Cilvēkiem vajag būt pārliecībai – ja viņi ir godprātīgi strādājuši samaksājuši nodokļus, tad lai viņiem būtu iespēja šādas krīzes gadījumā arī saņemt atbalstu no valsts, jo viņi jau par to ir rūpējušies, maksājot nodokļus, telefonsarunā BNN norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Viņš norāda, ka arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.
Vienlaikus Baldzēns uzsvēra, ka atbalstam jebkurā gadījumā jābūt proporcionāli lielākam tiem, kuri ir godprātīgi maksājuši nodokļus.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi: nepietiekams apgrozījuma samazinājums, nav iesniegtas visas deklarācijas, uzņēmumam ir nodokļu parāds, kuram nav izveidots nomaksas grafiks, vai aprēķinātie nodokļi ir bijuši mazāki par 200 eiro, BNN noskaidroja dienestā.
Turpinot par atbalstu visiem cilvēkiem, jāatzīmē, ka arī premjers Krišjānis Kariņš 8.aprīļa intervijā raidījumā Rīta panorāma norādīja: «Mēs netaisāmies nevienu atstāt aiz borta, bet ir jāsaprot – ja gadiem ilgi nav maksāti nodokļi, tad ir drusku jāpagaida, kamēr valsts vispirms gādā par tiem, kuri ir to darījuši.»
Darbinieki, kas cerējuši saņemt dīkstāves pabalstu, bet tas nav noticis, nereti vēršas ar jautājumiem pie VID, norāda dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Teice-Mamaja.
«Tādējādi diemžēl konstatētas arī situācijas, kad darbinieks pabalstu nevar saņemt darba devēja pretlikumīgas rīcības dēļ.»
Tā, piemēram, atklāti gadījumi, kad darbiniekam alga pilnībā vai daļēji maksāta aploksnē, vai darba devējs darbinieku fiktīvi reģistrējis kā valdes locekli, par to pat neinformējot, stāsta Teice-Mamaja.
Līdz 5.aprīlim VID atteicis atbalstu 424 uzņēmumiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits 7.aprīļa intervijā raidījumam Rīta panorāma pauda – ja uzņēmums kvalificējas dīkstāves pabalstam, to izmaksā darba ņēmējiem. Viņš atzīmēja, ka tas, vai darba devējs ir nomaksājis nodokļus vai nav, nav darba ņēmēja kļūda. «Tā kā es teiktu, ka šie cilvēki ir jāiekļauj,» viņš teica, atzīstot, ka par to jau ir domāts un diskusijas notiek.
Baldzēns sarunā ar BNN uzsver, ka nodokļu nomaksa ir ārkārtīgi svarīga, lai valstij pašai būtu līdzekļi un ka jāskatās ne tikai uz to, kas šodien glābjams, bet arī, kā pēc krīzes varēs atjaunot uzņēmumu darbību.
Dīkstāves pabalstus VID ir izmaksājis 1 048 uzņēmumu 5 516 darbiniekiem kopumā 1 327 354 eiro apmērā.
VID norāda, ka nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz 5.aprīlim saņēmuši 949 uzņēmumi par kopējo summu 14 336 650 eiro apmērā. 26% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 19% – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11% – apstrādes rūpniecību.
Pirmajās dienās, kopš uzņēmumi var pieteikt savu darbiniekus dīkstāves pabalstam, līdz šī gada 2.aprīlim, vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam cilvēkam ir bija 251 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, bija saņēmuši 62 darba ņēmēji; 1 692 darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 25 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro, apkopojis VID.
Tāpat dienestā apkopots, ka pirmajās atbalsta sniegšanas dienā, līdz 2.aprīlim, visvairāk iesniegumu, 21%, saņemts no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 17% no vairum un mazumtirgotājiem, kā arī auto un motociklu remonta nozares, bet 12% no mākslas, izklaides un atpūtas nozares uzņēmumiem.
Savukārt, analizējot atbalstīto darbinieku skaitu,
37% no darbiniekiem, kuriem ir lūgts pabalsts, pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 12% – vairum un mazumtirdzniecību, 10% – mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.
Starp uzņēmumiem, kas pieteikušies uz dīkstāves pabalstu atrodamas arī grāmatnīcas un zobārstniecības prakses. Visus uzņēmumus, kam piešķirts dīkstāves pabalsts var aplūkot šeit.
VID atgādina, ka valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijušu godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāievēro MK noteikumi Nr. 165, kuros ir noteikta arī virkne kritēriju, kad VID nevar piešķirt dīkstāves pabalstus.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētājs norāda, ka vēl bez valsts ir arī pašvaldības, kas ar saviem pabalstiem var palīdzēt cilvēkiem. Vienlaikus viņš uzsver, ka palīdzībai jānonāk pie katras ģimenes, darbinieka, iedzīvotāja, kam tas nepieciešams.
Viņš arī vērtē, ka vajadzētu domāt vēl par papildu atbalstu ģimenēm. «Jāseko, lai nav tā, ka ir kāda iedzīvotāju grupa, kas paliek nepmananīta.» Baldzēns atzīmē, ka šai gadījumā ir labi, ka ir sociālie tīkli, kur tiek aktualizētas samilzušās problēmas, jo tad valdība arī tur var tam sekot līdzi, lai neviens netiktu aizmirsts.
