«Es vienmēr esmu piekritis viduslaiku uzskatam: «no nodokļiem un mēra nevar izvairīties», tāpēc Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma jeb «spēles noteikumi» ir jāpieņem un tos nav vērts apšaubīt, bet ir jāmeklē iespējas, kā biznesā darboties efektīvāk.» Tā sarunā ar BNN par pieņemtajiem lēmumiem tranzīta nozarē saka AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.
AS LatRailNet lēmums paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmaksu
Nozares eksperts Bremze norāda, ka šobrīd viena no nozares nopietnākajām problēmām ir AS LatRailNet lēmums no 2018.gada paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu par 7%.
«Lēmums ir tiešas sekas tam, ka mūsu dzelzceļa sistēma absolūti nedraudzējas ar vārdiem «izmaksu efektivitāte». Un tā ir problēma. Pēdējos desmit gados, dzelzceļa sistēma ir kļuvusi trīs reizes lielāka, trīsreiz dūšīgāka, jo pamatlīdzekļu apjoms ir trīskāršojies, savukārt pārvadājumu apjomi, strādājošo skaits, darba apjoms, kas tiek paveikts, izmantojot Latvijas dzelzceļa sistēmu, nav būtiski mainījies, drīzāk droši var apgalvot, ka pārvadājumu apjomi ir samazinājušies,» tā Bremze.
Reklāma:
Viņš skaidro, ka šobrīd, lai sabalansētu un mēģinātu sasniegt dzelzceļa sistēmas finanšu līdzsvaru, infrastruktūras pārvaldītājs kopā ar būtisko funkciju veicēju AS LatRailNet kā vienīgo risinājumu piedāvā cenas, proti, infrastruktūras maksas palielinājumu.
Viņaprāt, izveidojušās situācijas viens no cēloņiem atrodams vēsturē – tie ir investīciju lēmumi, kuri pieņemti nesenā pagātnē. «Attiecīgi šo lēmumu rezultātā Latvijas dzelzceļa sistēma ir palikusi daudz lielāka, pamatlīdzekļu masa ir milzīga un, protams, šos pamatlīdzekļus nepārtraukti nepieciešams uzturēt darbderīgā stāvoklī, vienlaikus tie nav noslogoti, pārvadājumu apjomi Latvijas dzelzceļa tīklā salīdzinājumā ar to jaudu, ir mazi,» tā Bremze.
«Kopumā esošā dzelzceļa infrastruktūra mums ir pietiekami labā tehniskā stāvoklī, taču labākajā gadījumā tā ir noslogota līdz 25-30%. 70% no dzelzceļa tīkla jaudas vienkārši netiek izmantota ne kravu pārvadājumos, ne pasažieru pārvadājumos,» turpina nozares eksperts.
Skaidrojot iemeslus, kāpēc jauda Latvijas dzelzceļa (LDz) sistēmā netiek izmantota, Bremze norāda uz vēl vienu problēmu: «Redziet, pamatlīdzekļi jeb šī visa dzelzceļa sistēma pieder Latvijas valstij, kas sistēmas pārvaldīšanai, apsaimniekošanai un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ir izveidojusi atsevišķas valstij piederošas komercsabiedrības. Tās pārsvarā visas strādā koncerna LDz paspārnē. Vienīgi pasažieru pārvadājumus nodrošina savā laikā no LDz atdalīts uzņēmums AS Pasažieru vilciens. Faktiski tas ir valsts monopols, kas nespēj piedāvāt pārvadājumu tirgū konkurētspējīgu produktu pasažieriem un kravu nosūtītājiem – līdz ar to dzelzceļa tīkls netiek noslogots.»
Vai dzelzceļš kā transporta veids Latvijai ir vajadzīgs?
Bremze ar bažām veras uz kritērijiem par to, kāpēc Latvijai ir nepieciešama dzelzceļa sistēma, viņš saka: «Lai uzturētu, būvētu dzelzceļa sliedes, luksoforus, stacijas, elektrificētu līnijas vai lai pārvadātu pasažierus un kravas. Manuprāt, atbildei vajadzētu būt, lai pārvadātu pasažierus un kravas. Ja, pasažieri nevēlas pārvietoties ar vilcienu, viņi atrod alternatīvas. Arī kravu nosūtītājiem ir iespējamas alternatīvas. Te arī rodas liels jautājums – kam vispār dzelzceļš kā transporta veids ir vajadzīgs, ja dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumam nav pircēju – 70% no jaudas nav izmantoti?,» komentējot retorisko jautājumu, saka eksperts.
Mēģinot skaidrot, kas traucē dzelzceļa popularitātei, Bremze min: «Viens no iemesliem ir tas, ka šobrīd pārvadājumus organizē valstij piederoši komersanti, lai gan Eiropas Savienībā (ES) jau krietnu laiku dzelzceļa sistēmas ir atvērtas pārvadājumiem, faktiski jebkurš uzņēmējs, jebkurš komersants var organizēt pārvadājumus un konkurēt ar citiem. Un šīs konkurences rezultātā rodas pievilcīgs dzelzceļa pārvadājumu pakalpojums pasažieriem un kravu nosūtītājiem.»
Bremze piebilst, ka formāli Latvijas likumdošanā ir pārņemtas ES tiesību normas attiecībā uz dzelzceļa sistēmas liberalizāciju un brīvu konkurenci, bet, kā tas bieži vien gadās, viena lieta ir pieņemt likumus, bet otra lieta ir, kā tas realizējas dzīvē. «Latvijas dzelzceļa transporta sistēma diemžēl šobrīd nav atvērta brīvai konkurencei un mūsu dzelzceļa transporta sistēma atšķiras no citām Eiropas valstīm, kur deviņdesmito gadu vidū tika pieņemti politiskie lēmumi valstij piederošās dzelzceļa sistēmas atvērt konkurencei, lai uzņēmēju savstarpējās sāncensības rezultātā rastos pakalpojums, kas būtu pievilcīgs gan pasažieriem, gan kravu īpašniekiem, gan palīdzētu noslogot dzelzceļa infrastruktūras jaudas,» tā Bremze.
Turpinot, viņš saka: «Diemžēl mūsu gadījumā joprojām šī dominējošā loma pārvadājumu organizēšanā ir valstij piederošām komercsabiedrībām un, es domāju, ka neviens šobrīd vairs nav jāpārliecina, ka tirgus ekonomikas apstākļos nez vai valsts ir labākais komersants, kas varētu piedāvāt pievilcīgu servisu klientiem.»
Par iespējamajiem riskiem eksperts min: «Ja valstij piederoši komersanti nevar radīt pieprasītu dzelzceļa pārvadājumu produktu, tad jādod iespēja to darīt privātajiem komersantiem, pretējā gadījumā visas neefektīvās dzelzceļa transporta sistēmas darbošanās izmaksas neizbēgami uzgulsies uz tiem pašiem nodokļu maksātāju pleciem.»
Viņaprāt, pie vainas, kāpēc situācija stagnē, ir nevis Latvijas ekonomiskā situācija, bet gan politiskā nevēlēšanās atvērt dzelzceļa sistēmu konkurencei.
Viņš min alegorisku piemēru: «Mēs taču nevaram iedomāties situāciju, kad Rīgā būtu tikai viens restorāns vai viena restorānu ķēde, kas pieder vieniem un tiem pašiem īpašniekiem un citu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju nav. Savukārt dzelzceļā situācija šobrīd ir tieši tāda. Pastāv valstij piederošs dzelzceļa pakalpojuma pārdevējs un juridiski pastāv iespēja izveidot kaut vēl 100 dzelzceļa pārvadātājus, bet reāli to nevar izdarīt, jo pastāv tik daudz šķēršļu un pretestība jebkurai privātai iniciatīvai ir milzīga, ka nav iespējams atvērtu kaut vienu «restorānu»».
Tas, ka šobrīd dzelzceļa kravu pārvadājumu statistikā parādās arī Baltijas Ekspresis un Baltija tranzīta serviss, absolūti nenozīmē, ka šie pārvadātāji var brīvi piedāvāt savus pakalpojumus tirgū, atzīmē Bremze.«Realitātē abi šie pārvadātāji savā komercdarbībā ir pilnīgi atkarīgi no valstij piederošā LDz koncerna un valstij piederošie komersanti, protams, turpina uzskatīt un veidot viedokli, ka viņiem vienīgajiem ir iespēja, tiesības piedāvāt pakalpojumu tirgū, izmantojot Latvijas dzelzceļa transporta sistēmu. Tā ir problēma.»
Kā risināt problēmas tranzīta nozarē?
Par to, kā risināt šīs problēmas, Bremze saka: «Pirmkārt, mums ir jārunā par to, ka nepastāv brīva konkurence un tas ir pretrunā ar Latvijas un Eiropas likumdošanu, un, otrkārt, ir jārunā par izmaksu efektivitāti šajā transporta sistēmā.»
Turklāt izmaksas pārvadātājiem turpinās pieaugt. «Mēs zinām to, ka 2018.gada infrastruktūras maksa palielinās no 10,35 uz 11,08 eiro, tie ir 73 centi par vienu kilometru. Tas nozīmē to, ka uz vienu tonnu pārvadājumu pašizmaksa pieaugs par 20 līdz 30 centiem atkarībā no vilciena sastāva un no maršruta garuma. Lai vienkāršāk būtu saprotams, kravu nosūtītājiem par Latvijas dzelzceļa tīkla izmantošanu būs jāmaksā par 12 līdz 15 miljoniem eiro gadā vairāk. Vai viņi gribēs to darīt? Varbūt izvēlēsies alternatīvus maršrutus?»
«Raksturojot kopējo ainu tranzīta jomā, esam situācijā, ka atsevišķos kravu veidos ilgstoši strādājam bez rentabilitātes rezerves. Domāju, ka ar ieņēmumiem, ko saņemam no šiem pakalpojumiem, nevaram atjaunot savus pamatlīdzekļus, kaut tās pašas ne pārāk jaunās lokomotīves, kuras izmantojam kravu pārvadājumos. Reāli mēs jau strādājam zem pašizmaksas,» uzsver AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs.
Konkurence ar citām valstīm
Jautājumā par to, kā šis lēmums – palielināt infrastruktūras maksu – ietekmēs sadarbību ar citām valstīm, Bremze atzīmē: «Mums ir svarīga viena tonkilometra pašizmaksa Latvijas koridorā, ja tā pieaugs, un šajā gadījumā pašizmaksa pieaugs, ir liels risks, ka zemo cenu kategoriju kravas, kā, piemēram, ogļu produkcija Latvijā vienkārši vairs nebūs.»
«Tas nozīmē, ja jau tagad tiek izmantoti aptuveni 30% no sliežu tīkla jaudas, tad turpmāk izmantos vien tikai desmit vai 15%. Ko tālāk? Tad taisām ciet un jaucam to visu nost. Tāpēc arī ir svarīga šī izmaksu efektivitāte.»
BNN jau iepriekš ziņoja vairāku ekspertu bažas par valsts veidoto tranzīta politiku. Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne uzskata, ka valsts sistēma jeb valsts pārvalde ir sagatavojusies uzmest «atombumbu» tranzīta nozarei un pēc tam paskatīties, kas no tā visa sanāks.
Ref: 225.000.103.1700
Vispirms ar sankcijām pret vitu valsti iznīcinā dzelzceļa pārvadājumus,tagad ceļ ceļ izmaksas lai ko varētu saglabāt vai nav jocīga valsts?Nebrīnos ja dzelzceļa līnijas drīz aizaugs ieaugs zālēs tāpat kā Rīga Rūjiena Tallina.Ja neatjaunosies dzelzceļa pārvadājumi tad jēga dzelzceļam nav
aGRĀK PA DZELZCEĻU KURSĒJA , JA TĀ VAR IZTEIKTIES, VISOS VIRZIENOS , UN MAN PATIKA BRAUKT AR VILCIENU , GAN UZ AIZPUTI, GAN UZ VENTSPILI KĀ ARĪ UZ RĪGU
No, ko Māri. Privātājā biznesā neiet?
Kravu nav. Izmaksas pieaugušas. Akcionāri neapmierināti. Ar to arī saprotams izlietās žults daudzums uz savu bijušo darba devēju. Kā redzams kvalifikācija arī zudusi. Raksts nekāds, ja neskaita dvēseles saucienu – glābiet Baltijas Ekspresis būs pagalam. Kāpēc valstij būtu jāapmaksā neveiksmīgas biznesmeņu grupas rezultātus?
Kas tad liedz konkurēt?
Neveiksmīgas biznesa grupas rezultātus? Runā, ka nākamgad kravu vispār nebūs. Un arī Tas pats interesents baigi nepriecāsies par saviem rezultātiem, ja vien makā nekrīt nauda no kādas siltas silītes.
Cipari ir diezgan skaidri. Statistiku arī neviens neizdomā. LDz projekti ir vai nu pilnīgi stulbi vai nu apzināti kaitnieciski. Valsts izzagšana, nozares gremdēšana, lai kāds uzdzīvotos. Par to liecina ieceres par tarifiem, elektrifikāciju. Bet ar faktiem jau nepietiek. Vienmēr atradīsies kāds, kas teiks, nē, tā nav, tev tikai skauž.