Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā strauji kāpjot to iedzīvotāju skaitam, kuri ir inficējušies ar Covid-19, varas iestādes pastiprina centienus panākt lielāku vakcinācijas aptveri, pirms atkal nākas slēgt sabiedriskas vietas un ierobežot pulcēšanos. Tikmēr uz robežas ar Baltkrieviju aug augumā migrācijas krīze.
Ceturtdien, 29.jūnijā, Lietuvas Veselības ministrija nāca klajā ar skaļu paziņojumu visiem iedzīvotājiem, brīdinot par priekšā stāvošām ārkārtas situācijām. Amatpersonas arī mudināja katru, kurš vēl nav to izdarījis, vakcinēties pret koronavīrusu.
«Tas ir biedējoši,» raksta autoram sacīja Viļņas taksometra vadītājs Andrejs brīdī, kad brauciena laikā mūsu abu tālruņos vienlaicīgi iezvanījās valsts sūtīts trauksmes signāls. «Es teiktu, ka iedzīvotāju brīdināšanas sistēma tika nelietderīgi izmantota, lai panāktu vakcinēšanos. Uzskatu, ka iedzīvotāju brīdināšanas mobilā programma būtu jāizmanto tikai, lai pavēstītu par valsts mēroga ārkārtas situācijām, kā, piemēram, militāru iebrukumu valstī, gaidāmām dabas katastrofām un tā tālāk. Valdība sēj paniku, sūtot brīdinājumus, kas plēš pušu ausis, lai panāktu, ka vakcinējas vairāk cilvēku. Cilvēkam ir jābūt brīvai izvēlei – vakcinēties vai nē,» vērtēja taksometra vadītājs.
Andrejs ir viens no Lietuvas tā saucamajiem «antivakseriem», kurš pret vakcināciju izsakās pie katras iespējas.
«Man ir 60 gadu un no visiem riskiem, kas stāv priekšā man, vīrietim gados, inficēšanās ar koronavīrusu man šķiet vismazāk satraucošā iespēja. Kopš pandēmijas sākuma esmu vizinājis simtiem cilvēku – daudzi no viņiem, arī es, nevalkāja nekādu aizsargmasku. Un, ko mēs redzam – es joprojām esmu sveiks un vesels,» savu pieredzi pastāstīja Andrejs.
Taksometra vadītājs sarunā ar ziņu portālu BNN atzina, ka vēl nav vakcinējies un arī negrasās to darīt – lai tur lūzt vai plīst. Ja valstī tiktu ieviesta obligāta vakcinācija visu profesiju pārstāvjiem, Andrejs ir gatavs iesūdzēt Lietuvas valsti un valdību Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai meklēt savu taisnību Briselē. Viļņas iedzīvotājs arī vairākkārt atkārtoja, ka ļoti nožēlo, ka pagājušajā sestdienā, 24.jūljā, nav varējis piedalīties mītiņā pret vakcināciju, kas notika tepat, Lietuvas galvaspilsētā.
Vieni no akcijas rīkotājiem bija Lietuvas Ģimeņu apvienība (Lietuvos Šeimų Sąjūdis), kas šovasar rīkojusi arī kādu daudz apspriestu gājienu – organizācijas vērtējumā – tradicionālo ģimeņu aizstāvībai, gājiena dalībniekiem izsakoties pret seksuālām minoritātēm un Stanbulas Konvenciju.
Vai par vakcinācijas noliedzējiem būtu vienkārši jāpasmejas un jāraugās uz viņiem no augšas?
Protams, ka nē.
«Mēs dzīvojam sabiedrība, kur Lietuvas Konstitūcijā ir ierakstīta vārda brīvība, un katram ir tiesības ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem. Un to var teikt arī par vakcināciju. Diemžēl pretestība vakcinācijai pastāv jau vairākus gadsimtus. Tā sākās ar pašu pirmo vakcīnu, ko 1796.gadā izveidoja brits Edvards Dženners (Edward Jenner), kurš izgudroja metodi, kā pasargāt organismu no bakām. Nevēlēšanās vakcinēties ir turpinājusies gadu desmitiem un gadsimtiem, un vēl joprojām nav beigusies. Lai cik ļoti es to negribētu, maz iespējams, ka šāda attieksme varētu izzust, jo sevišķi sociālo tīklu laikā,» sacīja ziņu portāla BNN otrais sarunas biedrs – ievērojamais lietuviešu epidemiologs un bijušais Lietuvas Infekciju slimību un AIDS centra direktors Sauļus Čaplinsks (Saulius Čaplinskas).
Epidemiologs sacīja, ka saskata valstī vakcinācijas jautājuma politizēšanu. Piemēram, Seima opozīcijā strādājošais Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis), kurš ir lielākās opozīcijas partijas Zemnieku un zaļo savienība līderis, nav paudis publisku atbalstu vakcinācijai.
Obligātas vīrusa analīzes ēdinātājiem, karavīriem un aktieriem
Pirmdien, 26.jūlijā, Lietuvā tika ieviesta obligātu Covid-19 analīžu prasība daudzās jomās strādājošajiem. Šīs jomas ir bruņotie spēki, valsts pārvalde, kravas un pasažieru pārvadājumi, izklaide, kultūra, ēdināšana, kā arī migrantu aizturēšanas un izmitināšanas joma.
Ja šajās jomās strādājošie nav vakcinējušies pret Covid-19 vai nesen pārslimojuši slimību, tad viņiem turpmāk būs regulāri jānodod koronavīrusa analīzes. Tas būs nepieciešams reizi septiņās līdz desmit dienās. Ja darbinieks atsakās to darīt, tad viņus var likumīgi nosūtīt bezalgas atvaļinājumā.
«Mūsu uzņēmumā ir vakcinējušies 80% darbinieku. Vairums saprot nepieciešamību potēties pret koronavīrusu,» tā sarunā ar BNN sacīja kūrortpilsētas Palangas kafejnīcas Cepeliniškės direktore Margarita Kerzaite (Margarita Kerzaitė).
Lai pamudinātu vakcinēties arī klientus, kafejnīca īsteno īpašu kampaņu cilvēkiem, kuri vakcinējas Palangā. Vakcinācijas dienā tiem tiek dāvāta bezmaksas cepelīnu porciju. Nezinātājiem – cepelīns ir kartupeļu veltnītis ar gaļu, kas ir Lietuvas nacionālais ēdiens.
Tikko daži desmiti, tagad pie 400
Lietuvā diennaktī līdz ceturtdienai, 29.jūlijam, konstatēti 380 jauni inficēšanās gadījumi, kas ir lielākais dienā reģistrēto inficēto skaits kopš jūnija sākuma.
Lietuvas 14 dienu koronavīrusa inficēšanās rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir kāpis līdz 91,4. Kopš pandēmijas sākuma valstī no Covid-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 4 413 cilvēki, bet gan tieši, gan netieši ar bīstamo slimību saistīto nāves gadījumu skaits ir sasniedzis 9 026.
Attiecībā uz vakcināciju Lietuva ir Baltijas līdere
Vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši 1,39 miljoni cilvēku jeb 49,6%. Pilnībā vakcinēti ir 1,23 miljoni lietuviešu.
«Covid-19 pandēmija kopā ar nerimstošo migrācijas krīzi uz robežas ar Baltkrieviju ir lielākie Lietuvas valdības izaicinājumi pašlaik», vērtēja Vītauta Lielā Universitātes profesors, politologs Laurs Bielins (Lauras Bielinis).
«Kopumā valdībai tomēr sokas visai labi. Ekonomika labi iztur izaicinājumus, es teiktu, ka daudz labāk nekā citas Rietumu ekonomikas. Par līdzšinējo darbu desmit baļļu sistēmā es tai dotu stabilu sešinieku. Ir pāragri runāt par iespējamu krīzi valdībā vai tās dominējošajā partijā Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti. Tomēr, ja situācija turpinās pasliktināties abās frontēs, politiskais kaitējums var būt neizbēgams,» sarunā ar ziņu portālu BNN uzsvēra politologs Laurs Bielins.