietuvas diezgan dāsnā sociālā nodrošinājuma sistēma. Piemēram, ministrija vēlas panākt, ka darba meklētājs, kuram piedāvā maksāt minimālo vai vidējo algu, zaudētu bezdarbnieka pabalstu, ja viņš vai viņa no piedāvājuma atsakās bez kāda no dažiem pamatotiem iemesliem.
Daži strādājošo pārstāvji tikmēr kā pretargumentu min to, ka darbadevēji nelabprāt piedāvā pievilcīgus darba apstākļus un samaksu.
Aicina ielaist ārvalstu darbaspēku. Bet kādu?
Uzņēmēju organizācija, Lietuvas Uzņēmējdarbības padome, nesen aicinājusi valdību atļaut valstī iebraukt vairāk trešo valstu strādniekiem, uzskatot, ka darbinieku trūkuma apstākļos tas būtu attaisnojami un pamatoti.
Arī Lietuvas Investoru foruma pārstāvji iestājušies par ārvalstu darbinieku piesaistes vienkāršošanu. Uzņēmēji tāpat vēlas, lai finansējums no Eiropas Atlabšanas fonda tiktu piešķirts ne tikai mazajiem uzņēmumiem, bet arī vidējiem un lielajiem.
Šos aicinājumus ir sadzirdējusi Lietuvas sociālā nodrošinājuma un nodarbinātības ministre. Navickiene paudusi uzskatu, ka valstij ir jāizvēlas, kādu migrācijas politiku tai īstenot un vai tā arī turpmāk būs nekvalificēta darbaspēka piesaistītāja vai arī koncentrēsies uz pievienotās vērtības darbavietu radīšanu un kvalificētu speciālistu piesaisti no trešajām valstīm.
«Salīdzinot ar Igauniju, kur gadā ierodas 1 300 nekvalificētu strādnieku no trešajām valstī, Lietuva savā transporta nozarē vien ielaiž 30 000 šoferu. Mēs izceļamies visā reģionā tieši ar zemas kvalifikācijas darbaspēku no trešajām valstīm,» tā Monika Navickiene.