Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kas ir blakus kompleksa galvenajai ziemeļaustrumu daļai, norāda pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi (Peter Mansi).
Izmeklēšanas rezultāti iesniegti Valsts policijas izmeklētājiem un eksperts medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka apliecina gatavību savu vārdu patiesumu aizstāvēt tiesā. Vienlaikus viņš norāda, ka ziņojums, var tikt mainīts, ja tiks iegūti, jauni, neapgāžami pierādījumi.
«Mana slēdziena pamatā ir ugunsgrēka postījumu un citu degšanas īpašību izpēte izmeklēšanas laikā, vispārīgi uguns izpētes zinātnes secinājumi, ugunsgrēka attīstība jumta konstrukcijās un pirmo notikuma vietā ieradušos ugunsdzēsēju novērojumi,» skaidro Mansi.
Pēc viņa teiktā, saglabājies grīdas fragments neizmantotajā šautuvē norādīja, ka šautuves durvis izdega pie to eņģēm un nokrita uz neizmantotās šautuves grīdas, tādējādi aizsargājot grīdu no ugunsgrēka radītā karstuma un pēc tam ugunsgrēks izplatījās divos virzienos.
Ugunsgrēkam izplatoties neizmantotajā šautuvē, tas izlauzās cauri apmetuma un koka konstrukcijai un ieskāva koka nesošo konstrukciju. Tieši šajā laikā durvis, kas veda no šautuves uz priekštelpu padevās un uguns sāka izplatīties caur atvērumu virs metāla durvīm, kas veda uz jumta telpu virs Banketu zāles. Virs šī atvēruma bija ķieģeļu siena. Virs sienas bija sprauga, kas veda uz jumta telpu virs Banketu zāles, skaidro britu eksperts.
«Degšanas pēdas uz neizmantotās šautuves durvju koka rāmja pie durvju metāla rāmja un durvīm, kas veda uz Banketu zāli, norādīja uz to, ka daudz lielāki uguns izraisīti bojājumi ir novērojami neizmantotās šautuves pusē. Tas nozīmē to, ka ugunsgrēks ir izplatīties no neizmantotās šautuves zonas, pēc tam nonākot priekštelpā aiz metāla durvju rāmja un durvīm.
Uguns radītie bojājumi norādīja uz to, ka uguns ir izplatījusies no neizmantotās, šautuves arī uz jumtu sadurvietas pamatnes zonu un pēc tam uz augšu cauri jumta spārēm,» norāda Mansi.
Pēc viņa sacītā, kamēr uguns izplatījās pa spārēm, tā izlauzās cauri sienai, kas bija blakus kāpņu laukumam, no kura ugunsdzēsējiem bija piekļuve jumta telpas dienvidu daļai. Pēc cita eksperta domām ugunsgrēks ir izcēlies šajā vietā.
Viņš uzsver, ka Banketu zālē veiktie izrakumi atklāja sienas karnīzes paliekas, kurā bija ventilācijas režģi un parādīja, ka Banketu zāles pusi uguns nebija skārusi, apgāžot jebkādus apgalvojumus, ka ugunsgrēks ir izcēlies no gruzdēšanas šajā zonā.
«Balstoties uz man pieejamo informāciju, kas līdz šim ir savākta, nav iespējams noteikt ugunsgrēka iemeslu un kā iespējamais cēlonis varētu būt neuzmanīga rīcība ar smēķēšanas piederumiem neizmantotajā šautuvē, kas atrodas pils daļā, kurā darbi netika veikti, tas ir, virs muzeja, tā jumta telpās. Šai zonai varēja piekļūt gan no kompleksa muzeja puses, kurā ieeja ir aizliegta, bet nav apsargāta, vai arī neatļauti iekļūstot jumta telpā no darbuzņēmēja jumta telpu puses.
Kā iespējamais ugunsgrēka cēlonis tāpat netiek izslēgts elektrosistēmas kļūme vai pretestības radīts karstums, jo esošās elektroinstalācijas plāns joprojām nav zināms, kaut gan vienā no augstākā līmeņa sadales kārbām tika konstatēts spriegums dažos no vadiem, tādējādi norādot, ka tie bija pieslēgti strāvai ugunsgrēka laikā,» skaidro eksperts.
Jau vēstīts, ka pērn 20.jūnijā Rīgas pilī, kur notika restaurācija, izcēlās ugunsgrēks.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis šonedēļ atzinis, ka izmeklēšana sarežģīto ekspertīžu dēļ ir ieilgusi. Viņš arī neprognozēja, kad varētu būt zināmi izmeklēšanas rezultāti.
Ministrs pavēstīja, ka policisti ir saņēmuši Lietuvas ekspertu vērtējumu par ugunsnelaimi, taču viņš neatklāja viņu secinājumus. Slēdzienam vajadzēja būt gatavam jau pērn decembrī.
102.000.102.6531