Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Aizvadītā Lietuvas Seima vēlēšanu pirmā kārta uzvaru atnesa nacionālkonservatīvi noskaņotai Tēvzemes savienībai-Lietuvas Kristīgiem demokrātiem (TS-LKD). Vēlētāji ārpus parlamenta atstājuši virkni pieredzējušu, sociāldemokrātiski noskaņotu politiķu, tostarp ārlietu ministru Linu Linkeviču (Linas Linkevičius). Tā kā Seimu ievēlē divās vēlēšanu kārtās, izšķirošā būs otrā kārta, kas plānota 25.oktobrī, kad vēlētājiem būs jāizvēlas 68 no kopskaitā 141 likumdevēja.
Uzvara nedod lielu pārsvaru
Vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika pagājušajā nedēļā, TS-LKD saņēma nepilnus 25% balsu. Šobrīd valdošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība (LZZS) ierindojās otrajā vietā ar 17%, bet trešajā un ceturtajā – Darba partija un Sociāldemokrātiskā partija ar deviņiem procentiem balsu katrai. Brīvības partija, kas ir 2019.gadā izveidots liberālas ievirzes politiskais spēks arī saņēma deviņus procentus, un Liberālā kustība – nepilnus septiņus procentus balsu. Pirmajā kārtā, kad tika sadalītas 70 likumdevēju vietas, pārējām partijām neizdevās gūt pietiekamu atbalstu, lai pārvarētu ievēlēšanai Seimā nepieciešamo piecu procentu balsu slieksni.
«Personīgi man viens no lielākajiem jautājumiem vēlēšanās bija, vai piecu procentu slieksni izdosies pārvarēt divām liberālām partijām – Brīvības partijai un Liberālai kustībai. To veiksmīgais sniegums vairo TS-LKD izredzes izveidot jaunu koalīciju, jo Liberālā kustība iepriekš ir bijusi koalīcijā,» tā ziņu portālam BNN vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus komentēja Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas), Viļņas Universitātes Starptautisko Attiecību un politoloģijas institūta profesors.
Labējām partijām – labākas izredzes tikt pie varas
Vēlēšanu lielākais pārsteigums, saka Janeļūns, bija Lietuvas poļu minoritāti pārstāvošās partijas Poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība neveiksme. «Vairums droši vien prognozēja, ka viņi pārvarēs piecu procentu slieksni,» vērtēja analītiķis.
Jautāts, balstoties uz šim rezultātiem, no kuriem politiskajiem spēkiem varētu tikt izveidota valdošā koalīcija, Janeļūns atbildēja, ka mazliet lielākas iespējas šajā ziņā ir labējām partijām. «Es teiktu, ka TS-LKD un liberāļu iespējas ir mazliet labākas par izredzēm, kādas ir LZZS, sociāldemokrātiem un Darba partijai,» norādīja politologs. «Tomēr izšķirošais faktors būs tas, kādi būs vēlēšanu otrās kārtas rezultāti».
Tomēr šķiet, ka pat ar veiksmīgu startu 25.oktobra balsojumā labējām partijām, visticamāk, nepietiks mandātu, lai iegūtu vairākumu Seimā.
«Šajā gadījumā es uzskatu, ka Darba partija, kas savā būtībā ir visai populistiska, jaunās koalīcijas izveidē baudīs gan konservatīvo, gan LZZS simpātijas. Pirmie tomēr drīzāk atteiktos sadarboties ar Darba partiju, jo tās priekšsēdētājs nav cilvēks, ar kuru viņi gribētu biedroties koalīcijā,» piebilda Janeļūns. Darba partijas līderim Viktoram Uspaskiham (Viktor Uspaskich), kurš šobrīd ir Eiropas Parlamenta deputāts, tika piespriests četru gadu cietumsods par manipulācijām ar grāmatvedību, tomēr viņš tika attaisnots augstāka līmeņa tiesā.
Daļai politikas vērotāju ir viedoklis, ka jaunajā valdībā konservatīvajiem varētu palīdzēt Sociāldemokrātiskā partija, taču šādu pieņēmumu sarunā ar BNN stingri noraidīja Mikolas Romera Universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas): «Tas nozīmētu sociāldemokrātu vājināšanos. Viņu sniegums parlamenta vēlēšanās jau ir bijis ļoti neizteiksmīgs.»
Konservatīvo līderis runā par plašu koalīciju
Kad tika paziņoti vēlēšanu pirmās kārtas galīgie rezultāti, TS-LKD priekšsēdētājs Gabrieliuss Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), kurš ir Lietuvas Atmodas laika līdera Vītauta Landsberģa (Vytautas Landsbergis) mazdēls, pirmdien, 12.oktobrī, sacīja, ka nākamajā Seima sasaukumā varētu tikt izveidota plaša valdošā koalīcija, lai piepildītu plaša vēlētāju loka politiskos mērķus. Viņš neizslēdza koalīcijas izveidi ne ar vienu Seimā iekļuvušo partiju. Ideoloģiski noteiktāku nostāju tikmēr pauda Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) un Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis), kur abi ir no LZZS. Viņuprāt, ir iespējams izveidot centriski kreisu koalīciju ar LZZS līdzdalību.
Karbausks tomēr norādīja, ka LZZS ir gaidāma nopietna cīņa 25.oktobī, kad savu izvēli izdarīs vēlētāji viena kandidāta vēlēšanu apgabalos. Runājot par vēlēšanu līdzšinējo iznākumu, ietekmīgais politiķis vēlējies izteikties par Brīvības partiju. Viņaprāt, šo politikas jaunpienācēju vienīgais galvenais vēstījums ir, ka Lietuvā ir jāatļauj viendzimuma laulības.
Sociāldemokrātu līderis atzīst neveiksmi
Sociāldemokrātiskās partijas līderis Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas) otrdien, 13.oktobrī, pavēstīja, ka partija vēlēšanu pirmajā kārtā nav spējusi sasniegt tās mērķus, taču tā liek lielas cerības uz otro kārtu, jo viena kandidāta vēlēšanu apgabalos tai ir 12 deputātu kandidāti. Šobrīd sociāldemokrāti ir Seimā izcīnījuši 17 vietas.
Darba partija, komentējot šā brīža rezultātus, paziņoja, ka ir gatava sadarboties ar katru politisko spēku, kuram tiks uzticēts veidot nākamo valdību.
Šeit teikšana būs Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam (Gitanas Nausėda). Viņš šonedēļ norādīja, ka atkarībā no 25.oktobra balsojuma Lietuvā var izveidot «gan kreisā spārna, gan labā spārna valdošo koalīciju».
Seimu atstās «lieli vārdi»
Neveiksme vēlēšanās Seimu liks pamest vairākiem Lietuvas politikas «smagsvariem». Starp tiem ir politiķi no trešās sociāldemokrātiskās partijas – Lietuvas Sociāldemokrātiskās darba partijas (LSDDP) – Ģedimins Kirkils (Gediminas Kirkilas), Juozs Bernatons (Juozas Bernatonis) un Irēna Šauliene (Irena Šiaulienė). Ārpus Seima palicis arī Lietuvas ilggadējais ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičius), kurš ārvalstu vēlēšanu apgabalā ierindojies trešajā vietā aiz Brīvības partijas līderes Aušrines Armonaites (Aušrinė Armonaitė) un TS-LKD kandidātes Daļas Asnavičjūtes (Dalia Asanavičiūtė).