Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Šonedēļ Viļņa daudziem citur Lietuvā raisīja nepatīkamas izjūtas. Kādēļ? Covid-19 vakcīnu dēļ. Baidoties, ka galvaspilsētas drūmā Covid-19 situācija varētu kļūt nekontrolējama, Lietuvas Veselības ministrija steigā pieņēma lēmumu papildus piešķirt Viļņai 19 800 vakcīnu devas pēc tam, kad tās jau bijušas iedalītas citām pašvaldībām.
Lēmums glābt slimības smagi skarto Viļņu uz citu, nepilnu 50 citu pašvaldību rēķina ir izsaucis sašutuma vilni daudzviet. Vairāki pašvaldību vadītāji dzēlīgi atgādinājuši to, kas bieži bijis uz mēles daudziem lēmumu pieņēmējiem Lietuvā: ar nosaukumu «Lietuva» ir jāsaprot divas valstis – Viļņa un tas, kas ir aiz galvaspilsētas robežām.
«Tā ir pļauka pa seju, kas sāpina, sanikno un rada vilšanos,»
tā savu attieksmi pret notikušo sociālajā medijā Facebook izteica Lietuvas trešās lielākās pilsētas, Klaipēdas, mērs Vītauts Grubļausks (Vytautas Grubliauskas). «Pieņemt to ir patiesi grūti,» tā savukārt izteicās Palangas mērs Šarūns Vaitks (Šarūnas Vaitkus).
Oficiālā statistika rāda, ka nedēļas sākumā 14 dienu jauno inficēšanās gadījumu rādītājs Viļņā bija 992 uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr Lietuvas vidējais rādītājs bija 539. Pirmdien, 20.aprīlī, iknedēļas jauno inficēšanās gadījumu pieaugums Viļņā bija 6,5% – būtiski straujāks par valsts vidējo rādītāju 2,3%. Pozitīvo analīžu īpatsvars savukārt Viļņā sasniedza 7,3%, kamēr valsts kopējais rādītājs bija zemāks, proti, 6,3%.
Lielāko nedēļas daļu pašvaldību mēri, kurus nepatīkami pārsteidzis Veselības ministrijas lēmums samazināt tām nedēļas vakcīnu kravu apjomu robežās par 20 līdz 40%, asi izteikušies par ministriju un premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė).
«Tā ir pļauka pa seju. (..). Es tiešām nevaru atrast citus vārdus kā šos, aprakstītu situāciju, kas ir satricinājusi Klaipēdu, kā arī pārējo valsti, izņemot Viļņu. Fakts, ka, glābjot Viļņu, ir upurēta pārējā valsts, ir ārpus katras kritikas un tikai apliecina pazīstamo naratīvu, ka ir divas Lietuvas: tā, kura Viļņā, un pārējā,» rūgtumu neslēba Klaipēdas pilsētas mērs.
«Tuvojas mātes diena [ko Lietuvā atzīmēs 2.maijā – L. J.], un daudz cilvēki no galvaspilsētas ceļos pa visu valsti, lai apciemotu savas mātes. Vai mēs neredzēsim situāciju, ka, drastistki uzlabojot Viļņas Covid-19 statistiku, viss Klaipēdas rajons tiks pastumts tuvāk pandēmijas tumšajai zonai?»
Lasiet arī: Covid-19 Baltijā pēdējā diennaktī. Latvijā – 696, Lietuvā – 1 327, Igaunijā – 425
Viņš sarkastiski vaicājis saviem lasītājiem sociālā medija vietnē, vai Viļņai papildu devas piešķirtas, lai nodrošinātu, ka ir pietiekami daudz devu, lai pietiktu darba jaunam vakcinācijas centram, kas nesen atvērts galvaspilsētas lielākajā izstāžu centrā LITEXPO?
«Lēmums [mainīt vakcīnu adresātus] grauj motivāciju Klaipēdai, kas veido savu līdzīgu vakcinācijas centru,» uzsvēris Grubļausks.
Šauļos, ceturtajā lielākajā Lietuvas pilsētā, mērs ir Artūrs Visocks (Artūras Visockas). Viņaprāt, ministrijas lēmums bijusi liela necieņa pret cilvēkiem, kuri gaida Covid-19 vakcīnas visā Lietuvā, ne tikai Viļņā.
«Es tiešām atsakos ticēt, ka lēmums pieņemts dažās stundās.
Redziet, epidemioloģiskā situācija Viļņā bija samilzusi jau divas nedēļas, pirms ātri tika pieņemts šis lēmums. To varēja izdarīt ātrāk, sniedzot nepieciešamos skaidrojumus,» sacīja Šauļu pilsētas domes galva.
Tikmēr piejūras kūrortpilsētai Palangai šonedēļ tika atņemtas 250 vakcīnu devas, kas arī tika galvaspilsētai. «Kad dzirdi šos vēsti, jūties tik bezspēcīgs saprast, kas notiek un kurš pieņem lēmumus tik steidzīgi?» savā sociālo tīklu ierakstā paudis Palangas mērs Šarūns Vaitks. Bez minētajām 250 devām viņa vadītā pilsēta šonedēļ saņēma tikai 540.
Sarunā ar ziņu portālu BNN, Vaitks uzsvēra, ka Palanga līdz šim bijusi vieta ar vienādām vakcīnas saņemšanas iespējām – te potēti gan vietējie mediķi, gan tie, kuri brauc strādāt uz pilsētu no citām pašvaldībām, kur ir to pieraksta dzīvesvieta.
«Nevaram neņemt vērā faktu, ka drīz, nākot vasarai, Palangā ieradīsies tūkstošiem cilvēku. Ja mēs turpināsim saņemt mazāk devu nekā plānots, tas nozīmē, ka tiks izpotēti mazāk naktsmītņu darbinieki un citu pakalpojumu sniedzēji, tā palielinot risku visiem pārējiem,» vakcīnu nepieciešamību pamatojis Šarūns Vaitks.
Nedēļas sākumā pēc Lietuvas pašvaldību vakcinācijas tempa Palanga bija ceturtajā vietā ar 26% vakcīnas saņēmēju no pilsētas iedzīvotāju kopskaita. Līdere bija Neringas mazpilsēta (39%), Brištona pie Kauņas (34%) un Druskininki (27%) valsts dienvidos.
Būtiski, ka arī Viļņas vadība rezervēti izturējās par vakcīnu ieguvumu uz citu pašvaldību rēķina. Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) vērtējis, ka veids, kā galvaspilsēta saņēmusi papildu devas bijis nepieņemams.
«Kāds lēmumu pieņēmēju ķēdes vidū vienkārši iegāza veselības ministru un valdību,» tā Šimašus.
Veselības ministrs Arūns Dulks (Arūnas Dulkys) ieņēmis pretēju nostāju un ir viens no retajiem, kurš aizstāvējis lēmumu negaidīti pārvirzīt 19 800 vakcīnu devas. Viņš skaidrojis, ka tas darīts «ārkārtīgi sarežģītās situācijas» dēļ.
«Viļņā tiek aizpildītas gultasvietas.
Intensīvās terapijas nodaļu gultasvietu noslodze jau ir sasniegusi decembra līmeni, kad Lietuva pēc inficēšanās gadījumu skaita bija pirmajā vietā pasaulē,» tā otrdien, 27.aprīlī, ministrs sacījis intervijā sabiedriskajā radio LRT.
Tikmēr premjerministre Ingrīda Šimonīte skaidrojusi, ka pirmdienas nepatīkamais lēmums pārvirzīt vakcīnas devas uz Viļņu bijis neizbēgams. Valdības vadītāja norādījusi, ka bijis nepieciešams reaģēt tik ātri, ka nepieticis laika pabrīdināt pašvaldības agrāk.
Diennaktī līdz ceturtdienai, 28.aprīlim, Lietuvā apstiprināti 1 327 jauni inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu un 13 cilvēku nāve no Covid-19 izraisītām veselības komplikācijām. Lietuvas 14 dienu inficēšanās rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ceturtdien bija 550, un pozitīvo analīžu rezultātu pēdējās septiņās dienās bijis 6,6%.
Pēdējie dati no Lietuvas liecina par 245 896 savas valsts iedzīvotājiem, kuri kopš vīrusa sākšanās saslimuši ar koronavīrusu, nākot klāt 1 327 inficētajiem. Lietuvā mirušo skaits vīrusa izraisīto veselības komplikāciju dēļ sasniedzis 3 913, bet atveseļojušies ir 221 576.