BNN pēta | Raunas ielas īpašumi: Klusais vietnieks ar «slepeno maku» Lemberga interesēs

Aizdomas, ka sankcionētais Aivars Lembergs «pārdevis» nekustamo īpašumu Raunas ielā 27, Rīgā, savai māsai «izskata pēc» vien. Tas varētu būt darīts, lai izvairītos no mantas konfiskācijas notiesājoša sprieduma gadījumā vai no iespējamā aresta uzlikšanas tai. Tomēr, iespējams, Lembergs joprojām saglabā pilnu kontroli pār šo īpašumu un, visticamāk, caur to regulāri papildina sava maka saturu.

Par piemēru, kā Lembergs varētu papildināt savus ienākumus ar Raunas ielas 27 īpašumu, kalpo tas, ka 2003.gadā AS Valters un Rapa noslēdza nomas līgumu par visa Raunas ielas 27 īpašumu nomāšanu. Šajā līguma noslēgšanā Valters un Rapa rīkojās kā sabiedrība, ko Lembergs bija pilnvarojis pārvaldīt viņa īpašumus, liecina BNN pieejamie dokumenti.

Vienlaikus Lemberga pilnvarotajā uzņēmumā viens no akcionāriem bija Lemberga tā brīža advokāts Zigmunds Spāde, kurš joprojām uzrādās kā vienīgais Valters un Rapa patiesais labuma guvējs.

Raunas ielas 27 nekustamā īpašuma īpašnieks no 1998.gada 24.novembra bijis Lembergs. Savukārt 2006.gada 16. un 21.decembrī Lembergs ar Ligitu Upīti noslēdza divus pirkuma līgumus, kuru rezultātā 2007.gadā 24.janvārī par nekustamā īpašuma vienīgo īpašnieci zemesgrāmatā reģistrēta Upīte.

Lemberga valsts amatpersonu deklarācijā norādīts, ka viņam ir māsa vārdā Ligita Upīte.

BNN pieejamajos dokumentos ir redzams, ka starp abiem ir noslēgts līgums, kurā ierakstītas aizlieguma atzīmes, kas liedz Upītei bez Lemberga piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt, apvienot vai pievienot, apbūvēt, ieķīlāt vai izmantot kā galvojumu un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Šāda līguma atzīme var liecināt, ka Lembergs saglabā pilnu kontroli pār attiecīgo īpašumu, savukārt Upīte ir krasi ierobežota savā rīcībā ar to.

Vienīgais, ko Upīte drīkst darīt bez Lemberga rakstiskas piekrišanas, ir nekustamo īpašumu iznomāt.

Jāatzīmē, ka līgumos pirkuma cena par nekustamo īpašumu tolaik bija noteikta 25 000 latu apmērā.

No BNN rīcībā esošajiem dokumentiem var secināt, ka Upīte samaksājusi Lembergam tikai 4% no nolīgtās pirkuma cenas, piekrītot atlikušās summas samaksai turpmāko desmit gadu laikā, par atlikto maksājumu neparedzot nekādus procenta maksājumus.

Jāpiebilst, ka, veicot šādus darījumus, parasti tiek prasīta rokas nauda 10% apmērā no pirkuma summas, un atlikusī nauda tiek samaksāta ar darījumu konta starpniecību vai arī samaksas nodrošināšanai tiek nodibināta hipotēka par labu pārdevējam. Proti, noslēgtais līgums izskatās visai «neparasts» gan nelielās sākuma summas dēļ, gan nenoslēgtās hipotēkas dēļ.

Pieejamie materiāli liecina, ka Lemberga valsts amatpersonas deklarācijā par periodu no 2006. līdz 2018.gadam neparādās nekādi maksājumi no Upītes par «iegādāto» īpašumu. Lemberga 2006.gada deklarācijā nav norādīts, ka viņš būtu saņēmis nekustamā īpašuma pirkuma līgumos norādītos 10 000 latus, kā arī turpmākajos gados nav deklarējis nekādus ienākumus no nekustama īpašuma atsavināšanas.

Viss iepriekšminētais liek secināt, ka Lembergs pārdevis Upītei nekustamo īpašumu «izskata pēc» vien, lai, iespējams, formāli izņemtu nekustamo īpašumu no savas mantas kopuma, lai gan patiesībā ir uzskatāms par Raunas ielas 27 nekustamo īpašumu saimnieku un patieso labuma guvēju, kamēr Upīte ir «klusais vietnieks», ar kura palīdzību Lembergs tiek pie «kabatas naudas».