Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā tuvojas Seima vēlēšanu otrā kārta. Aizejošā valdība un Seims, kurā dominē Zemnieku un zaļo savienības (LZZS) vadīta koalīcija, balsojumam ar centieniem pieņemt tā saucamo «13.pensijas» priekšlikumu, kas paredz aptuveni 600 000 valstī dzīvojošo pensionāru maksāt papildu pensiju 200 eiro apmērā. Tam būtu vajadzīgs starp 120 un 180 miljoniem eiro gadā, tomēr neizskatās, ka valsts to varētu atļauties.
LZZS līderi atbalsta 13.pensijas žestu
Vai tas ir veikli savīts politisks triks pirms parlamenta vēlēšanu otrās kārtas, kas notiks šo svētdien, 25.oktobrī? Vai varbūt patiesas rūpes par pensionāriem, kuri septembrī jau saņēma vienreizēju 200 eiro pabalstu, kura pamatojums bija COVID-19 pandēmijas radītās ekonomiskās grūtības.
Lai kā arī nebūtu, ideju patlaban atbalsta gan Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), gan valdošās LZZS priekšsēdētājs Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis). Lieki teikt, ka abi izmisīgi cenšas noturēties pie varas.
«Nešaubos, ka pasākums ir populistisks, ar mērķi vēlēšanu otrajā kārtā piesaistīt pensionāru balsis. Ja valdība ir patiesa tās nodomos palīdzēt pensionāriem, tai vajadzētu pielikt aptuveni 17 eiro pie ikmēneša pensijas, kas arī veidotu kopējo summu,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN ieceri komentēja bijušais Lietuvas Bankas valdes loceklis Vaidievuts Ipolits Geralavičs (Vaidievutis Ipolitas Geralavičius).
Ideja Lietuvā ir saņēmusi viennozīmīgu nopēlumu no ekonomistiem. Viens piemērs ir Viļņas Universitātes profesora Raimonda Kuoda (Raimondas Kuodis) viedoklis. Viņš ir Lietuvas Bankas valdes pašreizējais priekšsēdētāja vietnieks, un Kuoda skatījumā, valdošā koalīcija šādi vēlas maldināt sabiedrību. «Visai runāšanai par šo jautājumu trūkst patiesuma, trūkst finansiāla pamatojuma, un tai nav gribas veikt nepieciešamās reformas,» viņš sacīja ziņu portālam Delfi.lt.
Viņa vārdiem, Lietuva tāpat kā ASV var maksāt algas un pensijas katru nedēļu, tā radot naudisku ilūziju, uz kuru virzīties iesaka polittehnologi no austrumiem un dažas politiskās partijas.
«Tas radīs situāciju, kad arī normālām politiskajām partijām būs nepieciešams kaut ko darīt šajā saistībā un pašiem kaut ko ierosināt. Kad un kur mēs atdursimies ar šo spēli ar pensijām? Manuprāt, ir labāk to nesākt, jo tā neaizvedīs nekur,» sacīja prominentais ekonomikas speciālists.
Vai Lietuvas ekonomika varētu panest jaunu nastu?
Idejas autori, kuri pagājušajā nedēļā par to sāka Seima debates, apgalvo, ka pašreizējā ekonomiskā situācija atļauj spert šādu soli. «Ekonomiskā situācija ļauj palīdzēt tiem, kuriem šī palīdzība ir visvairāk nepieciešama, kur ir visu dzīvi strādājuši un maksājuši nodokļus,» tā pirmdien, 19.oktobrī, sacīja Seima deputāte Vanda Kravčjonoka (Vanda Kravčionok) no koalīcijā strādājošās Lietuvas Poļu vēlēšanu akcijas–Kristīgo ģimeņu savienības (LPVA-KĢS).
Deputāts Zbigņevs Jedinskis (LPVA-KĢS) sarunā ar ziņu portālu BNN skaidroja, ka priekšlikums nav «pagrābts no gaisa». «Citās valstīs, piemēram, Grieķijā, Spānijā un Polijā jau ir pieņemts modelis, kas apstiprina šādus ikgadējus papildinājumus attiecīgo valstu pensijām,» likumdevējs aizstāvēja ieceri.
Tam piebalso premjerministrs Skvernelis, kurš uzskata, ka 13.pensija veicinātu patēriņu, ko valstī vajadzētu lielāku. «Nauda kalpos šim mērķim. Mums COVID-19 krīzes laikā joprojām ir jāveicina patēriņš. Lai arī līdzšinējie krīzes pārvarēšanas pasākumi ir nostrādājuši, es vēlētos, lai patēriņa līmenis būtu augstāks, visaptverošāks,» tā izteicies premjerministrs.
Arī Lietuvas sociālās labklājības un darba lietu ministrs Lins Kukuraits (Linas Kukuraitis) teic, ka 13.pensija varētu atrast savu vietu Lietuvas sociālā nodrošinājuma sistēmā, tomēr, viņaprāt, priekšlikums ir ievērojami jāuzlabo. Kukuraits arī uzskata, ka, viņaprāt, tā vietā labāk būtu veikt pensiju indeksāciju.
Priekšlikums šobrīd paredz 13.pensiju sākt izmaksāt, agrākais, 2021.gada beigās. Lietuvas Seima deputāti debates par pretrunīgo ieceri turpinās pēc vēlēšanu otrās kārtas – 10.novembrī.
Lietuvas 2021.gada budžets būs ar iztrūkumu
Seimā otrdien, 20.oktobrī, tika stādīts priekšā Lietuvas budžeta projekts 2021.gadam, kur valsts finansēs ir plānots deficīts piecu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Finanšu ministrs Viļus Šapoka (Vilius Šapoka) sacīja, ka, ieskaitot ES finansējumu, iztrūkums būšot līdzīgs, kāds tas bijis 2020.gadā.
Nākamgad valsts budžetā ieņēmumi plānoti 11,38 miljardu apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā šogad. Tēriņiem ir plānots pieaugums 21,1% apmērā līdz 15,49 miljardiem eiro. Deficīts absolūtos skaitļos ir paredzēts 4,11 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar šī gada budžetu būs kāpums par 3,3 reizēm. Attiecībā uz sociālo nodrošinājumu valdība ir piedāvājusi celt minimālo mēnešalgu no 607 līdz 642 eiro pirms nodokļu nomaksas un paaugstināt ikmēneša bērnu pabalstu no 60 eiro līdz 70 eiro.
Gaidāms, ka pensijām būs kāpums septiņu procentu apmērā.
Kā uztvert budžeta skaitļus?
«2021.gada budžets daudz neatšķiras no mūsu iepriekšējiem budžetiem. Izņēmums ir budžeta deficīts, kas ir pat lielāks nekā dažās citās ES valstīs. Lietuvai ir jāsāk domāt un rīkoties, lai cīnītos ar parādu, pirms tas samilzt nekontrolējamā apmērā,» tā sarunā ar BNN uzsvēra bijušais Lietuvas Bankas valdes loceklis Geralavičs.
Lietuvas Valdība dod arī tautai un pietuvina ātriem soļiem Eiropas algām un pensijām. Malači, kuri saprot Tautu, ne tikai sevi. Ari Padomijas laikos tās valdība neļāva Krievijai apzagt valsti tik lielā mērā, un mēs latvieši braucām pirkt gaļas izstrādājumus un desas uz turieni, jo plaukti vienmēr pilni bija. Mums tik pliki kauli un kārnas vistas, un dažas desas tik 2x ned.parādījās, pēc kurām vajadzēja 3-5 st.rindā gaidīt. Par ko mūs tā apzog un neieredz mūsu valdība, ja netuvināmies Eiropas ļīmenim. Dievs visu redz.