Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Karš visādā ziņā ir postošs un šausmīgs, taču Lietuvā, kā izrādās, valdības darbs starptautiska saspīlējuma apstākļos ir devis augstāku sabiedrības uzticēšanos konservatīvi liberālajam ministru kabinetam Viļņā. Cilvēki vairāk uzticas arī Seimam, kas Baltijas valstī tradicionāli vērtēts vairāk ar neuzticību.
Kā liecina socioloģisko pētījumu centra Vilmorus politisko aptauju reitinga rezultāti, salīdzinot februārī un marta sākumā veiktu aptauju rezultātus, lietuviešu atbalsts valdībai audzis – no 15% februārī līdz 22.8% procentiem marta sākumā. Neuzticēšanos valdībai februārī pauduši 47,8% respondentu, bet februārī 38,9%.
«Nepārprotiet mani, karš ir pēdējā lieta, ko kāds varētu vēlēties, taču kopš tā sākuma Lietuvas premjerministres un ārlietu ministra acīs ir parādījies mirdzums. Tas nav tikai mans novērojums,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Seima opozīcijas loceklis Daiņus Kepens (Dainius Kepenis). Viņš runāja par premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė) un ārlietu ministru Gabrieli Landsberģi (Gabrielius Landsbergis) no nacionālkonservatīvās partijas Tēvzemes savienība-Lietuvas Kristīgie demokrāti.
«Ja ne karš, tad tas zemais atbalsts valdībai, kāds tas bija līdz šim, sarucis līdz viencipara skaitļiem. Diemžēl, izmantojot karu kā vairogu, valdība paslauka zem paklāja visas pieļautās kļūdas,» vērtēja opozīcijas likumdevējs.
Kopš kara sākuma Lietuvas vēlētāju atbalsts Seimam kā iestādei audzis no 8,6% februārī līdz 13,1% marta sākumā. Pārsteidzoši, ka katrs otrais Lietuvas pilsonis joprojām neuzticas valsts likumdevējai institūcijai. Februārī tai neuzticējās 58,9% respondentu.
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta asociētais profesors Ķēstutis Griņus (Kęstutis Girnius) sacīja, ka Ukrainas kara laikā valdībai pieslējušies daudzi cilvēki ar dažādiem politiskiem uzskatiem.
Tikmēr Vilmorus vadītājs Vlads Gaidis (Vladas Gaidys) sacīja, ka, lai arī atbalsts gan valdībai, gan parlamentam pēc Ukrainas kara sākuma ir audzis, tomēr tas ne tuvu nav liels, ja salīdzina ar citām valsts struktūrām.
Piemēram, Vilmorus aptaujas dati rāda, ka līdz ar kara sākšanos Lietuvas Bruņotie spēki pēdējā mēneša laikā ir piedzīvojuši stabilu atbalsta lēcienu par vairāk nekā 5% – martā armijai uzticējās 64,8%, bet neuzticējās 10,5% iedzīvotāju.
No sabiedrībā populārākajām iestādēm Lietuvas Robežsardzes dienestam bijis vislielākais uzticēšanās kāpums, nedaudz vairāk par 10%.
«Kad sākās notikumi pie mūsu robežas ar Baltkrieviju, sāka pamanīt robežsardzi un vērtēt to pozitīvi,» sacīja Gaidis, kurš pēc profesijas ir sociologs.
Kopumā un, iespējams, tradicionāli Lietuvas iedzīvotāji visvairāk uzticas ugunsdzēsējiem. Deviņi no katriem desmit aptaujātajiem atzinuši, ka šis dienests viņiem šķiet visuzticamākais valstī.
Lietuvā kārtējais ārkārtas stāvoklis
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Lietuvas parlaments pagarinājis ārkārtas stāvokli valstī līdz 21.aprīlim.
«Mēs redzam, ka pat politiķi, kuri kritizē valdību pie katras iespējas, tagad cieš klusu, lai nekaitinātu sabiedrību. Piemēram, Sauļus Skvernelis [Saulius Skvernelis] balsoja pret ārkārtas stāvokļa paildzināšanu, taču, viņam neraksturīgi, viņš izvēlējās savu lēmumu plaši nekomentēt,» novērojis asociētais profesors, runājot par bijušo Lietuvas premjerministru un šobrīd populāras opozīcijas jaunpartijas līderi.
Ārkārtas stāvoklī Lietuva veic savu robežu un stratēģisko objektu apsardzības uzlabošanu. Ārkārtas stāvokļa regulējums arī ļauj valdībai liegt piekļuvi visiem Krievijas un Baltkrievijas kontrolētiem medijiem. Lēmums paredz arī iespēju ierobežot Lietuvas mediju darbību.
Opozīcijas deputāti, tostarp jau minētais Kepens, šos pasākumus dēvējuši par pārmērīgiem, nepamatotiem un tādiem, kas pārlieki ierobežo valsts pilsoņu konstitucionālās tiesības. Ārkārtas regulējuma ietvaros arī aizliegts rīkot pulcēšanos, ja tā ir ar mērķi jebkādā veidā vai apjomā atbalstīt Krievijas vai Baltkrievijas rīcību Ukrainā.
Seima opozīcijās strādājošās Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības priekšsēdētājs Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) bija viens no nedaudzajiem augsta līmeņa Lietuvas politiķiem, kuri pēc kara izcelšanās ir aizrādījuši valdībai.
«Žēl, ka valdība vairs nevar parādīt ne tikai mūsu pilsoņiem, bet arī iebraucošiem ukraiņiem, ka tā zinātu, kā rīkoties krīzes situācijās…Kad Lietuvā ierodas arvien vairāk cilvēku no kara plosītās Ukrainas, mūsu valstī pastāv centralizētās koordinācijas trūkums, un daudzas lietas ir uzliktas uz pašvaldību un nevalstisko organizāciju pleciem. Tas pats ir notika un turpinās kovida pandēmijas kontekstā. Tātad nekā jauna, taču abos gadījumos parastie cilvēki kļūst par rīcības nespējas ķīlniekiem,» tā opozīcijas partijas līderis.
No pašreizējās politiskās situācijas Lietuvā gan būtu pāragri izdarīt plašākus secinājumus, jo Seima vēlēšanu laiks vēl tālu – 2024.gada rudenī.
Grūti paredzēt ekonomisko norišu ietekmi uz politisko noskaņojumu
«Jāskatās, kā turpināsies karš. Iedomāsimies, ka vēlēšanu laikā tas vēl nebūs beidzies. Es baidos, ka šajā gadījumā Lietuva, tāpat kā daudzas citas valstis, varētu saskarties ar grūtām sekām ekonomikā, kas nozīmē, ka valdošās partijas persperktīvas nebūs rožainas,» vērtēja Ķēstutis Griņus.
Pieredzējis un respektēts ekonomisko norišu pazinējs ir Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda). Viņš pēc kara sākuma norādījis uz Šimonītes valdības gausumu cīņā ar augsto inflāciju.
Ceturtdien, 31.martā, viņš nācis klajā ar brīdinājumu, ka Lietuva var piedzīvot ekonomikas stagnāciju, kas būtu pamatīgs trieciens ierasti strauji augošai ekonomikai.
«Mēs varētu saskarties ar ekonomikas stagnāciju, ja ne recesiju,» viņš sacījis, piebilstot, ka tas «būtu smags trieciens Lietuvai, kas pieradusi pie diezgan straujas ekonomikas izaugsmes». Ekonomiskā situācija mainās strauji, un turpmākās tautsaimniecības norises būs atkarīgas no tā, kā risināsies karš Ukrainā un no citiem faktoriem, uzskata Nausēda.