BNN PĒTA | Suvalku koridors – NATO Ahileja papēdis – vairāk bažu rada ārvalstu, nevis vietējiem aizsardzības ekspertiem

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Pagājušajā mēnesī ASV bāzētā politiskās žurnālistikas platforma Politico, kas atspoguļo politiskos notikumus ASV, publicēja sensacionālu rakstu Suvalku koridors: bīstamākā vieta uz zemes.

Kā raksta Politico, Suvalku koridors ir uzskatāms par bīstami tāpēc, ka gadījumā, ja notiktu Krievijas un NATO sadursme, šis sauszemes nogrieznis uz Polijas–Lietuvas robežas, visticamāk, būtu pirmais abu spēku saskares punkts.

Šis raksts ir izraisījis plašu rezonansi starp Krievijas–Lietuvas un Baltkrievijas–Lietuvas pierobežu iedzīvotājiem. Lai gan dažādas Lietuvas amatpersonas centās nomierināt satrauktos iedzīvotājus un starptautiski «nospiest sarkano pogu» šajā jautājumā, tomēr lielākā daļa analītiķu trauksmes zvanu sauc par «nepiedienīgu un nepamatotu».

«Tas, ko raksta Politico, ir pilnīgas muļķības. Pirmkārt, runājot par mūsu aizsardzību, viss ir jāskata caur NATO vairogu, kuram mēs piederam. Suvalku koridors ir tikpat svarīgs kā 100 kilometru garais Baltijas jūras krasta posms, kas mums ir un ko var izmantot gan NATO karaspēks, gan nu arī naidīgi noskaņotie karavīri,» BNN sacīja Lietuvas parlamenta deputāts, Nacionālās aizsardzības un drošības komitejas loceklis Arvidas Pocius (Arvydas Pocius).

«Papildus neaizmirsīsim, ka mūsu lidostas var ātri uzņemt NATO gaisa spēkus, kā arī Šauļu reģionā darbojas NATO gaisa telpas policijas misija. Respektīvi, šajā jomā mēs esam diezgan droši. Koncentrēšanās tikai un vienīgi uz Suvalku koridoru man šķiet nepamatota, ja vien netiek meklēti skaļi virsraksti, nevis diskusija par aizsardzību,» piebilda atvaļinātais ģenerālis.

Tikmēr politologs Vitautas Dumbliausks (Vytautas Dumbliauskas) BNN sacīja, ka «Krievija ir pietiekami pierādījusi, ka tā ir ļauna un no tās nevar gaidīt neko labu».

«Īpaši tagad, kad Ukrainā norit karadarbība. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas mums ir ļoti vājš posms. Burtiski. Runa ir par Suvalku koridoru, kā arī par garo robežu ar Baltkrieviju,» Dumbliausks sacīja BNN.

Viļņas Universitātes (VU) vēstures doktors Kestutis Kilinsks (Kęstutis Kilinskas) šo plaisu dēvē par «svarīgu», taču uzskata, ka Politico raksts atspoguļo tendenci izmantot skaļus virsrakstus, lai piesaistītu lasītāju uzmanību, īpaši kara laikā, kad sabiedrība ir saspringta.

«Es domāju, ka situācija noteikti nav tik dramatiska, kā tiek apgalvots,» saka Kilinsks.

«Rakstā nav ņemti vērā dažādu analītiķu, militāro virsnieku, kā arī gan NATO, gan Baltijas valstu pētījumi, kas veikti pēdējo septiņu astoņu gadu laikā gan par Kaļiņingradu, gan Suvalku koridoru. Šādas kolīzijas risks ir zems, vismaz tā liecina šie secinājumi,» viņš piebilda.

Suvalku koridors ir 100 kilometrus plata sauszemes josla, kas savieno Lietuvu ar Poliju un atdala Baltkrieviju no Kaļiņingradas, kurā Krievija ir izvietojusi Iskander raķetes, kas var saturēt kodolgalviņas. Tas tiek dēvēts arī par NATO Ahileja papēdi.

Alianse ir uzsvērusi, ka gadījumā, ja bruņota konflikta laikā šis koridors tiktu ieņemts, Baltijas valstis tiktu atdalītas no pārējā NATO. Tomēr, pēc visa spriežot, šķiet, ka ārvalstu aizsardzības analītiķi ir vairāk noraizējušies par Suvalku koridora drošumu, salīdzinot Lietuvas ekspertiem.

Nesen jaunais Vācijas Bundesvēra operāciju štāba komandieris Bernds Šuts (Bernd Schutt) sacīja, ka, viņaprāt, lielākie militāras eskalācijas draudi ar Krieviju pastāv NATO ziemeļaustrumu flangā, un norādīja arī uz Suvalku koridoru.

«Jautājums par preventīviem aizsardzības pasākumiem šajā reģionā man ir ārkārtīgi svarīgs. Sauszemes spēku klātbūtnei šeit ir būtiska nozīme. Pastāv salīdzinoši augsts risks, ka Suvalku koridorā tiks pārbaudīta NATO griba un spēja sevi aizstāvēt. Šajā vietā karaspēku salīdzinoši ātri var pārvietot un pēc tam, piemēram, pirmo uzbrukumu īstenot pa sauszemi. Vladimirs Putins domā, ka, iespējams, NATO tur neparādīsies. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai Baltijas valstīs būtu NATO karavīri un lai to spēki tiktu stiprināti. Šis ir vairāk nekā sprādzienbīstams faktors. Putinam būs ļoti rūpīgi jāpārdomā, kāda būtu mūsu atbilde,» sacīja Šuts.

Arī Igaunijas Aizsardzības spēku ģenerālis Veiko Vello Palms (Veiko-Vello Palm) piekrīt, ka Suvalku koridors ir neaizsargāts NATO aizsardzības punkts, jo Krievija varētu mēģināt sadalīt NATO karaspēku, atdalot Baltijas valstis no pārējām.

Iepriekš, pirms NATO samita Briselē, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gintanas Nausėda) paziņoja, ka Lietuva cenšas nodrošināt NATO aizsardzību Suvalku koridoram: «Mēs vēlamies, lai Suvalku koridors tiktu aizsargāts no abām pusēm, lai mēs būtu pienācīgi sagatavoti iespējamai Suvalku koridora slēgšanai».

Kamēr daži Dienvidlietuvas reģiona iedzīvotāji apgalvo, ka jūtas droši, tikmēr citi atzīst, ka jūtas nemierīgi un pat uzkrāj pārtiku, gatavojoties iespējamam karam.

«Tu nevari justies labi, kad netālu notiek karadarbība,» BNN sacīja kāda Lietuvas dienvidos esošās Lazdijas pašvaldības iedzīvotāja. Tajā pat laikā Lazdijas domes deputāts Valds Petrs Mikeļonis (Valdas Petras Mikelionis) sliecas mazināt vietējo iedzīvotāju bažas.

«Es patiešām nepiekrītu tam, ka mūsu pašvaldība būtu neaizsargātāka par citām. Pat ģeogrāfiski Suvalku koridors ir aptuveni 50–60 kilometru attālumā no mums. Mēs cieši sadarbojamies ar militārajiem spēkiem, taču ne Suvalku koridora dēļ. Mūsu pašvaldība ir unikāla citu lietu dēļ: šeit satiekas trīs valstu robežas – Baltkrievijas, Polijas un mūsu. No tā arī izriet tas, kāpēc esam uzmanības centrā,» intervijā BNN sacīja deputāts.

Uz jautājumu, vai ir izstrādāti kādi pasākumi gadījumam, ja situācija Suvalku koridorā saasinātos, Lietuvas un Polijas pierobežā esošās Lazdijas pašvaldības priekšsēdētāja Ausma Miškiniene (Ausma Miškinienė) atbildēja, ka plāns ir, taču tas ir valsts noslēpums.

«Mēs uzskatām, ka esam gatavi un ka tiem, kuriem ir lielākā atbildība, ir konkrēti rīcības plāni un viņi noteikti spēs mūs pasargāt,» LRT Radio sacīja Miškiniene, piebilstot, ka attiecīgos plānus izstrādāja nevis pašvaldība, bet gan atbildīgās ministrijas un bruņotie spēki.

«Zinot pašreizējos draudus, mums jādomā ne tikai par armiju, tās izvietošanu un drošību, bet arī paralēli jānodrošina tas, lai mums būtu piekļuve Polijai, lai sauszemes ceļi būtu pieejami, lai tajos tiktu investēts, lai gan militārā tehnika, gan cilvēki varētu ērti un ātri pārvietoties,» piebilda domes priekšsēdētāja.

Pēc Miškinienes domām, arī pret Lazdijas slimnīcu ir jāizturas nopietnāk nekā pret citām slimnīcām mazajās Lietuvas pilsētās, jo «tā atrodas šeit, Suvalku koridorā».

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas