Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas jaunā liberāli-konservatīvā valdība nupat kā sasniegusi pirmo briedumu – aizritējušas 100 dienas kopš varas grožu pieņemšanas no iepriekšējās valdības, ko vadīja Zemnieku un zaļo savienība. Lai arī vairums politikas vērotāju norāda, ka valdība ar Covid-19 pandēmijas otro vilni ir tikusi galā visai labi – labāk par iepriekšējo valdību –, daudzi norāda, ka starp koalīcijas partijām šobrīd parādās «strīda āboli».
Valdošo koalīciju Lietuvā veido ideoloģiski atšķirīgi politiskie spēki: nacionālkonservatīvā Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti, kuru pārstāv premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), un divas liberālas partijas ar ievērojami mazāku Seima deputātu skaitu – Lietuvas Liberālā kustība un Brīvības partija.
«Redziet, spriedze starp divām liberālajām partijām ir augusi jau kādu laiku. Lietuvas Liberālā kustība ir piesardzīgāka un vairāk ņem vērā valdības darba kārtību. Brīvības partijai, kura lielākoties pārstāv Viļņas jauno uzņēmēju politiskos uzskatus, ir tendence likt lielāku uzsvaru uz sociālo dienaskārtību, kā, piemēram, uz viendzumuma partnerattiecību likumu un maza apjoma marihuānas dekriminalizēšanu,» tā portālam BNN sacīja ziņu portāla Lrytas.lt vadošais analītiķis Vītauts Bruveris (Vytautas Bruveris). «To sāncensība tikai saasināsies un, iespējams, drīzumā apdraudēs koalīciju,» pieļāva pieredzējušais analītiķis.
Viņa vērtējumā, valdība ir «diezgan labi pastrādājusi» cīņā ar Covid-19 pandēmiju.
«Apstākļi, ar kādiem tā saskārās pirmajā pilnvaru dienā bija visai drūmi – vienubrīd Lietuvas Covid-19 statistika bija vissliktākā visā pasaulē. Tomēr attiecībā uz ierobežojumiem, kurus valdība patur spēkā joprojām, liedzoties izpatikt daudziem uzņēmumiem, pieaug spiediens, lai ierobežojumi tiktu atcelti. Valdībā pārstāvētās partijas par karantīnas pasākumiem jau ilgi nerunā vienā balsī: Brīvības partija aicina atbrīvoties no ierobežojumiem, kamēr konservatīvie un Lietuvas Liberālā kustība labprātāk tos paturētu, jo sevišķi attiecībā uz koronavīrusa trešo vilni, kas, kā izskatās, sāk augt augumā,» uzsvēra Bruveris.
Aiz muguras ir valdības pirmās 100 dienas, un šī valdība joprojām daudziem ir neizprasta, vērtēja analītiķis. «To es dzirdēju no Seima deputātiem, ar kuriem esmu runājis: valdības rīcība bijusi redzama tikai cīņā pret pandēmiju, nevis citās jomās, kuras kopumā aizēno sabiedrības veselības dižķibele,» tā portāla Lrytas.lt komentētājs.
Viņš norādīja, ka joprojām domā, vai jaunā valdība ir kompetenta pārvarēt daudzas akūtas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras valstī ir sasāpējušas. «Tas jāatzīst: aizdomas par tās spējām ir bijušas apritē kopš pirmās dienas un nekur nav pazudušas. Koalīcija, kurā darbojas Brīvības partijas radikāļi un «stingrās līnijas» piekritēji no konservatīvās Tēvzemes savienības–Lietuvas Kristīgiem demokrātiem ir kā paredzēta satricinājumiem un agri vai vēlu tie parādīsies,» sacīja Vītauts Bruveris.
Jāatgādina, ka minētās trīs partijas līgumu par kopīgas koalīcijas izveidi parakstīja 2020.gada 9.novembrī. Koalīcija tolaik nosauca savas prioritātes: nacionāla mēroga vienošanās par izglītību, zaļais kurss, atbalsts sabiedrības neaizsargātākajām grupām, veselības pakalpojumu kvalitātes un pieejamības nodrošināšana, iekļaujoša kultūru un tās pieejamība, pašvaldību patstāvības stiprināšana, kā arī kvalitatīva un efektīva valsts pārvalde.
Partneri arī vienojās tiekties izmēģināt elektronisko balsošanu kā pilotprojektu 2023.gada pašvaldību vēlēšanās vai 2024.gada Seima vēlēšanās tieši attiecībā uz atsevišķo vēlēšanu apgabalu ārzemēs dzīvojošiem lietuviešiem.
Lasiet arī: Pozitīvie Covid-19 testi Baltijā. Latvijā – 740, Lietuvā – 1 067, Igaunijā – 757
Seimā koalīcijas partneriem ir 74 no kopskaitā 141 likumdevēju mandāta.
Sevišķi lielas viedokļu atšķirības ir triju partiju sociālās jomas dienaskārtībā. Brīvības partija un Lietuvas Liberālā kustība vēlas panākt Stambulas Konvencijas ratifikāciju, dekriminalizēt maza apjoma narkotiku glabāšanu, atļaut «dzimumneitrālas» partnerattiecības, kas balstītos savstarpējā atbildībā un brīvprātīgā tiesību un pienākumu pieņemšanā, kā arī kandidēšanai Seima vēlēšanās nepieciešamā vecuma sliekšņa pazemināšana līdz 21 gadam.
Līdz ar sabiedrībā uzbangojušo pretestību pret Stambulas Konvenciju, apspriedes par to Seimā ir pārceltas uz rudens plenārsēžu sesiju. Brīvības partija tomēr «pielēja eļļu ugunij», izstrādājot likumprojektu, kura mērķis ir atļaut dzimuma maiņas operācijas pusaudžiem, pat tik jauniem kā sešpadsmitgadniekiem.
Šīs partijas deputāti arī vadīja izstrādi tiesību akta projektam, lai paredzētu naudassodu par naida kurināšanu un aizskaršanu interneta vidē. Daudzi Lietuvas interneta lietotāji ar dusmām uztvēruši ideju par «virtuālo policistu» un rasistiska, seksuālās minoritātes aizskaroša un cita rakstura satura ierobežošanu. Izcēlās karsta diskusija, vai Brīvības partija šādi nepārkāpj Lietuvas Konstitūcijā paredzēto vārda brīvību.
Vērtējot priekšlikumus, kuri izstrādāti bez Lietuvas Liberālās kustības līdzdalības, šīs partijas «smagsvars» un Seima deputāts Eugenijs Gentvils (Eugenijus Gentvilas) jokoja, ka viņš esot gatavs mainīt savu dzimumu, lai saglābtu to, ko viņš jau nosaucis par koalīciju «ar plaisām»
«Es varēšu to darīt 2023.gadā, kad man apritēs 63 gadi, un manam dzimumam vairs nebūs nozīmes,» ar smaidu sejā teica deputāts. «Es nevaru izslēgt, ka Brīvības partija apsver plānu, kā galu galā izstāties no koalīcijas, ņemot vērā viņu likumdošanas iniciatīvas, kas daudziem izklausās skaļas. (..) Es vēlētos, lai kolēģi deputāti no Brīvības partijas šos jautājumus apspriestu ar mums…» Lietuvas medijos citēts Gentvila teiktais.
Savu vērtējumu par valdības darbu deva arī Viļņas Universitātes salīdzinošās politikas asociētais profesors Ļutaurs Gudžinsks (Liutauras Gudžinskas). Viņš norādīja, ka pirmajās 100 valdīšanas dienās visa valdības uzmanība tikusi veltīta Covid-19 pandēmijai. «Es uzskatu, ka valdībai darbi sekmējās samērā labi. Jauno koronavīrusa gadījumu skaits salīdzinājumā ar decembri saruka vairāk nekā trīs reizes. Vakcinācijas ziņā Lietuva ir starp 20 pasaulē vadošajām valstīm un starp desmit vadošajām valstīm ES,» sacīja asociētais profesors.
«Jaunās valdības efektivitāti vairāk redzēsim, kad atgriezīsimies mazliet normālāka dzīve. Vairumu reformu valdības veic savā pirmajā darbības gadā, un arī koalīcija par to domā. Brīvības partijas priekšlikumi par viendzimuma partnerattiecībām un vieglo narkotiku dekriminālizāciju nākamajās 100 dienās noteikti pārbaudīs koalīcijas noturību,» ziņu portālam BNN sacīja Gudžinsks.
Tikmēr negatīvi Lietuvas valdības darbu sliecas vērtēt Ķēstutis Griņus (Kęstutis Girnius), kurš ir asociētais profesors Viļņas Universitātes Starptautisko Attiecību un politoloģijas institūtā. Viņš valdības veikumu vērtē ar tikai sešiem ballēm no desmit.
«Lai arī tai bija laiks sagatavoties varas pārņemšanai, tā nāca bez skaidra plāna kā uzveikt koronavīrusu. Pirmajās 100 dienās jaunā valdība nepamatoti noraidīja «zemnieku» kandidātes Aušrines Norkienes (Aušrinė Norkienė) kandidatūru uz Seima amatu un mēģināja liegt opozīcijai iespēju iecelt tās līderi Seima Revīzijas komisijā. Viņi izraisīja nevajadzīgu konfliktu ar prezidentu par Lietuvas pārstāvēšanu Eiropadomē,» neveiksmes Lietuvas esošās koalīcijas darbā uzskaitīja pētnieks Ķēstutis Griņus.