Jaunās valdības veidotājs Jānis Bordāns (JKP) ir par 80% pārliecināts, ka viņa veidoto valdību apstiprinās, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni žurnālistiem atzina Bordāns.
Izredzes izveidot valdību viņa vadībā Bordāns vērtēja kā 80 pret 20, norādot, ka iespējas var būt arī par 5% lielākas vai mazākas.
Viņš skaidro, ka Vējoņa dotā uzticība viņam ir «avansēta», proti, tā ir izteikta ne tikai viņam tieši, bet Latvijas sabiedrībai, kas ievēlējusi konkrēto parlamentu un vēlējusi par partijām, kas ieguvušas vairākumu. «Visi kandidāti ir vienlīdz godājami, un valdības sastādīšanu un darbību varēs raksturot kā komandas darbu. Esmu pieradis strādāt komandā, un, ja to vadu, tad esmu tās līderis, nevis priekšnieks,» teica politiķis.
Pēc Bordāna domām, Vējoņa dotais termiņš valdības izveidei ir pilnīgi pietiekams. Komentējot to, kādēļ Vējonis varētu būt izvēlējies tieši viņu, Bordāns minēja, ka argumentu no Valsts prezidenta puses neesot bijis daudz, tomēr plašāk komentēt Vējoņa izvēli politiķis atturējās.
Viņš minēja, ka kolēģus no KPV LV un partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) aicinās kopīgi izveidot valdību kā partijām, kurām uzticējies lielākais vēlētāju skaits. «Tas iezīmē pārmaiņas, un, ja esmu nominēts es, tad pārmaiņas vēlētos iezīmēt ar nopietnu tiesiskuma pārbaudi visai Saeimai, proti, vai jaunās partijas spēs atbildēt par saviem vārdiem, ka šīs partijas nākušas, lai stiprinātu Latvijas jauno virzību,» stāsta Bordāns.
Tomēr Bordāns piebilda, ka jaunās valdības veidošanā nesadarbosies ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā tas tika pausts arī iepriekš.
Kā ziņots, Vējonis aicinājis Bordānu divu nedēļu laikā izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu premjera kandidātu veidot valdību.
Prezidents sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti.
Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot ZZS un Saskaņu. JKP pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.
Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai AP tiktu trīs ministrijas – Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija –, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāve Ināra Mūrniece.
Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos arī VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai KPV LV JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet JV – tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.
Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt «neitrālu profesionāli» – bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.
JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā. 13.Saeimā kopumā darbosies septiņas frakcijas. Vislielākā frakcija – 23 deputāti – ir Saskaņai, JKP un KPV LV pārstāvēs pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet Jaunajai Vienotībai – astoņi.
Valdības veidošanas sarunās līdz šim bijuši iesaistīti visi politiskie spēki, izņemot Saskaņu.
Iniciatīvu gan bija uzņēmušās KPV LV, JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu premjera amata kandidātu –KPV LV premjera amatam nominēja Aldi Gobzemu, JKP – Bordānu, bet AP – Arti Pabriku.
Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Tāpat sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas.