Bordāns redz labus potenciālos AT priekšsēdētāja un ģenerālprokurora pēctečus

Redzu cilvēkus, kuri varētu godam mainīt Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas (AT) darbības standartus, vaicāts, vai redz potenciālus kandidātus šo iestāžu vadībai, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš gan uzsvēra, ka katrs izsakās par vienu vai otru personu, kura varētu vai nevarētu būt, bet jāļauj šiem cilvēkiem arī pašiem izlemt, vai pieteikties amatiem.

«Es vienmēr būšu gatavs pausts savu viedokli arī par konkrētiem cilvēkiem tajā brīdī, kad būs šī procedūra, vai, kad šis cilvēks būs apstiprināts, pateikšu, kāpēc esmu par to vai citu balsojis,» teica ministrs.

Bordāns uzskata, ka gan esošais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ir ar smagām reputācijas problēmām.

Viņaprāt, šāda situācija ir radušies līdzšinējās šo amatpersonu izraudzīšanās kārtības dēļ. «Šīs abas personas arī ir politiski izraudzītas, politiski ieceltas un ar politisku ietekmējamību,» pauda Bordāns.

AT priekšsēdētājam Bičkovičam pilnvaras beigsies 15.jūnijā, bet ģenerālprokuroram Kalnmeieram – 11.jūlijā.

Kā vēstīts, pērn decembrī Saeima konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas rosinātos likuma grozījumus, kas paredz ģenerālprokurora izvēles funkciju nodot Tieslietu padomes kompetencē.

Lasiet arī: Izcila reputācija, «mugurkauls» – nākamajam ģenerālprokuroram nepieciešamās īpašības

Šo priekšlikumu iepriekš kritiski vērtēja Ģenerālprokurora padome, savukārt Tieslietu padome to atbalstījusi.

Bordāna priekšlikums izmaiņām Prokuratūras likumā paredz, ka pretendents savu kandidatūru piesaka personīgi bez starpniekiem. Savukārt Tieslietu padome izveido pretendentu vērtēšanas komisiju un nosaka vienotus kritērijus. Tad komisija novērtē visus pretendentus un virza tos izskatīšanai Tieslietu padomē. Pēc tam padome piemērotāko kandidātu virza uz Saeimu apstiprināšanai amatā.