Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Pie lietuviešiem joprojām ir cieņā populārais ekspremjers Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), kurš vadīja valdību no 2016.gada līdz pandēmijas otrajam viļņa smagākajam punktam. Pēc saišu saraušanas ar līdzšinējiem partneriem Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību (LZZS) viņš janvārī ievēlēts par jaundibinātās Demokrātiskās savienības «Lietuvai» priekšsēdētāju, bet jaunais politiskais veidojums jau iekļuvis reitingos kā viena no piecām valstī vispopulārākajām partijām.
BNN centās ieskatīties aiz Skverneļa šķietami neatvairāmā šarma un izjautāt politikas analītiķus par pašreizēja Seima opozīcijas deputāta un viņa partijas nākotnes izredzēm Lietuvas politiskajā ainā.
«Partijai ir diezgan labas izredzes –atbalsta reitingi šobrīd ir robežās no septiņiem līdz astoņiem procentiem, kas daļā koalīcijas partiju varētu raisīt skaudību. Mēs redzam, ka bijusī valdošā partija LZZS izšķīst, sociāldemokrāti stagnē, tādēļ jaunajai partijai ir tiešām labas iespējas nākamajās, 2024.gada parlamenta vēlēšanās. Patiesi pastāv iespēja, ka viņi kļūs par dominējošo kreisā spārna partiju,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Ķēstutis Griņus (Kestutis Girnius) no Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta.
«Mēs redzam, ka partijai pievienojas nobrieduši, visai labi zināmi politiķi no dažādām politiskajām partijām, ne tikai no iepriekš minētajām, un es neredzu iemeslu, kādēļ lai šis process apstātos,» akcentēja Griņus.
Cits pieredzējis Lietuvas politikas vērotājs Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas), kurš ir asociētais profesors Mikolas Romera Universitātē, sacīja BNN, ka Skvernelim ir labas izredzes kļūt par nākamo valsts prezidentu. Tam būtu vajadzīgs ļoti liels vēlētāju atbalsts, jo tāpat kā līdz šim, arī 2024.gada prezidenta vēlēšanās savu augstāko priekšstāvi lietuvieši iecels tiešā balsojumā, paši dodoties pie vēlēšanu urnām.
«Esmu pārliecināts, ka, pirmkārt, viņš raugās uz prezidenta vēlēšanām, kas notiks aptuveni pusgadu pirms Seima vēlēšanām. No visiem iespējamiem kreisā spārna kandidātiem viņš būtu stiprākais – saku to no šodienas skatu punkta,» piesardzību prognozēs neatmeta Dumbļausks.
Pats raksta varonis decembrī runāja šī raksta autoru un noraidīja, ka uz valsts pirmās amatpersonas lomu skatās bez ilūzijām. «Ļoti nepateicīgs darbs!» politiķis kodolīgi attrauca, kad sniedza interviju, kas tapa žurnālam Lietuvos pajūris.
Pēc politologa Dumbļauska domām, Skverneļa jaunai partijai paredzamas labas sekmes ne tikai 2024.gada Seima vēlēšanās, bet arī pašvaldību vēlēšanas, kas Lietuvā ir gaidāmas nākamgad.
«Ja vien jaunās partijas plānus neizjauks kaut kas ārkārtējs, es tiešām redzu to jaunajā valdošajā koalīcijā no 2024.gada. Tomēr daudz ko rādīs laiks, kas valstī notiks pašreizējās koalīcijas valdīšanas laikā,» Mikolas Romera Universitātes asociētais profesors norādīja uz politikas norišu un vēlētāju noskaņojuma mainīgo saspēli.
Skverneļa magnētisms
Lūgts vērtēt, kas padarījis Skverneli gluži magnētisku daudzu Lietuvas vēlētāju acīs, Dumbļausks sacīja, ka bijušais premjers (viņš arī bijušais policists, policijas priekšnieks un iekšlietu ministrs) ir izmantojis stipras personības un stingra politiķa reputāciju.
«Lai arī zemnieku-zaļo valdībā viņš bieži bija LZZS līdera Ramūna Karbauska (Ramūnas Karbauskis) ēnā, šobrīd, nodibinājis pats savu partiju, Skvernelis piedzīvo uzplaukumu. Es nesaskatu nevienu iemeslu, kādēļ cilvēku patikai pret viņu būtu jāmazinās,» vērēja politologs, kurš gan pieļāva, ka nevar pilnībā rēķināties ar to politiķu uzticību, kuri Demokrātiskajā partijā «Lietuvai» ieplūst no citiem politiskiem spēkiem.
Kāds ir kreiso zvaigznes piedāvājums?
Partijas kopsapulcē piesakot savu kandidatūru uz politiskā spēka priekšsēdētāja amatu, Skvernelis sacījis, ka jaunajai partijai ir jāstrādā cilvēku labā, nevis jākoncentrējas uz tādiem, viņaprāt, abstraktiem jēdzieniem kā «ekonomika» vai «taisnīgums». «Mēs bieži lietojam modīgas frāzes «par kaut ko», bet mēs aizmirstam tā visa būtību, un būtība ir cilvēki,» izteicies Skvernelis. «Visi citi «par kaut ko» nenozīmē neko bez cilvēkiem. Tādēļ šodien es, stāvot šeit — jūsu priekšā, gribu, lai mēs būtu par cilvēkiem un par cilvēcību,» tā ekspremjera teiktais citēts Lietuvas medijos.
Mazliet vairāk konkrētības par savu nostāju un mērķiem politiķis devis, kad nopēlis esošās valdības īstenotās reformas veselības aprūpē un izglītībā. Pēc Skverneļa domām, to nolūks ir panākt lietderīgu finansējuma izmantošanu, taču ne iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu un pakalpojumu pieejamību. Viņam neiet pie sirds arī valdības īstenotā ārpolitika, kur iestājoties par principiem, nereti gadījies nodarīt ekonomisku kaitējumu Lietuvai. Kā norādījis pieredzējušais politiķis, «mums ir vērtībās balstīta ārpolitika, kur nav vietas Lietuvas pilsoņu interesēm».
Lasiet arī: Lietuva nolemj apturēt kovida sertifikāta darbību
Reitingi labvēlīgi jaunpienācējiem, nevis valdības partijām
Jaunizveidotai partijai jau ir tikpat liels potenciālo vēlētāju atbalsts kā valdībā pārstāvētai Liberālai kustībai. Demokrātiskā partija «Lietuvai» ir arī mazinājusi tiešo konkurentu LZZS popularitāti, liecina jaunākās socioloģisko pētījumu centra Spinter Tyrimai aptaujas rezultāti, ko pirmdien, 31.janvārī, publicēja ziņu portāls Delfi.lt.
Ap 7,2% aptaujāto sacījuši, ka viņi balsotu par Demokrātisko partiju «Lietuvai». Tas ir tikpat liels atbalsts kā koalīcijas partijai Liberālā kustība, kas iepriekšējā šādā aptaujā bija partija ar trešo lielāko atbalstu, mazā — sešu procentu apmērā.
Seima opozīcijā pārstāvētā Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija gan decembrī, gan janvārī ierindojusies pirmajā vietā ar 10,9% atbalstu, kas sarucis no 12,9%. Valdošā Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti saglabājusi otro vietu ar 10,8% (iepriekšējā aptaujā 11%). Seima opozīcijas partijas LZZS popularitāte decembrī bijusi 6,7% (8,9%). No valdības partijām nepopulārākā bijusi liberālā Brīvības partija 4,7% respondentu atbalsta (5,3%).
Tikmēr Lietuvas valdības atbalsta reitingi 2021.gada nogalē ir noslīdējuši līdz antirekorda līmenim, rāda jaunākās socioloģisko pētījumu centra Vilmorus aptaujas rezultāti, kā tos otrdien, 1.februārī, publicēja laikraksts Lietuvos Rytas. To respondentu īpatsvars, kuri norādījuši, ka uzticas valdībai, decembrī veiktajā aptaujā nokrities līdz 17,3% (no 21% novembrī). Neuzticību valdībai pauduši 47,8% aptaujāto, un neapmierināto īpatsvars audzis strauji no 39,6%.