Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuviešu uzņēmējs Ēvalds Petrausks (Evaldas Petrauskas) šonedēļ guvis zināmu gandarījumu. Uzņēmējs saņēmis administratīvās tiesas apstiprinājumu, ka ir pieņemta prasība no viņa vadītās Lietuvas Kredītsavienības locekļu asociācijas (LKLA) vērtēt, vai ieilgusī karantīna nav pretrunā Lietuvas likumiem.
Prasības pieņemšanu šonedēļ apstiprinājusi Viļņas Administratīvā apgabaltiesa.
«Karantīnas ietekme ir bijusi postoši smaga kā uzņēmumiem, tā cilvēkiem. Daudzi no ierobežojumiem, kuru mērķis ir mazināt koronavīrusa izplatību, ir neloģiski, nepamatoti un pārmērīgi. Tas ir nejēdzīgi,» sacīja uzņēmējs Petrausks no Kretingas rajona Lietuvas rietumos, sniedzot interviju ziņu portālam BNN.
Pēc viņa teiktā, LKLA, kur Petrausks ir priekšsēdētājs, apvieno vairāk nekā 200 000 biedru. Spēkā esošie karantīnas ierobežojumi tiem nodarījuši lielu kaitējumu – biedriem izjukusi uzņēmējdarbība vai tie nonākuši uz bankrota robežas, kā arī tiem mazinājusies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un tamlīdzīgi.
«Īsi sakot, mēs runājam par nopietniem Lietuvas konstitūcijas pārkāpumiem,» vērtēja asociācijas vadošais pārstāvis.
Februāra vidū viņš LKLA vārdā iesniedza tiesā prasību, un šonedēļ Viļņas Administratīvā apgabaltiesa viņam atbildējusi, faktiski piekrītot prasību izskatīt ar nosacījumu, ka tai jāveic atsevišķi labojumi.
«Tiesai nepatika formulējums, ka pie atbildības par karantīnas pieņemšanu un tās radīto kaitējumu saucama pati valsts. Tiesa lūdza mums to noformulēt citādi, aizvietojot vārdu «valsts» ar vārdiem «Iekšlietu ministrija ». Labprāt piekritām to izdarīt,» sacīja Petrausks.
Asociācija, viņš teica, jau ir izsmēlusi visas iespējas panākt, lai tiktu pamanīta LKLA biedru smagā situācija. Uzmanību tai neesot pievērsusi ne Lietuvas Prezidenta kanceleja, ne Seima priekšsēdētāja, ne arī pieminētā Lietuvas Iekšlietu ministrija.
«Prezidenta kanceleja atbildēja formāli, norādot, ka sūdzība ir saņemta, un Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena [Viktorija Čmilytė-Nielsen] nodeva LKLA sūdzību Seima Cilvēktiesību komisijai,» tā asociācijas priekšsēdētājs.
Viņš sacīja, ka organizācijas pēdās iet arī citi Lietuvas uzņēmēji.
Izrādās, ka pats Petrausks nav nonācis grūtībās. Kā Palangas Kredītsavienības dibinātājs un bijušais priekšsēdētājs viņš ir iesaistīts turpat desmit gadus ilgā tiesvedībā, kurai pārskatāmā nākotnē nav redzams iznākums. Prokurori mēģina pierādīt, ka Petrausks maldinot piesavinājies Palangas Kredītsavienības līdzekļus. Vīrietis savu vainu konsekventi noliedzis.
Atgriežoties pie Covid-19 un Lietuvas valdības vadītās cīņas ar to, uzņēmējs arī norādīja, ka apšauba vispārējo vakcināciju pret šo bēdīgi slaveno slimību. Pēc Petrauska teiktā, blakusiedarbības joprojām nav zināmas un daļa no tām var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem. Lietuvas Veselības ministrija ir noraidījusi vīrieša publiski paustos izteikumus kā nepamatotus.
Mēnešiem ilgā karantīna, kuras aizliegumus valdība palēnām sāk atcelt, ir iedzinusi stūrī daudzus uzņēmumus. Esošajā situācijā neizbēgami pastiprināsies mēģinājumi iesūdzēt valsti un valdību tiesā saistībā ar radītajiem zaudējumiem.
Februārī Lietuvas pirmā šāda rakstura prasība tiesā gan nedeva rezultātu tās iesniedzējiem, kādai zobārstniecības klīnikai. Viļņas Administratīvā apgabaltiesa noraidīja klīnikas argumentus un lēma, ka iepriekšējā, premjerministra Sauļus Skverneļa (Saulius Skvernelis) vadītā valdība nepārsniedza savas pilnvaras, kad valstī izsludināja ārkārtas stāvokli
Lasiet arī: «Brīžiem mēs gājām par tālu,» Lietuvas ekspremjers atskatās uz gadu ar Covid-19
Uzņēmums Aukštaitijos Implantologijos Klinika, kas darbojas Paņevežas pilsētā, prasībā tiesai apgalvoja, ka valdībai nebija juridisku pilnvaru ieviest uzņēmējdarbības ierobežojumus. Tika norādīts, ka ierobežojumi bijuši lieki un nesamērīgi. Klīnika vēlējās saņemt aptuveni 34 000 eiro lielu kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, un arī lūdza vērsties Lietuvas Konstitucionālajā tiesā, lai tā lemtu par valdības lēmuma atbilstību valsts pamatlikumam.
«Valdība lietoja samērīgus pasākumus, jo sabiedrība saskārās ar vēl nebijušas slimības izplatību, kas radīja dzīvības apdraudējumu,» paziņojumā skaidroja tiesa. Viļņas Administratīvās apgabaltiesas tiesneši arī konstatēja, ka ierobežojumu ilgums nebija pārmērīgs un ka uzņēmējiem piedāvātais finanšu atbalsts ir bijis atbilstošs samērīguma kritērijiem.
Advokāts Nerijs Zalecks (Nerijus Zaleckas), kurš pārstāvēja klīniku tiesā, sarunā ar ziņu portālu BNN atklāja, ka ir pārsūdzējis Viļņas Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu Lietuvas Augstākajā administratīvajā tiesā.
«Es uzskatu, ka apgabaltiesa nav izskatījusi lūgumu vērsties Konstitucionālajā tiesā un nepievērsa uzmanību dažām svarīgām lietām,» skaidroja advokāts. Zalecks arī lūdzis Lietuvas Veselības ministriju atbildēt uz viņa sūdzību. Kolīdz viņš saņems tās atbildi, Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa lems, vai advokāta iesniegtie pierādījumi būtu jāizskata Konstitucionālajā tiesā.
Politisku iemeslu dēļ Seima opozīcija, ko pārstāv iepriekšējā valdošā partija Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, ir netieši norādījusi, ka tā vaicās Konstitucionālajai tiesai, vai karantīnas ierobežojumi nav diskriminējoši pret Lietuvas maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Seima opozīciju pārstāv arī deputāts no sociāldemokrātu frakcijas Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas). Sarunā ar BNN viņš pauda šaubas, vai prasība dos drīzu rezultātu. «Tiesā jebkura jautājuma izskatīšana aizņem ilgu ļoti laiku,» sprieda deputāts.
2020.gadā Lietuvas valdība pirmo karantīnu pret Covid-19 pandēmiju turēja spēkā no 16.marta līdz 17.jūnijam. Otro valsts mēroga karantīnu Lietuvas valdība apstiprināja pērn 7.novembrī, un tā būs spēkā vēl vismaz līdz 31.martam.
Šobrīd saslimstība ar Covid-19 Lietuvā ir vismazākā trīs Baltijas valstīs. Diennaktī līdz ceturtdienai, 4.martam, valstī reģistrēti 517 jauni inficēšanās gadījumi. Kopumā kopš pandēmijas sākuma inficēšanās ar dzīvībai bīstamo vīrusu SARS-CoV-2 apstiprināta 200 884 lietuviešu. Par slimību izslimojušiem uzskata 186 737 iedzīvotājus, bet no Covid-19 ir miruši 3 294 lietuvieši, rāda oficiālie statistikas dati.
Attiecībā uz vakcināciju pirmā Covid-19 vakcīnas deva Lietuvā ievadīta 189 903 iedzīvotājiem, un 76 810 cilvēki valstī ir saņēmuši abas potes.
Tai prasībai vajadzēja būt pret vīrusu, nevis pret valsti.