Izdevniecību Diena un Dienas bizness pārdošana 2009.gada jūlijā bija nopietns, nesasteigts darījums, kuru piedāvāja divi bijušie Bonnier grupas vadītāji Aleksandrs Tralmaks un Džons Hedbergs, un tas tika veikts iespējami atbildīgā veidā, biznesa portālam Nozare.lv sacīja Bonnier AB komunikāciju vadītājs Mortens Lits.
Lits norāda, ka attiecībā uz jaunāko īpašnieku maiņu, kurā uzņēmējs Viesturs Koziols iegādājies 51% AS Diena un tādējādi arī koncerna meitasuzņēmumam Dienas mediji piederošo laikrakstu Dienas bizness, būtu jāvēršas pie darījuma pusēm, Koziola un kontrolpaketes pārdevējiem – britu Roulendu ģimenes.
Bonnier grupa tobrīd, ņemot vērā abu laikrakstu sliktos finanšu rezultātus, apsvēra vairākas iespējas, tostarp arī slēgšanu. Esot bijis arī daudz mazāk nopietnu piedāvājumu no dažādiem pircējiem, sacīja Lits.
Tralmaka un Hedberga kunga piedāvātais plāns bija uzticības cienīgs un nopietns, tādēļ puses nolēma parakstīt un slēgt darījumu 2009.gada jūlijā, norāda Lits, piebilstot, ka kopš tā laika tirgus apstākļi medijiem Latvijā kļuvuši vēl sliktāki.
Kā ziņots, 51% AS Diena akciju nopircis uzņēmējs Koziols, Roulendu ģimenei paturot 49% mediju koncerna akciju.
2009.gada jūlijā, kad notika darījums, kā abu laikrakstu un Diena meitasuzņēmumu pircēja tika prezentēta bijušajam Dienas izpilddirektoram Tralmakam piederošā, tobrīd nesen dibinātā Luksemburgas kompānija Nedela S.A., bet finansējums darījumam 100% nācis no Luxembourg Financial Services (LFS). Kā tobrīd rakstīja Bonnier Business Press izplatītajā paziņojumā, LFS nodibinājuši un tā pieder turīgu igauņu uzņēmēju grupai, kuru vada Kalle Norbergs, kurš ir arī viens no LFS dibinātājiem.
Mediji arī ziņoja, ka Tralmaka un Norberga turpmākais rīcības plāns būs dibināt investīciju fondu Catella Media Investments, visticamāk, kapitalizējot darījuma finansētāju kredītu Nedela un atverot fondu citiem investoriem. Nozare.lv arī atceras neformālu sarunu ar Norbergu, kurā viņš stāstīja par plāniem nodibināt mediju investīciju fondu.
Tobrīd iecerētais attīstības scenārijs bijis uzticības cienīgais un nopietnais pircēju plāns, uz kuru Bonnier grupa paļāvās, šķiroties no Dienas, tās meitasuzņēmumiem un tobrīd ar AS Diena nesaistīto Izdevniecību Dienas bizness, norāda Lits.
2009.gada oktobrī tika paziņots, ka patiesie pircēji ir Roulendu ģimene no Lielbritānijas, kuriem nekad nav bijuši kontakti ar Latviju un kuru ģimenes bagātība nekad nav pelnīta ar investīcijām medijos. Šis paziņojums pēc Tralmaka vilcināšanās teju trīs mēnešus atklāt patiesos abu avīžu un to meitas uzņēmumu pircējus izraisīja vairāku Dienas redaktoru un žurnālistu atlaišanu vai aiziešanu no avīzes, dažiem no tiem izveidojot interneta izdevumu Cita Diena, kas vēlāk pārtapa par žurnālu un interneta mediju Ir.
Zviedru presē jau 2009.gada nogalē bija debates par to, vai Bonnier grupa rīkojusies bezatbildīgi, pārdodot abas Latvijas avīzes un ļaujot tām nonākt pie īpašniekiem, par kuru patieso interesi un spējām pārvaldīt investīcijas medijus ir pamatotas šaubas.
Bijušais Dienas komentāru redaktors Pauls Raudseps lielā zviedru dienas avīzē Dagens Nyheter publicēja komentāru ar virsrakstu Bonnier izmeta Latvijas labāko laikrakstu miskastē. Dažas dienas vēlāk Dagens Nyheter publicēja Lita komentāru Bonnier grupas vārdā, kurā viņš noliedz, ka zviedru kompānija pārdevusi avīzes pircējiem ar neskaidru finansējumu, kā to savā rakstā apgalvojis Raudseps.
Mēs zinājām, ka finansējums nāca no dažām igauņu privātpersonām ar Norbergu priekšgalā. Tie bija cilvēki, kas ticēja avīzes nākotnei un kuriem bija idejas, kā attīstīt Dienu, 2009.gada decembrī rakstīja Lits.