Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā skaļi un pārliecinoši uzbangojušas runas par nepieciešamību pārveidot konservatīvi liberālās valdības sastāvu. Daļa analītiķu norādījuši, ka līdz ar Covid-19 izplatības un Lietuvas-Baltkrievijas migrācijas krīzes pāriešanu mierīgākās gultnēs, šādas pārmaiņas Lietuvas izpildvarā, ko jau ilgāku laiku vada premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), varētu tikt īstenotas.
Seima opozīcijā, iespējams, likumsakarīgi tiek kritiski vērtēts Lietuvas valdības darbs un spēja vadīt valsti sarežģītos ekonomiskos un ārpolitiskos apstākļos. Opozīcijas deputāts Daiņus Kepens (Dainius Kepenis) sarunā ar ziņu portālu BNN izteicās, ka Lietuvas valdībā vērojams «dziļš sajukums». «Viņi diez ko nezina, ko dara, un murmina par krīzēm, norādot, ka neviens cits ministru kabinets netiktu ar tām galā,» sacīja Lietuvas parlamenta deputāts.
Šimonītes valdībā, ko patlaban veido konservatīvā partija Tēvzemes Savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti sadarbībā ar divām liberāli noskaņotām partijām – Brīvības partiju un Liberālo kustību –, pēc Kepena domām, visvairāk būtu nepieciešams nomainīt iekšlietu, satiksmes, veselības un ekonomikas un inovāciju ministrus.
Kaismīgo pārmaiņu saucēju vidū kā pēdējais, taču gana pamanāms ir ekspremjers Sauļus Skvernalis (Saulius Skvernelis). Viņa valdība Lietuvā bija pie varas no 2016. līdz 2020.gada nogalei. Janvāra beigās viņš dibināja partiju Demokrātiskā savienība «Lietuvai». Pagājušajā nedēļā viņš aicinājis valdību būt drosmīgiem un veikt iekšējas pārmaiņas. Skvernelis apgalvojis, ka daži ministri ir apdzisuši un nekad nav īsti spīdējuši, tādēļ viņu darbībā neesot gaidāmi nekādi būtiski pavērsieni.
Ekspremjers, kurš tagad ir opozīcijas deputāts, runājis par nepieciešamību mainīt ministru kabineta locekļus pēc viņa Seima frakcijas tikšanās ar satiksmes ministru Mariu Skuodi (Marius Skuodis). Pēdējais 2021.gada decembrī ar lielām grūtībām pārvarēja skandālu par tādu preču pārvadāšanu pa Lietuvas dzelzceļu, pret kuru izcelsmes avotu vērsti starptautiski ierobežojoši pasākumi.
Tracis bija liels, tomēr gan Skodis, gan ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) spēja saglabāt savus amatus, izvairoties arī no būtiska kaitējuma viņu reputācijai. Līdzās viņiem par «vājākajiem ķēdes posmiem» tiek uzskatīts veselības ministrs Arūns Dulks (Arūnas Dulkys), iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) un ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė).
Lasiet arī: Lietuva atceļ visus ceļošanas ierobežojumus iebraucējiem no ES
Landsberģa nomaiņa politiķu vidū tiek prasīta saistībā ar to, cik nepatīkami sabojājušās Lietuvas-Ķīnas attiecības pēc viņa lēmuma atļaut Taivānai 2021.gada rudenī Viļņā atvērt pārstāvniecību ar Taivānas vārdu. Ārlietu ministra atkāpšanās gan nav paredzama, jo viņš ir koalīcijas valdošās partijas Tēvzemes Savienības – Lietuvas Kristīgo demokrātu priekšsēdētājs.
Palicis neapmierināts ar satiksmes ministra atbildēm, Skvernelis nav prasījis viņa demisiju, taču norādījis, ka atsevišķu ministru nomaiņa bijusi nepieciešama jau ilgi.
«Ir pienācis laiks runāt par visas valdības, nevis atsevišķu ministru personāliju atsvaidzināšanu. Gan premjerministre, gan parlamenta vairākums pārāk ilgi ir to atlikuši,» sacījis Demokrātiskās savienības «Lietuvai» priekšsēdētājs.
Jautāts, kādi, viņaprāt, ir vilcināšanās iemesli, Skvernelis atbildējis izvairīgi, ka šim procesam tiekot gaidīti signāli.
Šimonīte nepiekāpīgi aizstāv savu valdību
Līdz šim Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, kura pārstāv koalīcijas lielāko partiju, stingri iestājusies pret kolēģu nomaiņu valdībā. Premjeres vērtējumā, būtu bezatbildīgi to darīt, kamēr valsts saskaras ar divām lielām problēmām – kovida pandēmiju un migrācijas krīzi.
Daļa Lietuvas politikas analītiķu savukārt uzskata, ka valdības vadītāja nevēlas mainīt ministrus, jo viena cilvēka demisija varētu izraisīt visas valdības krahu. Citi politikas vērotāji vērtē, ka esošā taktika ir tuvredzīga, jo kavēšanās ar pārmaiņām valdībā varētu radīt vairāku tādu sarežģījumu saasināšanos, kas agri vai vēlu novestu pie dažu vājāko ministru, ja ne visas valdības darba krīzes.
Ne Skvernelis, ne Kepens nav vienīgie, kuri saskata nepieciešamību pēc būtiskas valdības sastāva pārveides.
Atskatoties vēsturē, Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen), kura vada valdībā pārstāvēto Liberālo kustību, sacījusi, ka tas būtu izņēmuma gadījums, ja valdība ar nemainīgu sastāvu nostrādātu visu Seima sasaukuma laiku. Arī viņas ieskatā, laiks, kādu šobrīd piedzīvo Lietuva, nav piemērots centrālās izpildvaras pārmaiņām.
«Lietuvai ir konsekventi jāskatās uz saspringto ģeopolitisko situāciju un jāreaģē uz to. Arī kovida pandēmija vēl nav beigusies,» tā Seima spīkere par iemesliem, kādēļ esošai valdībai būtu jāļauj turpināt darbu.
Tikmēr viņas partijas biedrs Eugenijs Gentvils (Eugenijus Gentvilas) uzskata, ka valdošā koalīcija jau ir palaidusi garām iespēju atsvaidzināt kabineta sastāvu, jo, viņaprāt, tas bijis vajadzīgs, kad ārlietu ministrs Landsberģis un satiksmes ministrs Skuods 2021.gada otrajā pusē iesnieguši atlūgumus kontekstā ar minēto skandālu. Pēc Gentvila domām, Skuods Lietuvas satiksmes ministra amatā kopš skandāla nav paveicis neko daudz.
«Manuprāt, premjere Šimonīte pasteidzās ar ministra attaisnošanu. (..) Tā vietā, lai mazliet «nolietu politiskās asinis», viņa piesedza ministru un, aprakstoši izsakoties, pati «uzņēma visus sitienus». Tomēr sabiedrība netika apmuļķota – mēs redzam ministra ārkārtīgi zemo atbalsta līmeni,» tā Lietuvas medijiem sacījis Gentvils, kurš ir viens no Liberālās kustības līderiem.
Lietuvā tiek uzskatīts, ka Skodam ir Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nauseda) atbalsts. 2020.gadā pēc Seima vēlēšanām, kad tika veidota šī Lietuvas valdība, prezidents piekrita viņa kandidatūrai uz satiksmes ministra amatu pēc tam, kad bija lūdzis nomainīt sākotnējo kandidātu Kasparu Adomaiti (Kasparas Adomaitis).
Genvilam nepieņemama šķiet arī Tēvzemes Savienības–Lietuvas Kristīgo demokrātu politiķu rīcība. Viņaprāt, partijas ministriem būtu jāiesaista abas pārējās koalīcijas partijas svarīgāko ārpolitikas jautājumu lemšanā. Kā piemēru liberāļu politiķis minējis lēmumu atļaut Taivānas pārstāvniecības atvēršanu Viļņā veidolā, kas bija pilnīgi nepieņemams Pekinai. Ķīnas valdības pārstāvis Lietuvā šonedēļ norādījis, ka, lai normalizētu sabojātās attiecības ar Pekinu, Lietuvai ir jāpanāk pārstāvniecības nosaukuma nomaiņa visās valodās, lai tiktu svītrots vārds «Taivāna». Citviet pasaulē darbojas Taipejas, nevis Taivānas pārstāvniecības.
BNN jau vēstīja, ka Lietuvas valdības atbalsta reitingi februārī ir noslīdējuši līdz zemākajam līmenim, kādu šī valdība piedzīvojusi. Kā liecina laikraksta Lietuvos Rytas publicēti socioloģisko pētījumu centra Vilmorus aptaujas rezultāti, šobrīd Lietuvā valdībai uzticas 17,3% no aptaujātiem respondentiem, bet neuzticas 47,8%.