Lembergs netiks virzīts premjera amatam; visticamāk, tiesas sēdes četrreiz nedēļā grūti apvienot ar premjera pienākumiem

Vairākkārt uz vienu no Latvijas prestižākajiem amatiem – premjerministra «krēslu» – savu kandidatūru ir virzījis arī smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs, kurš ir atstādināts no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas. Tad nu šogad beidzot ir pienācis gads, kad «pūcei aste ir uzziedējusi» jeb Lembergs netiks virzīts premjera amatam, BNN informāciju apstiprina arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Joprojām norit tiesas process pret Lembergu – katru nedēļu darbadienās, izņemot piektdienas. Tas vien jau parāda, ka apvienot premjera amatu ar tiesas procesu nebūtu prāta darbs. Tomēr šeit ir jāatgādina fakts, ka 2006.gadā, tajā pašā dienā, kad prokuratūra paziņoja par apsūdzības uzrādīšanu Lembergam, ZZS viņu izvirzīja Latvijas premjera amatam. Tolaik Brigmanis pamatoja, ka «Lembergs jau vairākus gadus ir Ventspils mērs un ir pierādījis, ka var risināt gan ekonomiskās, gan sociālas, gan integrācijas problēmas».

Tāpat arī 2010. un arīdzan 2014.gadā ZZS bija virzījis Lembergu premjera «krēslam». Šķiet, tai laikā ZZS bija vīzija, kā apvienot premjera amatu ar regulāriem tiesas apmeklējumiem.

Brigmanis intervijā BNN atzīst, ka šobrīd  ZZS ir pilnībā  skaidrs, ka premjera kandidāts viņu partijā būs jau esošais Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis.

Šeit gan ir jāatzīmē, ka Kučinska valdības laiks tiek vērtēts ļoti pretrunīgi. Tiek uzskatīts, ka viņš «spēlē pēc Lemberga stabulītes», citi politiķi to mēdz arī dēvēt par «Lemberga diktātu». Proti, 2016.gadā bijusī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa bija apstiprinājusi, ka izšķirošos valdības veidošanas brīžos bija jūtams absolūts ZZS sadarbības partijas Latvijai un Ventspilij priekšsēdētāja Aivara Lemberga «diktāts».

Tikmēr pats Kučinskis šo apgalvojumu nosauca par nepatiesu, uzskatot, ka ««Lembergs neklusē», līdz ar to var rasties tāds iespaids, taču par «diktātu» nevar runāt».

Nevienu no pašreizējiem ZZS ministriem partija nevēlas nomainīt, atzīmē Brigmanis, «tomēr ir jāsaprot, ka neviens no šiem ministriem, ieskaitot arī premjeru, nav neaizstājams». «Tajā brīdī, kad viņi sāks domāt, ka ir neaizstājami un tajā amatā ir uz mūžu, būs jāsāk domāt par viņa objektivitāti. Cik es esmu runājis ar saviem kolēģiem, viņi to apzinās,» uzsver Brigmanis.

Ir jāatzīmē, ka ZZS valdības laikā vairāki politiķi ir pieprasījuši ministru demisiju par nepienācīgu amata pienākumu pildīšanu. Proti, pēc publiskotajām «Oligarhu sarunām» vairākas politiskās partijas, kā arī sabiedrība par atklātību Delna bija nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, aicinot uzņemties atbildību par «Oligarhu lietas» tālāko virzību. Organizācija rosināja arī pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) demisiju.

Savukārt par joprojām neskaidro banku situāciju Latvijas finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu Saeimas opozīcijas spēki aicināja atkāpties no amata, uzskatot, ka viņa nav spējusi novērst ASV Finanšu ministrijas lēmumu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai un pazemojošs Latvijas valdībai.

Tikmēr Brigmanis norāda, ka opozīcijas partijas, pieprasot šīs demisijas, paši nekādus risinājumus vietā nepiedāvā. «Ja politiskajiem spēkiem, piemēram, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) vai, nezinu, kādai citai nav ko darīt, ja nevar piedāvāt ļoti konkrētus risinājumus šajā situācijā, ja nav redzējuma par politisko un ekonomisko situāciju, par konkrētām reformām, bet ir tikai viens sauklis Galvas nost!, tad tādām partijām nav nākotnes.»

Pēc viņa domām, nav skaidrs, kur šo politisko partiju pašreizējie līderi bija tad, kad Latvijā sākās šobrīd skandalozie procesi. «Viņu rokās bija visas iespējas ierosināt procesus par dažādām nebūšanām valstī, viņiem bija informācija. Kas viņiem pietrūka? ­Kapacitātes šo informāciju pasniegt, vai pietrūka māka to izdarīt? Nu mēs jau redzam, ka šie procesi tālāk nekur nav attīstījušies,» saka ZZS frakcijas vadītājs.

Ir jāatzīmē, ka JKP sapulcē par premjera amata kandidātu izvirzītais partijas līderis, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Rīgas domes deputāts Jānis Bordāns valsts pārvaldē iecerējis veikt radikālas reformas. Bordāns uzsvēra, ka JKP mērķis ir Latvijā izveidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Lai sasniegtu šo mērķi, JKP ir iecerējusi no pašreizējām 13 ministrijām gada laikā izveidot astoņas.

Brigmanis BNN uz Bordāna pieteikumu atbild: «Mēs arī nāksim ar ko jaunu. Tomēr, manuprāt, cilvēki, kas ir mainījuši vairāk nekā trīs partijas, nedrīkstētu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Ir tādi politiķi, kas staigā un piedāvā sevi kā pasaules mesijas. Vēlāk sevi pasniedz kā pasaules glābējus, uzspiežot uz vecās tēmas – korupcijas. Es neesmu no viņiem dzirdējis neko konkrētu, ko viņa partija piedāvātu ekonomikā, zemkopībā, veselībā. Ir tikai viena tēma – kas ir izdarīts līdz šim, ir slikti. Un tai tēmai, protams, ir piekritēji,» uzskata Brigmanis. Jāsecina, ka partiju maiņa Brigmani vairāk satrauc nekā korupcijas ēnas, kas jau vairāk nekā desmit gadus nostiprinājušās pār partijas sadarbības partneru galvām.

Runājot par to, kāpēc ZZS turpina sadarboties ar Lembergu laikā, kad viņš ir apsūdzēts tik smagos noziegumos, ka veselas dekādes garumā izmeklēšanas un tiesu varas iestādes nespēj tos atšķetināt, Brigmanis norāda, ka «Lemberga tēls ir ļoti duāla personība, un sabiedrība, protams, viņu vērtē ļoti dažādi, bet mēs vienalga atgriežamies pie visām aptaujām – viņš joprojām paliek populārāko cilvēku top trijniekā.»

«Mums katram par viņu var būt savs viedoklis, mēs vienkārši neejam un publiskajā telpā neapspriežam, vai viņš ir labs vai slikts. Katram cilvēkam, kam par viņu viedoklis radies, tas ir nostabilizējies, un tur nekas īpaši nav maināms,» uzskata Brigmanis.

Brigmanis atzīst, ka Lembergs joprojām ir ZZS sadarbības partneris. Galu galā, divi no viņu partijas cilvēkiem, gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, gan, visticamāk, Gundars Daudze būs sarakstā pirmie numuri – viens Rīgā, viens Kurzemē. Brigmanis neredz šeit nekādu problēmu.

Proti, deputātu nemulsina, ka Ģenerālprokuratūra pret Lembergu cēlusi apsūdzības par korupciju – kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā.

Pēc viņa domām, tiesai ir jāpierāda Lemberga vaina. «Līdz ar to, lai pateiktu, ka mēs Lembergu negribam redzēt un tikties nevaram, nu, to mēs nedarīsim,» uzsver Brigmanis.

Atgriežoties pie tēmas par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Brigmanis atzīmē, ka koalīciju velētos veidot ar, pirmām kārtām, Nacionālo apvienību (NA). «Kā arī ar Vienotību, kaut arī šeit mēs nonākam zināmā pretrunā ar mūsu konservatīvo uzskatu, jo viņi ir liberālais spēks, bet tas vienojošais faktors ir tā nacionālā jautājuma izpratne.»

Savukārt atbildot uz BNN jautājumu, kāpēc ne ar Saskaņu, kad vairākos balsojumos opozīcijas spēks balso tā, lai panāktu ZZS izdevīgu rezultātu, Brigmanis piebilst, ka viņa partija neiet NA pavadā. Viņš atzīst, ka ir balsojumi, kas sakrīt ar Saskaņu. «Šī uzskatu sakritība nav par fundamentālajiem pamatiem, šeit jautājumi, kas ir skaidri nepārprotami – valoda, tās zināšana, pilsonība, jautājumi, kas skar vēstures izpratnes jautājumus, tie ir skaidri, fundamentāli, tur nevar būt kopīgu balsojumu.»

Te jāatgādina, ko intervijā ar BNN sacīja bijušais Saskaņas deputāts, finansists, uzņēmuma Laika stars īpašnieks Vadims Jerošenko: «Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās partijas ZZS sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas bija arī pirms Saskaņa parādījās Rīgas domē. Arī Saeimā ir šāda situācija, kaut arī Saskaņa vienmēr atrodas opozīcijā. Tomēr brīžos, kad viens vai otrs jautājums ir svarīgs Lembergam, nav jābūt izcilam politologam, lai ieraudzītu saikni starp šīm partijām. Citreiz šķiet, ka Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam.» Kā piemēru par kopīgu balsojumam var minēt arī ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Proti, ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba palieka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Latvijā 13.Saeimas vēlēšanas notiks šī gada 6.oktobrī. Vēlētājiem būs jāizšķiras, ko viņi vēlas Saeimas valdošajos spēkos redzēt: politiķus, kas ierindojas populārāko Latvijas iedzīvotāju top trijniekā, vai deputātus, kas spēs bez korupcijas pazīmēm attīstīt Latvijas izaugsmi.