Saeimas opozīcijas pieprasītā kadastrālo vērtību «iesaldēšana» varētu kalpot tikai kā galējais risinājums nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformā, atzinis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Bordāns savā nostājā ir kategorisks. Viņš uzskata, ka jaunās kadastrālās vērtības nevar un nedrīkst stāties spēkā, kamēr nav veikta NĪN reforma, kas būtu skaidra un saprotama visiem iedzīvotājiem. Ja partiju starpā šāda vienota izpratne netiks panākta, kadastrālo vērtību «iesaldēšana» varētu kalpot par galējo līdzekli minētā mērķa sasniegšanai.
Tieslietu ministrijas neizpratni raisa opozīcijas deputātu priekšlikumā paredzētais, ka jaunā kadastrālā vērtību bāze ir jāapstiprina līdz 2020.gada 31.jūlijam, taču to sāk piemērot no 2023.gada. Tātad faktiski opozīcijas deputātu mērķis ir kadastrālo vērtību apstiprināšana jau patlaban, taču piemērošanu atliekot vēl par vienu gadu.
Tieslietu ministrija šādu priekšlikumu vērtē kā populistisku un problēmu nerisinošu.
«Faktiski Saeimas opozīcija ZZS vadībā vēlas panākt jauno kadastrālo vērtību bāzu apstiprināšanu pēc iespējas īsākā laikā, vienlaikus nesniedzot priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas sakārtošanā. Šādā situācijā risks ir tāds, ka Latvijas iedzīvotāji pēc pāris gadiem attapsies ar daudz lielākiem NĪN maksājumiem,» uzsvēra Bordāns.
Bordāns atzina, ka uz 2022.gadu prognozēto kadastrālo vērtību publicēšanai ir vairāki iemesli. Viens no tiem – Finanšu ministrija visu gadu esot atteikusies domāt par NĪN reformu. «Tagad mēs pievēršam sabiedrības uzmanību, lai ikviens zinātu patiesos skaitļus un apzinātos nepieciešamību NĪN pārbūvei,» teica ministrs.
Bordāns aicina koalīcijas partnerus un Finanšu ministriju kā atbildīgo par nodokļiem jau septembrī nākt klajā ar saviem risinājumiem NĪN reformai.
Tieslietu ministrs nevarot piekrist Finanšu ministrijas redzējumam, kas paredz sagatavot piedāvājumu gada laikā.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāji un uzņēmēji par sagatavoto nodokļu politiku uzzinās tikai pāris mēnešus pirms 2022.gada 1.janvāra, kad jaunās kadastrālās vērtības būtu jāsāk piemērot NĪN aprēķinam. No nodokļu politikas aspekta tas nav saprātīgi un samērīgi, norāda Bordāns.
Vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citi opozīcijā esošie Saeimas deputāti rosina likumā noteikt, ka nekustamo īpašumu gaidāmās jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā gadu vēlāk – 2023.gadā.
Bordāns 29.jūlija intervijā TV3 raidījumā 900 sekundes atklāja, ka Tieslietu ministrija rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar NĪN neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām. Iepriekš tika rosināts šādu neapliekamo minimumu attiecināt uz pašu primāro mājokli.
Pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.
Bordāns iepriekš norādījis, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs TM piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, ka, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus Kariņš piebildis, ka NĪN likmes tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.
Koalīcijas partneri Attīstībai/Par! tikmēr piedāvājuši NĪN neapliekamo minimumu noteikt 40 000 eiro apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.
Sauciet lietas īstajos vārdos. Jebkura reforma vērsta uz lielāku naudas iekasēšanas daudzumu.