Saslimstības rādītāji šobrīd ir daudz augstāki nekā pavasarī, taču valdība par ārkārtas situācijas izsludināšanu runā kā par galējo variantu. Kāpēc tā? Kas mainījies? BNN lasītājiem skaidro Veselības ministrija.
«Pavasarī, sākoties COVID-19 pandēmijai, ne sabiedrība, ne pati veselības aprūpes sistēma nebija pilnībā gatava. Līdz ar to bija nepieciešami stingrāki ierobežojumi. Šobrīd pieeja ir mainīta, dažādās jomās izstrādātas vadlīnijas, atbilstoši normatīvie akti,» iesāk ministrijā.
VM norāda, ka nozīmīgi ir arī tas, ka sabiedrība ir daudz informētāka par pasākumiem, kas jāievēro ikdienā, piemēram, 2 metru distance, regulāra roku mazgāšana, masku lietošana u.c.
«Arī veselības aprūpes sistēma ir krietni gatavāka.»
Tādēļ, kā skaidro VM, šobrīd ir iespējami maigāki ierobežojumi, tostarp, skolās norit klātienes mācību process.
Ministrija arī norāda, ka, pieaugot saslimstībai Latvijā, tiek rūpīgi analizēti dati, kas ļauj atsevišķus ierobežojumus ieviest uz laiku konkrētās pilsētās (kā tas šobrīd ir Kuldīgā un Daugavpilī), nevis visā valstī kopumā.
«Veselības ministrija kopā ar epidemiologiem rūpīgi analīzē situāciju – šobrīd vīrusa izplatība Latvijā ir kontrolēta.»
«Tas nozīmē, ka ir zināms, kur cilvēki ir inficējušies.» Uz BNN jautājumu, kādi būtu nosacījumi tam, lai Latvijā izsludinātu ārkārtas situāciju, ministrija atbild: «Brīdī, kad, izvērtējot riskus, nonāksim pie secinājuma, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt esošajās prasībās, iniciēsim šīs izmaiņas valdībā.»
Ministrijā arī atgādina, ka «šis ir brīdis, kad īpaši svarīgi ir atcerēties par piesardzības pasākumiem, lai saslimstība ar COVID-19 strauji nepieaugtu». VM aicina darba devējus iespēju robežās atgriezties pie attālinātā darba. Tāpat darbavietās jādomā par citiem piesardzības pasākumiem, piemēram, darbiniekiem lieki nepulcēties koplietošanas telpās, darba sanāksmes organizēt attālināti utt.
Lasiet arī: Jaunie COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 67, Lietuvā – 118, Igaunijā – 25
Arī sabiedrībā ir svarīgi neaizmirst pamata piesardzības pasākumu – distancēšanās, roku mazgāšanas vai dezinfekcijas – nozīmi. Veselības ministrija aicina izvērtēt jebkura ārzemju brauciena nepieciešamību, kā arī ievērot desmit dienu pašizolāciju. Būtiski izvērtēt savu veselības stāvokli, slimam nenākt uz darbu un palikt mājās.
Tāpat ikviens iedzīvotājs, kurš to vēl nav izdarījis, ir aicināts lejupielādēt un lietot aplikāciju Apturi COVID, kas ļaus ātrāk noteikt vai cilvēkam ir bijusi saskarsme ar personu, kura ir saslimusi ar šo slimību. «Šādā veidā jūs gan palīdzēsiet epidemiologiem viņu darbā, gan varēsiet savlaicīgāk īstenot pasākumus, lai pasargātu jūsu ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un citus apkārtējos cilvēkus.»
Uz BNN vaicāto, vai arī turpmāk COVID-19 testi būs pieejami bez maksas, VM norāda, ka tā kopā ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem strādā, lai paplašinātu testēšanas apjomu un COVID-19 testus būtu iespējams veikt ātrāk. «Pieaugot COVID-19 saslimstībai Latvijā, strauji pieaudzis arī cilvēku skaits, kas vēlas veikt COVID-19 testu, kā rezultātā ir izveidojies ilgs gaidīšanas laiks. Lai savlaicīgu testēšanu būtu iespējams nodrošināt prioritārajām grupām, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir saslimšanas simptomi, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) noteiktām kontaktpersonām, personām, kurām tests jāveic pirms operācijas, aicinām cilvēkus būt saprotošiem un objektīvi izvērtēt testa nepieciešamību.»