Jāvienojas kopīgā darba, nevienu koalīcijā esošo partiju neaizstājot ar citu pašreizējā laikā, kad pie durvīm klauvē ne viens, bet vairāki referendumi, atzīst Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis.
Vaicāts, kāpēc ZZS grib tikt koalīcijā, viņš intervijā LNT raidījumam 900 sekundes neslēpa, ka tam par iemeslu ir fiskālās politikas likumi, kur nepieciešams Saeimas vairākums. Turklāt esot opozīcijā, šos procesus valstī nevar ietekmēt.
Viena lieta ir no opozīcijas skatpunkta vērot situāciju, otra – strādāt valdībā un būt līdzatbildīgam. Mēs konceptuāli esam par fiskālo disciplīnu, tik tālu, cik tas skar pašreizējo situāciju. Ja nebūsim koalīcijā, nevaram reāli procesus ietekmēt. Mūsu iesniegtos jautājumus ignorē, sacīja Brigmanis, piebilstot, ka sarunas par iespējamo iekļaušanu valdībā nav bijušas.
Lūgts komentēt izskanējušo viedokli, ka martā var notikt izmaiņas valdībā, ZZS pārstāvis uzsvēra: «Nezinu, vai tas ir aprīlis, marts vai maijs, taču mums ir svarīgs jautājums ar referendumu – būt tam vai nebūt. Koalīcijas papildināšanas darbs ir svarīgs jebkurā brīdī, mums arī ir savi viedokļi un ierosinājumi, tāpēc būtu jāveido nosacīti jauna valdība, ja šāda lieta pienāks.»
Brigmanis arī pauda uzskatu, ka īstais brīdis referenduma tiesiskuma apstrīdēšanai un atcelšanai ir nokavēts. «Tieslietu ekspertiem, kas tagad uzskata, ka referendums nav demokrātisks, vajadzēta to pateikt jau tad, kad Lindermans organizēja parakstu vākšanu. Mums jāpadomā – 187 000 cilvēku ir parakstījušies, viņi gāja parakstīties pie tiem spēles noteikumiem, kas tobrīd bija spēkā. ZZS aicina cilvēkus iet uz referendumu un balst pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Līdz ar to šis jautājums būtu atbildēts tādā izpratnē, ka mēs esam parādījuši stāju, krievi ir saņēmuši atbildi,” tā Brigmanis.
«Saskaņā ar Vienotības viedokli mēs iesim un integrēsim krievus. Tā kā ir 1,3 miljoni latviešu un 600 000 krievu, mums katram vismaz vienu krievu vajadzētu integrēt. Taču pēc referenduma apturēšanas mums ar integrēšanu veiksies švaki. Nebūsim naivi, nacionālais jautājums vienmēr ir bijis ļoti ass, bet mēs vismaz godīgi būsim pateikuši cilvēkiem, kas ir gājuši parakstīties, ka latviešu valoda Latvijā ir vienīgā valsts valoda, un tas jādara jo pārliecinošāk. Pēc tam obligāti vajadzētu izdarīt izmaiņas Satversmē un izslēgt iespēju šādus referendumus organizēt atkārtoti,» norādīja politiķis.
Ref: 102.000.102. 740