Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lai cik nejauka nebūtu visa Covid-19 sāga ar dažādiem karantīnas ierobežojumiem, katram mākonim ir zelta maliņa. Šim stāstam tā ir vakcinācijas kampaņa, kas beidzot dod cerību. Ceļš uz iepriekšējo dzīvi solās būt akmeņains, tomēr Baltijai, un reģiona lielākajai valstij – Lietuvai – te ir ar ko lepoties.
«Kaut arī situācija saglabājas drūma, Lietuvai ar vakcināciju sokas diezgan labi. Pēc vakcinācijas gaitas Lietuva ir starp 25 pasaulē vadošajām valstīm. Un pirms dažām dienām tā bija pirmajā pieciniekā,» ziņu portālam BNN sacīja Lietuvas veselības ministra preses pārstāve Aiste Šuksta (Aistė Šuksta). Amatpersona atsaucas uz datiem no britu Oksfordas Universitātes statistikas projekta Mūsu pasaule datos (Our World in Data).
Trešdien, 14.aprīlī, Lietuva straujāko vakcinētāju sarakstā bija ierindota 22.vietā. No Baltijas valstīm visaugstāk ierindota Igaunija (19.vieta), bet viszemāk – Latvija (68.vieta). Pēc injicēto vakcīnu devu skaita uz 100 000 iedzīvotāju Lietuva statistikā atrodas līdzās Igaunijai ar 25 vakcinētajiem uz šādu skaitu iedzīvotāju.
Līdz trešdienai Lietuvā vienu vai abas vakcīnas devas bija saņēmuši 701 986 cilvēki, kamēr Igaunijā – 336 062 un Latvijā – 183 509.
Ja ticam projektam Mūsu pasaule datos, Lietuvā vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši 18% iedzīvotāju. Abas devas saņēmuši 6,9 lietuviešu. Tikmēr Igaunijā šie skaitļi ir 20% un 5,7%, bet Latvijā 8,2% un 1,4%.
Lietuvas veselības ministrs Arūns Dulks (Arūnas Dulkys) sacījis, ka Covid-19 vakcīnu potēšana uzņem valstī apgriezienus, taču šonedēļ procesu būtiski piebremzējusi Johnson & Johnson Covid-19 vakcīnas potēšanas neuzsākšana. Medikaments jau ir nogādāts Lietuvā, tomēr pagaidām tas glabājas noliktavās. Valstī ir piegādātas 4 800 šī ražotāja vakcīnu devas.
Lai līdz rudenim sasniegtu iedzīvotāju pūļa imunitāti, Veselības ministrija apsver ražotāju BioNTech/Pfizer otrās devas injekciju pārcelšanu vismaz par vienu nedēļu. Līdzīgas izmaiņas varētu skart arī citas vakcīnas.
«Ja mēs virzīsimies pēc plāna, mēs lēšam, ka līdz jūlijam sākumam būs vakcinēti 1,5 miljoni cilvēku jeb puse iedzīvotāju,» Dulks sacījis Lietuvas medijiem.
Iepriekšējais veselības ministrs tikmēr saredz nepilnības
Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga), kurš bija iepriekšējais Lietuvas veselības ministrs no 2016.gada līdz 2020.gada ziemai, atturīgi vērtēja gan valsts augsto vietu starptautiskajā vakcinācijas statistikā, gan cīņu ar pandēmiju, kāda tā ir pašreizējās liberāli-konservatīvās Lietuvas valdības izpildījumā.
«Vienmēr var būt labāk,» teica politiķis, lūgts izteikt vērtējumu par Lietuvas starptautiskiem sasniegumiem vakcinācijas jomā. «Es nesaku, ka mums iet slikti, bet esmu pārliecināts, ka mums vajadzētu iet daudz labāk. Personīgi es uzskatu, ka Lietuva ļoti labi tika galā ar pandēmijas pirmo vilni un pelnīti par to saņēma daudz atzinīgu vārdu. Nav brīnums, ka dažas citas valstis ir lūgušas mums dalīties pieredzē.»
Verīga norādīja, ka jaunā koronavīrusa otrais vilnis valstij nesis vairāk izaicinājumu, no kuriem daudzi – politiķis sarunā ar BNN neteica tieši kuri – netiekot risināti pietiekami nopietni.
Lasiet arī: Dzīvā rinda! No piektdienas līdz svētdienai jebkurš varēs saņemt poti pret Covid-19
«Man bažas raisa mūsu astoņdesmitgadnieki, kuri, kā man šķiet, lielākoties nav iekļauti vakcinācijā. Attiecībā uz minētā avota datiem varbūt tur nav ietvertas konkrētas valstis, kur šī informācija nav bijusi pieejama vai datiem nevar pilnībā uzticēties,» bijušais ministrs, šobrīd Seima deputāts raisīja šaubas par datu salīdzināmību.
Jautāts, vai viņam ir kāds padoms pašreizējai valdībai tās cīņā ar pandēmiju, Verīga sacīja, ka iedrošina tās locekļus konsultēties ar iepriekšējo valdību un nebaidīties painteresēties, kas sakāms citām valstīm ar labākiem vakcinācijas rādītājiem.
«Personīgi es apbrīnoju izraēliešus, kuriem [iedzīvotāju vakcinācijā pret Covid-19] veicas lieliski un kuri pasaules veselības krīzē ir saliedējušies kā nācija,» uzsvēra bijušais veselības ministrs. Viņa vārdiem, liels jautājums ir vakcīnu pieejamības taisnīgums.
Lietuvas valdība, iespējams, ir radusi ļoti negaidītu vietu, kur pieteikties uz papildu vakcīnām pret Covid-19. Tā ir Dānija, kas šonedēļ paziņoja par atteikšanos no vakcinācijas ar britu-zviedru ražotāja AstraZeneca vakcīnu. Ta saskaņā ar ES Eiropas Zāļu aģentūras secinājumu kā ļoti reta blakusparādība jāuzrāda «neparasti trombi ar mazu trombocītu skaitu» vienā no 100 000 vakcināciju.
Premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ceturtdien, 15.aprīlī, apliecināja, ka Lietuva ir lūgusi Dānijai dot Lietuvai tās rīcībā esošās AstraZeneca Covid-19 vakcīnas.
«Mēs sacījām, ka, ja Dānija apsver iespēju dalīties ar šiem apjomiem, mēs būtu tiešām priecīgi būt starp tiem, kuri tās pārņem,» norādīja valdības vadītāja.
Pagaidām nav zināms, cik vakcīnas devas Lietuva varētu saņemt no Dānijas. Arī pati Lietuva ir ziņojusi par neizmantotām vakcīnu devām, kuras nevēlas vairums iedzīvotāju. Premjerministre tomēr sacīja, ka viņai nav šaubu, ka valstī būs cilvēki, kuri vēlēsies saņemt AstraZeneca ražotās potes.
Atvērs kafejnīcas, teātrus
Lietuvas valdība ceturtdien, 15.aprīlī, vēl par mēnesi, līdz maija beigām, paildzinājusi karantīnu, kas visā valstī ir spēkā jau kopš novembra sākuma. Liels pavērsiens ir tas, ka iedzīvotājiem no pirmdienas, 19.aprīļa, tiks atļauts apmeklēt iepirkšanās centrus, kinoteātrus, teātrus un koncertzāles (līdz 50 cilvēkiem).
No ceturtdienas, 22.aprīļa, valstī plānots atļaut atvērt āra kafejnīcas, bārus, pulcēties ekskursijās (līdz desmit cilvēkiem). Aprīļa gaitā plānots atļaut atvērt sporta centrus, baseinus un pirtis naktsmītņu uzņēmumos (pēršanās kopā būs atļauta vienas mājsaimniecības locekļiem).
Vienlaikus Covid-19 izplatība Lietuvā saglabājas straujākā triju Baltijas valstu vidū. Pēdējie dati no Lietuvas liecina par 230 462 valsts iedzīvotājiem, kuri kopš pandēmijas saslimuši ar jauno koronavīrusu, diennaktī nākot klāt 1 168 inficētajam. Lietuvā mirušo skaits vīrusa izraisīto komplikāciju dēļ sasniedzis 3 730, bet atveseļojušies ir 208 890.