BNN stāsta Orinskis: Jau kādus 30 gadus vēlētāji Ventspilī atrodas transam līdzīgā stāvoklī

BNN savu viedokli pauž Juris Orinskis.

Jau kādus 30 gadus vēlētāji Ventspilī atrodas transam līdzīgā stāvoklī. Kā esam nonākuši līdz šādam vērtību izpratnes pilnīgas kolapses stāvoklim? Kamēr apzinīgā tautas daļa vēl staigāja ar karogiem un sajūsminājās par iespēju atjaunot savu valsti, ieguldīja savu darbu valsts un sabiedrības labā, tikmēr klusi un neatlaidīgi darboņi jau rīkojās savās interesēs – tika sadalītas ietekmes sfēras, materiālie labumi un Latvijas pilsoņiem piederošie uzņēmumi.

Neticamu apmēru naudas plūsmas uz privātiem kontiem ofšoros iniciēja arī atbilstošas politikas veidošanos. Vēlāk sabiedriskā doma tika ievirzīta, ka tikai tādi – daudz jau sazagušies un šo amatu iemācījušies – cilvēki var visveiksmīgāk vadīt valsti. Jo viņiem taču vajadzētu jau pietikt un viņi padalīsies ar pārējiem. Taču mēģināsim konkrētāk analizēt notikumus un faktus, cik šāds apziņas stāvoklis pašiem vēlētājiem ir izmaksājis un

kāpēc no kādreiz bagātākās Padomju savienības tirdzniecības ostas Ventspilī ir palikuši tikai tukši apcirkņi un pamestas piestātnes.

Man liktenis ir vēlējis būt tajā visā iekšā, kad konkursa rezultātā kļuvu par Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma LatRosTrans Ventspils struktūras vadītāju pie toreizējās LatRosTrans ģenerāldirektores Jadvigas Bērziņas. Tajā laikā šī uzņēmuma padomē bija Krievijas puses pārsvars un valdīja ļoti konstruktīva, uz attīstību vērsta gaisotne. Vēlāk, kad Lembergs iebūdzīja LatRosTrans padomē par priekšsēdētāju savu cilvēku Krastiņu un noēda ģenerāldirektori Jadvigu Bērziņu, izmantodams pašvaldības un valsts sagrābto varas resursu, sapratu, ka ar uzņēmumu būs cauri un piekritu vadīt veco tehnoloģiju atjaunošanas un modernizācijas procesu AS Ventamonjaks jeb bijušajā pieostas rūpnīcā, kura tad tika izveidota par starptautiskajiem investoriem iekārojamu uzņēmumu. Tur vēl saimniekoja lietas saprotoši cilvēki, kuri vēlāk dīvainā kārtā aizgāja bojā tāpat, kā daudzi Aivara Lemberga melnā biznesa partneri.

Vēl par šo tematu: Retrospekcija: Virkne nāves gadījumu premjera amata kandidāta Lemberga tuvākajā lokā

Arī citos man zināmajos Ventspils tranzīta uzņēmumos speciālisti ir darījuši visu iespējamo attīstībai un modernizācijai. Bet ne šajos uzņēmumos ne Ventspils ostai un pilsētai kopumā nav izdevies iet pa uzplaukuma un labklājības ceļu. Kā man stāstīja LatRosTrans toreizējais ģenerāldirektores vietnieks tehniskos jautājumos Nikolajs Ščepilovs,

Ventspilī padomju laikos esot bijusi darba vieta pat Padomijas vadītāja Leonīda Brežņeva dēlam.

Lembergam izdevās pilnīgi visu nopostīt. Tallinas osta ir ievērojami attīstījusies. Uz Ventspili mazuta kravas atnāk vien ziemas spelgonī, kad Tallinas osta aizsalst. Igauņi no nulles ir uzbūvējuši amonjaka pārkraušanas terminālu Silamee.

Klaipēdas ostu no padomju laikiem pat nevar atpazīt. Lietuvieši uzbūvējuši Butiņģes naftas terminālu un sašķidrinātās gāzes terminālu un pārkrauj mūsu bijušo kālija sāli.

Apkopojot tos faktus, kas man ir zināmi, varu izdarīt slēdzienu, ka osta un valsts ir pārvaldīta ļoti neprofesionāli, tuvredzīgi, akli, bez ilgtermiņa redzējuma, īstenojot tikai īstermiņa alkatīgus privatizācijas plānus un absolūti nespējot strādāt nākotnei, sabiedrības un pilsētas interesēs.

Ļoti precīzi presē ir izteikušies arī Valentīna Kokaļa un Jūlija Krūmiņa kungi –

Lembergs nav ne uzņēmējs, ne ekonomists. Tikai profesionāli iemanījies izmantot varu un administratīvos resursus savu alkatīgo īstermiņa interešu realizēšanai.

Toties ļoti izmanīgi viņš prot vainu par savām kļūdām uzvelt vienmēr citiem, kā jau bijušais komunistu partijas instruktoriņš. Pat tur viņu lielākos amatos nelaida. Diemžēl tieši tikpat ačgārni notika arī ar naftas tranzītu Latvijā. Naftas un dīzeļdegvielas transportēšanas cauruļvadu sistēma, kas no Krievijas caur Novopolocku stiepjas līdz pašai Ventspilij, bija unikālas un pasakaini dārgas tehnoloģijas, uzbūvētas padomju laikos. Latvija pie gudras vadības tikai ar šo varēja ieiet Eiropas bagātāko valstu saimē.

Krievijas valsts naftas kompānijas Transņeftj privātās meitas kompānijas Transņefteprodukt vadošie cilvēki gandrīz ik mēnesi brauca tad uz Ventspili ar vislabākajiem priekšlikumiem par godīgu un abpusēji izdevīgu sadarbību nākotnē, bet saņēma pretī no Ventspils «ģeniālā ekonomista» tikai tranzīta tarifu paaugstinājumus divreiz gadā un pat vēl biežāk. Latvijas pusei tika piedāvāts gūt 60% ienākumu no visa Krievijas naftas un dīzeļdegvielas tranzīta, kas iet caur Ventspili. Un tad vismaz puse no visa lielās Krievijas energoresursu tranzīta gāja tranzītā caur Ventspili.

Līdzīgi notikumi risinājās Kālija parkā. Beloruskalij jau gadiem un īpaši 2006.–2007.gadā bija neapmierināti ar plēsonīgajiem dzelzceļa tarifiem un Ventspils pašvaldības izteikti naidīgo attieksmi pret pārkraušanas terminālu. Gan pilsētas, gan valsts masu informācijas līdzekļos 2007.gadā bija daudz rakstu, ka Beloruskalij pametīs Ventspili, ja pašvaldība un valsts nemainīs savu attieksmi pret pārvadātājiem. Kādēļ toreizējais satiksmes ministrs [Ainārs Šlesers, satiksmes ministrs 2006.–2009.gadā] absolūti nelikās ne zinis par šiem Beloruskalij paziņojumiem? Vēl vairāk, toreizējais satiksmes ministrs toreiz tik saldi bija iemidzis uz kādiem trīs gadiem, ka pat nepamanīja, ka lietuvieši nojauc veselu dzelzceļa atzaru uz Latviju no Baltkrievijas. Vai gadījumā toreizējais satiksmes ministrs nebija no zaļzemniekiem? Un visa Latvijas dzelzceļa vadība gadījumā arī nebija no tiem pašiem, veiksmīgi Latvijas kuģniecību izsaimniekojušajiem un gandrīz pilnīgi no visiem bijušajiem kuģiem atbrīvojušiem «speciālistiem»?

Uzskatāms pretstats Ventspilij ir Liepāja, kur arī viss nav nemaz tik labi un pareizi darīts, bet, spītējot visam, vairākos desmitos miljonu mērāmās investīcijas pēdējo gadu laikā Liepājā ieguldījuši dažādi uzņēmumi. No 2017.gada Liepājā uzbūvētas piecas jaunas rūpnīcas. Šobrīd tiek būvētas vēl piecas, bet vēl vairāk ir projektu stadijās. Tajā skaitā no nulles uzbūvēts lielākais atsperu ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs. Darbavietu skaits reāli aug.

Runājot par uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi, Ventspils ir draudzīga tikai vienas ģimenes uzņēmumiem. Visiem citiem uzņēmējiem tā ir nedraudzīga. Par šo liecina ļoti maza vidējo un mazo uzņēmēju aktivitāte.

Pašlaik ir pēdējais laiks izdarīt secinājumus un rīkoties! Nemākulīgās un alkatīgās vadīšanas rezultātā pat neierobežotā vara un pasakaino apmēru naudas līdzekļu plūsma uz ofšoriem nav devuši Ventspilij un valstij kopumā pilnīgi neko labu, ja neskaita absolūti sagandēto tiesisko vidi, dažas apkrāsotas finiera govis Ventspils ielās un reāli attīrītās no kaimiņzemju komersantiem Latvijas ostas.