Baltijas valstu un Somijas lauksaimnieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji trešdien, 3.decembrī, Briselē organizēs protesta aktivitātes, lai pievērstu Eiropas Komisijas un deputātu uzmanību kritiskajai situācijai piena lopkopības nozarē, kuru izraisīja Krievijas Federācijas noteiktais pārtikas embargo.
Trešdienas pēcpusdienā Briselē visu četru valstu lauksaimnieki tiksies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un Eiropas Parlamenta deputātiem. Tiekoties deputāti simboliski akcentēs piena nozares problēmas, pasniedzot lēmumpieņēmējiem piena pudeles ar īpaši izgatavotām etiķetēm, informē organizatori.
«Eiropas Komisijas piešķirto kompensāciju Latvijas piensaimniekiem vērtēju kā simbolisku. Šādā situācijā mūsu pienākums ir iet un runāt ar Eiropas lēmumpieņēmējiem, skaidrot Latvijas piena nozares dramatisko situāciju pēc Krievijas noteiktā embargo. Tas nebūs viegli, jo diemžēl Eiropas līderu acīs joprojām esam perifērija, un mūsu problēmas nespēj nonākt ES valstu dienaskārtībā. Gandrīz 2% no tiešmaksājumu budžeta tika novirzīti ES krīzes atbalsta fondam, tādēļ šajā situācijā, kad ir reāla krīze, esam tiesīgi saņemt nopietnāku atbalstu!» norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis, LPKS Trikāta KS valdes priekšsēdētājs un piena lopkopības z/s Pilslejas saimnieks Uldis Krievārs.
Piena lopkopības z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa – Eizenberga piebilst: «Šīs dienas sarunās ar Eiropas Komisijas deputātiem no katras valsts ir izvirzīts viens runas vīrs un Latviju pārstāvēs Uldis Krievārs. Savukārt es aktīvi centīšos paust reālo situāciju par Latvijas laukiem un to, ka paredzētais Eiropas atbalsts 7,7 miljoni eiro apmērā, salīdzinot ar zaudējumiem, nav adekvāts. Septembrī Latvijā darba vizītē bija ieradies iepriekšējais Eiropas Lauksaimniecības un Lauku attīstības komisārs Dačans Čološs. Mēs ļoti labi atceramies, ko viņš mums solīja un kādus iesāktos darbus viņam vajadzēja nodot nākamajam komisāram. Tas diemžēl netika izpildīts, tādēļ norādīšu arī uz solījumu nepildīšanu. Ceram, ka mēs pievērsīsim deputātu uzmanību un aktualizēsim jautājumu par papildus kompensāciju piešķiršanu Baltijas valstu un Somijas lauksaimniekiem.»
«Latvijai ir svarīgs katrs ražotājs, katra darbavieta, katra ģimene un katrs cilvēks. Iepriekšējā plānošanas periodā ir ieguldīts mērķtiecīgs atbalsts pienkopības attīstībai valstī un arī tagad ekonomisko sankciju rezultātā cietušajiem lauksaimniekiem Latvijas valsts ir sniegusi atbalstu. Tomēr šoreiz šī nebija ne lauksaimnieku, ne Latvijas valsts vaina, bet gan Eiropas politisks lēmums, kā rezultātā tika ieviests Krievijas embargo, kas smagi skāris piena ražotājus Latvijā. Pateicoties līdzšinējiem Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājumiem Eiropas Komisija piešķīra finansiālu atbalstu Baltijas valstīm, bet joprojām Baltijas un Somijas ražotāji ir milzīga izaicinājuma priekšā, un mēs atgādināsim, ka ES pierobežas valstu ražotāji, kuru eksporta tirgi ir bijušās padomju valstis, šobrīd ir īpaši kritiskā stāvoklī,» komentē Latvijas Zemnieku federācijas Lauku attīstības eksperte Agnese Hauka.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piena grupas vadītāja Sandra Stricka uzsver: «Lai gan EK ir lēmusi Baltijas valstīm atbalsta finansējumu 28,56 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā Latvijai 7,7 miljonu eiro – tas ir tikai īslaicīgs risinājums, kas nekompensēs zaudējumus, kas radušies piena lauksaimniekiem. Pēc provizoriskiem aprēķiniem Latvijas piena ražotājiem no augusta līdz decembrim zaudējumi varētu sasniegt vairāk nekā 20 miljonus eiro. Tāpēc uzskatu, ka Eiropas Savienības institūcijām Krievijas embargo ietekme ir jāvērtē ilgtermiņā un, ja šīs sekas piena nozarē turpinās, tad Eiropai jāmeklē risinājums un dalībvalstīm jābūt solidārām, palīdzot tieši tām valstīm, kuras izjūt Krievijas embargo sekas, jo īpaši ņemot vērā, ka solidaritāte ir viens no ES principiem.»
Zemnieki jau iepriekš norādījuši, ka sakarā ar Krievijas embargo ieviešanas piena iepirkuma cenas samazinājušās vidēji par 25%, piensaimniecību ieņēmumi kritušies līdz pat 40%, samazinās algas, un ir problēmas ar bankām. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas sankcijas Latvijas piena ražotājiem no šā gada augusta līdz decembrim kopumā radīs zaudējumus 20,9 miljonu eiro apmērā.
BNN jau vēstīja, ka Eiropas Komisija 18.novembrī apstiprinājusi lēmumu piešķirt 28 miljonu eiro atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem, kas tiks novirzīts zaudējumu segšanai saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest Eiropas Savienības lauksaimniecības produktus, liecina EK paziņojums.
Plānots, ka Igaunija saņems 6,9 miljonus eiro, Latvija – 7,7 miljonus eiro, bet Lietuva – 14,1 miljonu eiro.
Atbalsts aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgo valstu piena kvotu izpildi 2013.-2014.gadā.
Ref: 102.000.102.8766