Izšķirošajā otrdienā, kad Lielbritānijas parlamentā notiek balsojums par vēsturiskā Eiropas Savienības izstāšanās nolīguma ratifikāciju, galvenais jautājums ir, kas notiks tālāk, ja tas tiks noraidīts?
Kā vēsta ziņu aģentūra AFP, ir divi iespējamie pamata scenāriji – izstāšanās bez vienošanās vai Brexit referenduma atkārtošana.
Ardievas bez nolīguma
Ja Lielbritānijas parlaments otrdienas, 15.janvāra, balsojumā, kā tas tiek prognozēts, tiešām nobalsos pret Londonas un Briseles panākto vienošanos un nebūs nekādu citu, jaunu risinājumu, neorganizēta aiziešana no valstu bloka Lielbritānijai nestu smagas ekonomiskas sekas.
Gan valsts centrālā banka, gan ekonomisti valstij šādā gadījumā prognozējuši nopietnu ekonomisko lejupslīdi, kas pie viena gausinātu arī ES ekonomisko izaugsmi.
Strauja pāreja uz atšķirīgu tirdzniecības un muitas regulējumu Lielbritānijā, un arī tās tuvējās ES kaimiņvalstīs, atstātu iespaidu uz gandrīz visām tautsaimniecības jomām. Iespējams, Lielbritānijā tas novestu pie preču un pakalpojumu sadārdzināšanās un radītu nopietnus darbības traucējumus, sastrēgumus loģistikas centros, jo sevišķi kravas ostās.
Atkārtots referendums
Proeiropeiski noskaņoti briti jau kopš 2016.gada tautas nobalsošanas, kur 52% vēlētāju iestājās par aiziešanu no ES, ir nerimstoši aicinājuši atkārtot referendumu, cerot, ka vēlētāji varbūt ir pārdomājuši.
Likums neliedz to darīt, tomēr daudzi Lielbritānijā, tostarp premjerministre Terēza Meja (Theresa May) uzskata, ka šāds solis būtu nedemokrātisks un paustu necieņu pret vēlētāju iepriekšējo lēmumu.
Šajā scenārijā pirmais solis būtu pārcelt izstāšanās laiku, kas šobrīd plānots 2019.gada martā. Tomēr, ja notiks atkārtots referendums, tā iznākums varētu būt tāds pats, jo sabiedriskās domas aptaujas neliecina par izšķirošu proeiropeiskā noskaņojuma kāpumu britu sabiedrībā.