Izskanējusi informācija, ka 2020.gadā mirstība strauji kāpusi. Taču vai tā bijusi straujākā pēdējos gados? Un kuras slimības ir galvenie mirstības veicinātāji? BNN nolēma ielūkoties pēdējo četru gadu datos par slimībām un citiem iemesliem, kas bijuši par nāves cēloņiem Latvijā.
2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, mirstības kāpums, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir par 3,4%. Turklāt decembrī un novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, mirstības kāpums arī bijis gana straujš. Taču, salīdzinot 2020.gadu (28 656 mirušie) ar 2018.gadu (28 820 mirušie), mirstība nav īpaši mainījusies
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka kopumā pagājušajā gadā ir vērojams neliels mirstības pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu vidējiem mirstības rādītājiem. Šis pieaugums ir saistīts ar Covid-19, vēsta SPKC.
Kuri nāves cēloņi pagājušajā gadā ir kāpuši, kuri – kritušies?
Aplūkosim pēdējo četru gadu SPKC reģistru par nāves cēloņiem. Vienlaikus jānorāda, ka dati par pērno gadu vēl nav absolūti precīzi, tie vēl tiks precizēti.
No ļaundabīgiem audzējiem
2017.gadā nomira 5988 cilvēki
2018.gadā – 5932 cilvēki
2019.gadā – 5924 cilvēki
2020.gadā – 5950 cilvēki
Proti, pret diviem iepriekšējiem gadiem redzams diezgan liels kāpums.
Asinsrites slimības (insults, infarkts u.c.) kā nāves cēlonis pagājušajā gadā reģistrēts ievērojami vairāk cilvēkiem nekā 2019.gadā. Taču pret iepriekšējiem gadiem ir manāms kritums.
2017.gadā – 15 831
2018.gadā – 15 758
2019.gadā – 15 003
2020.gadā – 15 238
Vardarbība kā nāves cēlonis
2017.gadā – 74
2018.gadā – 76
2019.gadā – 62
2020.gadā – 61
Mentālās veselības speciālisti ceļ trauksmi par depresijas uzbrukumu cilvēkiem šai izolētajā laikā. Piemēram, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra 2020.gada nogalē īstenotais pētījums liecina, ka 63% jauniešu ievērojami pasliktinājusies mentālā veselība. Kāda cita aptauja, ko veikusi BENU Aptieka, liecina, ka teju puse iedzīvotāju izjūt izteiktu nogurumu, stresu no pandēmijas.
Tādēļ vērts aplūkot, kādi skaitļi slēpjas zem nāves cēloņa «tīšs paškaitējums».
2017.gadā sev dzīvību atņēmuši 353 cilvēki
2018.gadā – 299
2019.gadā – 288
2020.gadā – 296
Jāpiebilst, ka Latvija jau vairāku gadus Eiropas Savienībā ir topa augšgalā ar izdarīto pašnāvību skaitu.
Arī pie nāves cēloņa psihiski un uzvedības traucējumi redzams kāpums.
2017.gadā tas kā nāves cēlonis norādīts 526 personām
2018.gadā – 620 cilvēkiem
2019.gadā – 578 cilvēkiem
2020.gadā – 672 cilvēkiem
Šeit redzams, ka kopējā tendence liecina par pieaugumu šāda veida nāvei.
Gripas un pneimonijas ietekme uz mirstību ir mainīga.
2017.gadā – 448 cilvēki
2018.gadā – 519 cilvēki
2019.gadā – 442 cilvēki
2020.gadā – 369 cilvēki
Jāatzīmē, ka novembrī un decembrī mirstība no gripas pret iepriekšējiem gadiem ir pat nedaudz kāpusi, kaut arī, kā tika vēstīts, reģistrēto gripas gadījumu skaits krities.
2017.gada novembrī – 35 cilvēki
2018.gada novembrī – 20 cilvēki
2019.gada novembrī – 26 cilvēki
2020.gada novembrī – 30 cilvēki
2017.gada decembrī – 29 cilvēki
2018.gada decembrī – 34 cilvēki
2019.gada decembrī – 34 cilvēki
2020.gada decembrī – 40 cilvēki
BNN nolēma aplūkot arī to, kā Covid-19 esamība ietekmējusi mirstību.
Sākumā aplūkosim, cik daudz cilvēku kopumā Latvijā nomiruši novembrī un decembrī pēdējos četros gados.
2017.gada novembrī – 2343 cilvēki
2018.gada novembrī – 2245 cilvēki
2019.gada novembrī – 2174 cilvēki
2020.gada novembrī – 2520 cilvēku
Proti, redzams diezgan ievērojams mirstības kāpums.
Decembrī visus iepriekšējos gadus redzams līdzīgs nāves gadījumu skaits, izņemot 2020.gada decembri.
2017.gada decembrī – 2530 cilvēku
2018.gada decembrī – 2558 cilvēki
2019.gada decembrī – 2505 cilvēki
2020.gada decembrī (pēc CSP provizoriskajiem datiem) – 3178 cilvēki
Līdz 2020.gada novembra beigām Latvijā Covid-19 kā nāves pamatcēlonis bija reģistrēts 205 personām. Pašā novembrī – 105, bet decembrī – 491.
SPKC skaidro, ka Veselības statistikas datubāzē ir uzskaitīti tikai tie Covid-19 nāves gadījumi, kuriem infekcija bijusi kā nāves pamatcēlonis.
Ainas iekrāsošanai varam aplūkot mēnešus, kad Latvijā nebija vai gandrīz nebija Covid-19.
Februāris
2017.gads – 2619 nāves gadījumi
2018.gads – 2439 nāves gadījumi
2019.gads – 2389 nāves gadījumi
2020.gads – 2151 nāves gadījumi
Kā redzams, februārī mirstība pēdējos gados kritusies.
Aprīlis
2017.gads – 2400 nāves gadījumi
2018.gads – 2545 nāves gadījumi
2019.gads – 2299 nāves gadījumi
2020.gads – 2311 nāves gadījumi
Te redzams, ka kopumā mirušo skaits ir krities, pēdējā gadā nākot klāt 12 cilvēkiem.
Jūlijs
2017.gads – 2209 nāves gadījumi
2018.gads – 2391 nāves gadījums
2019.gads – 2214 nāves gadījumi
2020.gads – 1566 nāves gadījumi
Jūlija dati rāda, ka mirušo skaits krities diezgan manāmi.
Secinājums. Nevarētu teikt, ka 2020.gads, skatoties uz vēl iepriekšējiem trim gadiem, «izceļas» ar mirstības kāpumu. Tomēr redzams, ka tajos mēnešos, kuros Covid-19 bijis aktuāls Latvijā, krietni kāpusi mirstība. Ieilgusī pandēmija veicina arī psiholoģisko nogurumu, depresiju, tādēļ cerams, ka Veselības ministrijas novirzītie līdzekļi sabiedrības mentālās veselības uzlabošanai tiks likti lietā un šis nebūs mirstību veicinošs faktors. Pēc augstās mirstības no asinsrites slimībām un audzējiem redzams, ka veselības politikas veidotājiem vajadzētu vairāk uzmanības pievērst arī šim jautājumam.
SPKC uzsver, ka mirstības pieaugums pērn ir saistīts ar Covid-19. Arī Pasaules Veselības organizācijas prognoze Covid-19 letalitātei ir vidēji 2%. Vai tas arī tādēļ, ka netiek ārstētas citas slimības, BNN mēģinās skaidrot nākamajā rakstā.
BNN jau rakstīja, ka pēdējās desmitgadēs nevienu gadu Lietuvā nāve nav «pļāvusi» ar tādu vēzienu kā 2020.gadā. Tomēr lipīgā Covid-19 slimība nebija nāves cēlonis Nr.1 – visvairāk nāves gadījumu izraisīja neinfekciozas slimības. «Lietuvas nāves statistika 2020.gadā ir ļoti satraucoša un ārkārtēja: mirstības kāpums gadā pārsniedza 15% [Lietuvas Statistikas pārvalde to norāda 13% apmērā]. Lai arī vairums nāves gadījumu bija saistīti ar sirds, asinsvadu mazspēju, pamata iemesls bija mūsu veselības sistēmas nespēja sniegt nepieciešamos medicīnas pakalpojumus,» portālam BNN skaidroja Lietuvas Cilvēku ģeogrāfijas un demogrāfijas institūta (LCĢDI) vadītājs profesors Donāts Burneika (Donatas Burneika).
Plašāk par šo varat lasīt šeit: BNN PĒTA | Lietuvā pērn straujš mirstības kāpums. Vai pie vainas tikai Covid-19?
Lasiet arī: Diskutabls pētījums: Ieskats ASV COVID-19 nāves gadījumu datos