Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Daudziem lietuviešiem, kuri mīt 104 km garās Lietuvas-Polijas robežas tuvumā, braucieni uz kaimiņvalsti, lai iepirktu pārtiku par lētākām cenām, atkal kļuvuši par daļu no ikdienas. Nevēloties iepirkties par dārgāku naudu pašu mājās, daļa ceļā dodas ar personīgo auto, bet daļa sēžas iepirkumu braucieniem speciāli organizētos autobusos.
«Mūsu seņūnija [Latvijas pagasta ekvivalents Lietuvā – BNN] ir pie robežas, bet tā ir diezgan maza, tādēļ vairums pēc lētākām precēm brauc ar savām mašīnām,» tā ziņu portālam BNN sacīja Zenons Sabaļausks (Zenonas Sabaliauskas), Lazdiju rajona Veisieju seņūnijas pārvaldnieks. «Pēdējā laikā, kopš Polijā pievienotās vērtības nodokļa likme samazināta līdz 0%, šādi braucieni kļuvuši biežāki.»
Pēc Lietuvas Statistikas pārvaldes apkopotās informācijas, 2021.gada pirmajos trīs ceturkšņos uz Poliju iepirkties devušies 53 tūkstoši lietuviešu un otrpus robežai iztērējuši nepilnus 20 miljonus eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu 2020.gadā, kaimiņos atstātais naudas apmērs bijis par trīs procentiem mazāks.
Kopš Lietuvā ir pamanīta kamiņvalsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) – faktiski – atcelšana, pērn sarukusī pārrobežu iepirkšanās plūsma atkal varētu sākt augt, tomēr Lietuvas Statistikas pārvaldei pagaidām nav pārrobežu iepirkšanās datu par 2021.gada pirmo ceturksni un 2022.gada sākumu.
Polijā lietuviešus visvairāk vilina Biedronka un Kaufland tīkla lielveikali. Valstu robežas Polijas pusē tiek atvērti arvien vairāk mazi pārtikas veikalu, kur piedāvājumā ir Lietuvas prece. Pēc cenu salīdzināšanas tīmekļa vietnes Pricer.lt vadītāja Arūna Vizicka (Arūnas Vizickas) novērotā, arī šajos veikaliņos preču cenas ir zemākas nekā Lietuvā.
Pierobežas pagasta vadītājs sacīja, ka «lielu apsēstību» ar iepirkšanos Polijā kopš februāra sākuma nav ievērojis, taču pircēju noskaņojuma maiņa ir jūtama.
«Būtībā kādu laiku mūsu cilvēki bija pārtraukuši braukt uz turieni [pēc lētākām precēm – BNN] – cenas bija vairāk vai mazāk līdzīgas. Šobrīd tendence noteikti atgriežas, kā jau teicu, individuālā līmenī,» tā Zenons Sabaļausks.
Daļa viņa pagasta iedzīvotāju kaimiņvalstī iegādājas ne tikai pārtiku un alkoholu, bet arī piepilda automašīnu degvielas tvertnes ar lētāku poļu degvielu.
«Citādi braucieni varbūt nebūtu izdevīgi. Iztērēto naudu par Lietuvā nopirkto degvielu neatsvērtu tas, ko pircēji ietaupa, iegādājoties salīdzinoši lētāku pārtiku un citas preces. Jāpatur prātā, ka atkarībā no tā, no kurienes cilvēki sāk savu braucienu, tas var ilgt stundu vai pat ilgāk,» braucienu «matemātiku» racionāli skaidroja Sabaļausks.
Lasiet arī: Šimonīte vizītē Lielbritānijā starptautisko situāciju pielīdzina 1938.gadam
Veisieju seņūnijas pārvaldnieks ievērojis, ka daļa ciema iedzīvotāju sliecas pirkt lietas, ko pēcāk savā mājsaimniecībā lieto reti.
«Es tā arī jautāju: «Cik bieži tu to lieto? Katru dienu vai reizi mēnesī?» Pēc šādiem jautājumiem daudzi atzīstot, ka viņiem ir nosliece iesaistīties citu lietuviešu Polijas apmeklējuma drudzī. Ja visu kopā sarēķina, tad būtu ļoti lielas šaubas par izdevīgumu,» Sabaļausks uz notiekošo skatījās kritiski.
Pēc viņa teiktā, daļai viņa pierobežas seņūnijā dzīvojošo iepirkšanās braucieni neinteresē, turklāt viņi norāda līdzcilvēkiem, ka no valstiskā viedokļa šāda migrācija pēc lētākām precēm ir nepatriotiska, jo ar pirkumiem tiek atbalstīta Polijas ekonomika.
Rūpnieku asociācijas vadītājs būtisku pārrobežu iepirkšanās lēcienu neparedz
Arī Lietuvas galvaspilsēta ir salīdzinoši netālu no Polijas. Viļņas Rūpniecības un uzņēmējdarbības asociācijas priekšsēdētājs Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) tomēr vērtēja, ka par spīti pēdējo mēnešu būtiskajam cenu sadārdzinājumam Lietuvā viņš neuzskata, ka jūtami augs to lietuviešu skaits, kuri dosies pirkt preces un degvielu kaimiņvalstī.
«Tikko atgriezos no izstādes Poznaņā, kas nav pierobežas pilsēta. Poļi, ar kuriem es runāju, neizklausījās ļoti priecīgi par PVN samazināšanu. Patiesībā viņi uzsvēra, ka īsi pirms PVN samazināšanas cenas mazliet kāpušas. Daudzi uzskata, ka veikali izmantos iespēju paaugstināt cenas. Man tas izklausās ļoti loģiski,» dzirdētajā dalījās uzņēmumu organizācijas priekšsēdis.
Pēc Besagirska teiktā, Polija varētu būt apzināti sevi pozicionējusi kā valsts ar zemām cenām, jo sevišķi attiecībā uz lietuviešiem.
«Tur ir lētāk nekā daudzās citās ES dalībvalstīs, taču, ja ņem vērā brauciena izmaksas un visas neērtības, ar kurām jāsaskaras, es šaubos, ka šādi iepirkšanās braucieni ir tā vērti,» viņš skaidroja savu redzējumu.
Polijas 0% PVN būs uz sešiem mēnešiem
Izjūtot energoresursu, pārtikas un citu preču cenu kāpumu, iedzīvotāji, kuri seko Eiropā notiekošajam, pievērš uzmanību kaimiņvalstu valdību soļiem, kādus tās sper, lai inflācija pa iedzīvotāju maciņiem nesistu pārāk stipri. Šajā ziņā Polija ir bijusi sevišķi dāsna.
Kāds Lietuvas dienvidu pilsētas Alītas iedzīvotājs, jautāts par Polijas valdības rīcību, sacīja ziņu portālam BNN tieši: «Kaut Lietuvas valdība rīkotos tāpat.»
2022.gada sākumā Polijas ministru kabinets paziņoja par PVN likmes samazināšanu pārtikai un degvielai, lai slāpētu straujās inflācijas ietekmi uz iedzīvotājiem. PVN likme benzīnam un dīzeļdegvielai tika samazināta līdz 8% un pārtikai, gāzei un lauksaimniecības mēslojumam – līdz 0%. Ierastā PVN likme Polijā ir 23%, taču pārtikai tā normālos apstākļos ir 5%.
Polijas premjerministrs Mateušs Moravjeckis (Mateusz Morawiecki) norādījis, ka nodokļa likmes ir samazinātas uz sešiem mēnešiem, sākot no februāra.
Daļa ekonomikas lietpratēju tomēr vērtē, ka PVN likmes samazināšana ir drīzāk kā pretsāpju līdzeklis, nevis kā iedarbīgs ierocis inflācijas ietekmes mazināšanai. Ekonomistu ieskatā, patēriņa nodokļu samazināšana uz laiku mazina augstā inflācijas spiediena negatīvo ietekmi, bet nebremzē cenu pieaugumu ilgtermiņā.
Arī Starptautiskais Valūtas fonds ieteicis valdībām īstenot mērķtiecīgāku un precīzāk mērķētu inflācijas amortizācijas politiku, piemēram, atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras izjūt nabadzību, nevis atbalstu visiem patērētājiem.